Ja medicīnas darbinieki nevarēs strādāt virsstundas, kā to paredz Satversmes tiesas lēmums, kādā no slimnīcām ārkārtas operācijas nevarēs veikt. Vienkārši nebūs kam to darīt. Vai pacientu ar plīsušu aklo zarnu vai divpadsmitpirkstu zarnu paspēs aizvest līdz slimnīcai, kurā liktenīgajā naktī mediķi strādās?
Ir septiņi no rīta. Reģiona pilsētas slimnīcā Kristai iepriekšējā naktī veikta ārkārtas operācija – izraisot neciešamas sāpes, viņai pirms pusnakts plīsa divpadsmitpirkstu zarna. Kristas ķermeni klāj caurulītes – divas piešūtas pie deguna un iet caur rīkli, rokas vēnā adata ar caurulīti. Atveras durvis un ātri telpā kopā ar raksturīgo sterila halāta smaržu ienāk māsiņa. Viņa strauji pieskaras Kristas rokai, maina caurulītes ar preparātu.
Ja varētu, Krista kliegtu. Sāp! Viņa iegārdzas un parauj roku. “Piedodiet,” saka medmāsa, viņas acis ir apsārtušas, seja bāla. Nogurums ir darījis savu.
Viņa vēlreiz saka: “Piedodiet, virsstundas.” Krista nedusmojas, jo saprot, ka medmāsa ir pārstrādājusies. Lai mazliet vairāk nopelnītu. Un ne tikai. Arī tāpēc, ka vienkārši nav, kas strādā. Medmāsu Latvijas slimnīcās katastrofāli trūkst.
Ja virsstundu skaits būtu krasi ierobežots, var gadīties, ka Krista šo – nākamo rītu pēc samaņas zaudēšanas nesagaidītu, jo steidzamu operāciju vietējā slimnīcā nevarētu veikt. Nebūtu kam to darīt.
Medicīnas māsas pārstrādājas
“20 gadus ir verdzināta,” situāciju medicīnas nozarē raksturo SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” un Latvijas Slimnīcu biedrības valdes locekle Alīda Vāne. Rezultātā vairumā slimnīcu ir uz pusi mazāks medicīnas māsu skaits nekā nepieciešams. Liela daļa medicīnas māsu pārkvalificējas par kosmētiķēm un pievēršas pieprasītajai skaistuma industrijai.
“Ārstu un, jo īpaši medmāsu trūkst katastrofāli, un tas ir rezultāts tam, ka nozare 20 gadus ir verdzināta. Finansējuma ziņā esam pēdējie Eiropā,” saka Vāne, norādot, ka nesenais mediķu algu palielinājums ir “pirmo reizi un mazliet”.
Pēc viņas vārdiem, medicīnas darbinieki aiziet strādāt citās nozarēs vai dodas uz ārzemēm. “Ja medmāsa vairāk var saņemt, strādājot veikalā, kāpēc viņai uzņemties atbildību par cilvēku dzīvību.” Ja līdz šim medmāsas varēja nopelnīt vairāk, strādājot virsstundas, tad no 2019. gada tas vairs nebūs iespējams, jo medicīnas darbinieku virsstundas tiks ierobežotas. Jautāta par jomām, uz kurām strādāt aiziet medicīnas māsas, Vāne min pirmkārt estētisko medicīnu un skaistumkopšanu.
Profesionālas medicīnas māsas apgūst kosmētiķes profesiju un sāk strādāt skaistumkopšanas industrijā, kur var nopelnīt trīs, četras reizes vairāk nekā slimnīcā.
Jaunās likuma izmaiņas paredz, ka 2019.gadā virsstundu skaits nedrīkstēs pārsniegt 13 stundas nedēļā jeb 1,3 slodzi, savukārt no 2020.gada virsstundu skaits tiks samazināts līdz astoņām virsstundām. Šobrīd, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu, ārsti un medicīnas māsas strādā vidēji 1,5 slodzi jeb aptuveni 20 virsstundas nedēļā.
"Situācija ir ārkārtas!"
Saistībā ar virsstundu ierobežojumu medicīnas darbiniekiem Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina par ārkārtas situācijas izsludināšanu no 2019. gada 1.janvāra, saka Vāne.
Šā gada maijā Satversmes Tiesa nosprieda, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, neatbilst Satversmei, un tās atcēla, liedzot medicīnas darbiniekiem strādāt virsstundas.
Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka izmaiņas saistībā ar tiesas spriedumu paredz virsstundu darba ierobežojumus, kas var būtiski ietekmēt ne tikai mediķu atalgojumu, bet arī apdraudēt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu iedzīvotājiem slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu.
Augstais darba apjoms un arvien pieaugošais ārstu un medicīnas māsu trūkums Latvijas slimnīcās jau gadiem liedz samazināt virsstundu skaitu.
Kalējs norādīja, ka ārsti un medicīnas māsas ir spiesti strādāt virsstundas, kas krietni pārsniedz likumā noteikto normālas darba dienas laiku, lai nodrošinātu veselības aprūpi un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Risinājums ir strādāt vairākās darbavietās, ko likums neaizliedz, tomēr slimnīcu darbinieki ir sava darba patrioti un vēlas strādāt vienā darbavietā.
"Mediķi ir gatavi turpināt strādāt normālā pagarinātā darba laika režīmā savās darbavietās,” sacīja Kalējs.
Pēc viņa teiktā, nepieciešams veikt izmaiņas Darba likumā, ļaujot medicīnas darbiniekiem pēc paša brīvas gribas likumīgi strādāt virs normālā darba laika vienā darba vietā.
Slimnīcu biedrība par ārkārtas situāciju Latvijas slimnīcās informēs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes veselības aprūpes nozares apakšpadomē Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību un Veselības ministrijas pārstāvjus.
