“Tas ir nosodāmi... šāds eksperiments ar cilvēku ir morāli un ētiski nepieļaujams,” teica ģenētikas eksperts Kirans Musunuru.
VIDEO: Ķīniešu zinātnieki apgalvo, ka radījuši ģenētiski modificētas dvīņu meitenītes
“Ja tā ir patiesība, tad tas ir krietni pāragri izdarīts. Šeit mēs runājam par cilvēka pamatu modificēšanu. Tas ir ļoti nopietni,” komentēja pētnieks Eriks Topols.
Tomēr ne visi zinātnieki šo paziņojumu nosodīja. Kāds zinātnieku aprindās cienījams ģenētiķis Džordžs Čērčs paziņoja, ka HIV joprojām ir pieaugošs drauds sabiedrībai, tāpēc šāds eksperiments ir pilnībā attaisnojams.
Pēdējos gados zinātnieki ir atklājuši relatīvi vienkāršu veidu, kā modificēt gēnus DNS spirālēs, kas valda pār cilvēka organismu. To izdarīt ļauj rīks “CRISPR-cas9”, ar kura palīdzību DNS spirālē var pievienot vajadzīgo vai izņemt no tās nevajadzīgo, problēmas radošo gēnu.
Pavisam nesen tas tika izmēģināts pieaugušiem cilvēkiem, kuri cieta no nāvējošām slimībām, tomēr spermatozoīdu, olšūnu vai embriju gēnu modifikācija ir pavisam savādāka. ASV tā nav atļauta, bet Ķīnā, lai arī ir aizliegta cilvēka klonēšana, tomēr gēnu modifikācija ir atļauta.
Zinātnieks apraksta procesu
Gēnu modifikācija norisinājās mākslīgās apaugļošanas (IVF) laikā. Spermatozoīdi vispirms tika “nomazgāti”, lai nodalītu tos no sēklas jeb šķidruma, kurā var slēpties HIV vīruss. Olšūnā tika ievietots viens spermatozoīds, lai izveidotos embrijs. Pēc tam tika izmantots gēnu modifikācijas rīks.
Kad embrijs bija 3 līdz 5 dienas vecs, tika paņemtas šūnas no embrijiem un pārbaudītas. Savukārt pēc tam vecākiem ļāva izvēlēties, kuru embriju tie vēlas – modificētu vai nemodificētu. Kopumā tika modificēti 16 no 22 embrijiem, savukārt, pirms tika veiksmīgi iegūtas dvīņu meitenītes, tika izmantoti 11 embriji.
Testos atklājās, ka vienai dvīņu meitenītei mainītas bija abas konkrētā gēna kopijas, bet otrai tikai viens gēns. Negatīva ietekme uz citiem gēniem netika novērota. Cilvēki ar vienu gēna kopiju joprojām var inficēties ar HIV.
“Pat ja modifikācija būtu veiksmīga, cilvēki bez normāliem “CCR5” gēniem būtu lielāka riska priekšā iegūt dažādus citus vīrusus. Tā kā pastāv daudzi veidi, kā novērst inficēšanos ar HIV, kā arī to izārstēt sākuma stadijās, šis eksperiments ir nevajadzīgs,” piebilda Musunuru.