Britu policists Niks Beilijs pirmajā intervijā pēc saindēšanās ar "Novičok", izmeklējot Skripaļu lietu, stāsta, ka viņa ģimene zaudēja māju un visas tai piederošās mantas.
""Novičok" dēļ mēs zaudējām visu." Solsberi saindētais policists sniedz pirmo interviju (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mēs zaudējām visu, kas piederēja bērniem, mašīnas, mēs zaudējām visu," viņš norāda raidorganizācijas BBC pārraidei "Panorama".
Beilijs nonāca saskarē ar nervus paralizējošo vielu pēc tam, kad Skripaļi tika atrasti saļimuši uz soliņa Solsberi centrā. Beiliju nosūtīja uz Krievijas bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa māju. Tobrīd policija vēl nezināja, ka uz mājas durvju roktura uzklāta bīstamā viela.
Pēc darba dienas beigām Beilijs atgriezās savās mājās un, pašam to nezinot, izplatīja "Novičok" pēdas tur. Viņa ģimenei joprojām - vairāk nekā pusgadu pēc notikušā - nav ļauts atgriezties mājoklī.
4.martā Beilijs un vēl divi viņa kolēģi aizsargtērpos tika nosūtīti uz Skripaļa māju, lai pārliecinātos, vai nav citu cietušo. Beilijs pēc vairākām stundām sāka justies slikti. "Manas acu zīlītes bija kā kniepadatas, es daudz svīdu un man bija karsti," sacīja 38 gadus vecais Beilijs. "Tobrīd nospriedu, ka vienkārši esmu noguris un satraukts."
Otrdien, 6.martā, viņa pašsajūta pasliktinājās tiktāl, ka viņu nācās ievietot Solsberi slimnīcā, kur mediķi centās atrast pareizo medikamentu kombināciju, kas palīdzētu Beilija organismam cīnīties ar indi.
"Tas bija drausmīgi," atceras Beilijs. "Es biju apjucis, Nesapratu, kas notiek, un tas bija patiešām biedējoši."
Kamēr Skripaļi un Beilijs atradās slimnīcā, tuvējās Portondaunas laboratorijas zinātnieki centās noskaidrot, ar ko viņi saindēti.
Atklāsme, ka izmantots "Novičok", bija "brīdis, kad visiem atkārās žoklis", raidorganizācijai BBC sacīja viens no vadošajiem zinātniekiem, kurš savu vārdu nevēlējās atklāt.
GALERIJA: Vieta, kur tika saindēts Skripaļs ar meitu
""Novičok" ir starp bīstamākajām zināmajām substancēm," viņš teica. "Tās spēja saindēt cilvēkus pat ļoti zemā koncentrācijā ir diezgan unikāla."
Ārsti Beilijam pastāstīja, ka viņš saindēts ar "Novičok". "Mani pārņēma bailes no nezināmā, jo tā ir ļoti bīstama lieta. Zinot, kas bija divi pārējie cietušie un cik smagi tas skāra viņus, es biju pārbijies."
Kā norāda Solsberi slimnīcas ārsts Dankans Marijs, intensīvās aprūpes ārsti pieļāva, ka gan Skripaļi, gan Beilijs varētu zaudēt dzīvību.
Beilijs stāsta, ka ārstēšana esot bijusi nepatīkama un satraucoša. "Es visu laiku biju pie samaņas. Man tika veiktas daudzas injekcijas. Vienā reizē man izdarīja piecas līdz sešas injekcijas rokā. Pēc kāda laika fiziski es kļuvu samērā nejutīgs," atceras Beilijs.
Blakus palātā atradās viens no Skripaļiem. Palātu apsargāja policija.
Beilijs stāsta, ka situācija dažkārt bijusi viņam nesaprotama, piemēram, kad viņam maltīti atnesa aizsargtērpā ģērbusies medmāsa, bet brīdi vēlāk Beilija sieva un bērni palātā tika ielaisti bez aizsarglīdzekļiem.
Zinātnieki un policija tikai pēc divām nedēļām atklāja, kā Skripaļi un Beilijs nonāca saskarē ar "Novičok". Izrādījās, ka bīstamā viela bija uzklāta uz Sergeja Skripaļa mājas ārdurvju roktura. Beilijs joprojām nezina, kā "Novičok" varēja nokļūt saskarē ar viņa ādu, ja viņš valkāja aizsargcimdus.
"Es nezinu," viņš teica. "Varbūt es piekārtoju savu sejas masku un brilles, kamēr tas bija uz manas rokas."
Izmeklētāji ilgi nespēja izdomāt, kā viela tika ievesta Lielbritānijā. Tas noskaidrojās tikai pēc traģiska notikuma - Donas Stērdžesas nāves. Viņas partneris bija atradis smaržu pudelīti, un Stērdžesa no tās bija izpūtusi vielu uz savām rokām.
Izmeklēšanu vadošais policists Dīns Heidons sacīja, ka pudelītē atradās "ievērojams apjoms" nervus paralizējošās vielas - iespējams, gana daudz, lai nogalinātu "tūkstošus".
"Tas tika izdarīts tik neiedomājamā, bīstamā veidā. Mani tas saniknoja, jo daudzi cilvēki varēja no tā ciest," teica Beilijs.
Beilijs atzīst, ka fiziski esot atkopies samērā strauji, tomēr psiholoģiskās rētas esot palikušas. "Es to raksturotu kā psiholoģisku uzbrukumu," norāda policists. "Bija vajadzīgs ilgāks laiks, lai ar to tiktu galā. Mēs zaudējām ne vien māju, bet arī visas savas mantas. Zaudējām visu, kas piederēja bērniem, mašīnas, mēs zaudējām visu."