Gruzijā trešdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ir uzvarējusi valdošās partijas atbalstītā kandidāte, bijusī ārlietu ministre Salome Zurabišvili, kas kļūs par pirmo sievieti Gruzijas prezidenta amatā, ceturtdienas rītā paziņoja centrālā vēlēšanu komisija.
(Papildināta ziņa.)
Pēc visu balsu saskaitīšanas konstatēts, ka Zurabišvili ieguvusi 59,52% balsu, bet opozīcijas kandidāts, bijušais ārlietu ministrs Grigols Vašadze - 40,48% balsu.
"Valsts šodien pieņēma fundamentālu lēmumu. Mēs visi noteikti un stingri pateicām "nē" pagātnei," sacīja Zurabišvili, kuras teikto citēja telekanāls "Rustavi 2".
66 gadus vecā Zurabišvili balotējās kā neatkarīga kandidāte, bet viņu atbalsta valdošā partija "Gruzīnu sapnis", kas grib attīstīt attiecības gan ar Krieviju, gan ar Eiropas Savienību (ES).
Viņa sacīja, ka tagad meklēs dialogu ar tiem, kas viņu neatbalstīja prezidenta vēlēšanās. Jaunievēlētā prezidente stāsies amatā decembra vidū.
Vēlēšanu otrajā kārtā nobalsoja apmēram 66% no Gruzijas 3,5 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu.
Vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 28.oktobrī, Zurabišvili saņēma 38,6% balsu, bet Vašadze - 37,7% balsu.
60 gadus vecais Vašadze pārstāv 11 opozīcijas partiju aliansi "Spēks ir vienotībā", kuru vada eksprezidenta Mihaila Saakašvili vadītā partija "Vienotā nacionālā kustība". Vašadze un šī alianse atbalsta integrāciju ES un NATO.
Pēc vēlētāju aptauju rezultātu paziņošanas, kas liecināja par Zurabišvili uzvaru, Saakašvili trešdienas vakarā aicināja sabiedrību neatzīt vēlēšanu rezultātus un sākt masu protesta akcijas.
"Mēs neatzīstam šis vēlēšanas, jo tās notika vardarbības apstākļos. Es aicinu visus Gruzijas pilsoņus no rītdienas pāriet uz masu nepakļaušanos varai. Es aicinu Gruzijas policiju nostāties tautas pusē. Es aicinu karavīrus nepildīt nelikumīgas pavēles," telekanālā "Rustavi-2" pavēstīja Saakašvili.
Pašreizējais prezidents Giorgijs Margvelašvili augustā paziņoja, ka nekandidēs uz otru amata termiņu.
Jaunā prezidenta inaugurācija notiks 16.decembrī.
Šīs ir pēdējās tiešās Gruzijas prezidenta vēlēšanas, jo pēc tām sāksies pāreja uz parlamentāro republiku un nākamo prezidentu 2024.gadā jau izraudzīs īpaša elektoru kolēģija.
Ievērojami samazinātas arī prezidenta pilnvaras, un par ietekmīgāko personu valstī kļūs premjerministrs.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)