/nginx/o/2018/11/16/11577443t1h39d8.jpg)
Lidosta “Rīga” ir kļuvusi par pirmo lidostu pasaulē, kas ar īpašu mākslīgā intelekta tehnoloģiju palīdzību radījusi simfoniju. Jaunradītais skaņdarbs ir unikāls tehnoloģiju, lidostas un cilvēku mijiedarbības rezultāts, kura tapšanā kopumā bija iesaistīti teju 20 tūkstoši pasažieru un lidostas viesu, kā arī aptuveni 250 dažādas lidostas servisa tehnikas vienības.
Lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Ilona Līce: “Daudzi komponisti savus darbus rada, iedvesmojoties no dabas un cilvēkiem, ieklausoties pilsētas trokšņos, pārvēršot mūzikā apkārtējās pasaules skaņas, krāsas, kustības. Savas izjūtas un vērojumus komponists pārvērš notīs, un tā rodas skaņdarbi. Mēs vēlējāmies Latvijai veltīt ko unikālu un īpašu – nevis viena cilvēka, bet visas lidostas kopdarbu, kas apvienotu gan cilvēku radošo izdomu, gan jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tā radās ideja par pirmo simfoniju pasaulē, kuras autors būtu lidosta “Rīga”.”
“Simfonijas sākuma ritms ir radies no skaņas, kuru lidostā dzirdam visbiežāk, – tie ir koferu riteņi. Arī visas pārējās notis tiek virknētas no lidostā redzamajiem objektiem un kustībām. Ar jauno tehnoloģiju palīdzību it visam tika piešķirts savs skanējums – īpaša kustības atpazīstoša datorprogramma nošķīra to, vai pārvietojas koferis, cilvēks, lidmašīnas ritenis vai kāda no lidostas servisa tehnikas vienībām. Tikai pēc tam pieslēdzās mūziķis-aranžētājs, atlasīja un savirknēja iegūto mūzikas materiālu vienotā kompozīcijā, lai simfonija būtu loģiska, klausāma un patīkama.”
Lidostas “Rīga” simfonijas tapšana noritēja trīs posmos. Pirmajā – kustību fiksācijas posmā tika veikta filmēšana dažādās lidostas vietās ar daudzveidīgu kustību spektru. Ņemot vērā katra nofilmētā objekta lielumu, formu, raksturu, tam tika piešķirts ritms, skaņa, temps vai tonalitāte.
Lai bagātīgo vizuālo materiālu pārveidotu secīgās muzikālās frāzēs, otrajā simfonijas radīšanas posmā talkā tika ņemtas jaunās tehnoloģijas. Vispirms mākslīgā intelekta mašīnredzes datorprogramma izšķiroja, vai kameras priekšā pārvietojas cilvēks, autobuss, lidmašīna vai kāds cits objekts, un attiecīgi pārvērta kustības atbilstošajās skaņās. Pēc tam nofilmētais materiāls tika papildināts ar digitālajām nošu līnijām un caur tām redzamie objekti tika nolasīti kā notis.
Trešajā, noslēdzošajā posmā no lidostas kustībām iegūtās notis tika iespēlētas audio studijā ar klavierēm, sitamajiem un stīgu instrumentiem, bet pašā noslēgumā jaunajam skaņdarbam simfonijas kompozicionālo skanējumu piešķīra mūziķis-aranžētājs. Jaunradītais skaņdarbs ir pilnībā pieskaņots konkrētajai vietai, laikam un balstīts uz nejaušības principa, proti, ja visi trīs mūzikas radīšanas posmi tiktu veikti atkārtoti, rezultātā rastos pilnīgi cits skaņdarbs.
