Gobzema aizstājēji no biroja “Vilgerts” nevēlas strādāt Zolitūdes krimināllietā

Aldis Gobzems.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pie rezultāta partijas šonedēļ valdības sarunās vēl nenonāca. Strīdīgākos jautājumus paredzēts apspriest nākamnedēļ. Tad arī izšķirsies, vai pārējās partijas atbalstīs KPV LV pārstāvja Alda Gobzema vadītu Ministru kabinetu. Bet daudz interesantākas lietas notika šaipus valdības veidošanas sarunu durvīm, kur sazvērnieki visās frontēs apdraud premjera kandidāta izredzes, vēsta raidījumus “Nekā personīga”.

Gobzemam šonedēļ nācies manevrēt ap problēmām. Iepriekš politiskajiem konkurentiem veltītā kritika esot vienkārši nepareizi saprasta. Pie tā, ka viņš izslēgts no advokatūras, vainīgs bijušais kolēģis, bet pie kavēšanās ar pielaides piešķiršanu - nespējīgi specdienesti.

Ļoti iespējams, ka pret mani tiek vērstas arī dažādas operatīva rakstura darbības, tajā skaitā, ļoti iespējams, arī mans telefons tiek noklausīts šobrīd, raidījumam norādījis Gobzems.

Uzreiz pēc vēlēšanām Valsts prezidents Raimonds Vējonis nosauca trīs potenciālos premjera amata kandidātus, tā partijas nostādot konkurentu pozīcijās. Pirmais veidot Ministru kabinetu tika pilnvarots Jānis Bordāns. Šonedēļ tas tika uzdots Aldim Gobzemam.

Ir jārespektē vēlētāja griba, ka tās partijas, kas ir visvairāk pārstāvētas parlamentā, un šajā gadījumā KPV LV un JKP ir visvairāk pārstāvētas parlamentā - pa 16 vietām, paudis Vējonis.

Vējonim maijā beidzas pirmais pilnvaru termiņš. Šai Saeimai būs jālemj, vai dot viņam prezidenta amatā vēl četrus gadus. Gobzems prezidenta lēmumu slavē.

Valsts prezidents ļoti precīzi norādīja, kurš ir saimnieks mājās, kurš ir valsts galva, teica Gobzems.

Tomēr 10. decembrī par jauno valdību balsot, visticamāk, nevarēs, jo nav skaidrs, vai nominētais premjera amata kandidāts Ministru kabinetu varēs pilnvērtīgi vadīt. Par Bordānu un Pabriku Satversmes aizsardzības birojs devis atsauksmi, ka pielaide valsts noslēpumam viņiem būs. Par Gobzemu vēl esot jāpapēta.

Gobzems situāciju saasina, pretstatot savu personību Satversmes aizsardzības birojam. Izlūkdienestam likums neļauj publiski komentēt konkrētas pārbaudes, tāpēc nav iespējas spriest, par kādu ziņu papildu pārbaudi ir runa.

Ir jālasa likums - likumā ir maksimālais termiņš. Termiņš ir noteikts trīs mēneši, kuru var pagarināt noteiktās situācijās līdz sešiem mēnešiem. Tajā pašā laikā, ja ir iespējams lēmumu pieņemt ātrāk, tad arī lēmums, vai nu atteikt vai izsniegt tiek pieņemts ātrāk. Tā ir tā publiskā neizpratne, kas gan šajā nedēļā ir parādījusies. Tiek runāts, ka sešu mēnešu laikā izlems. Es nevienu brīdi neesmu runājis par konkrētiem termiņiem, es esmu pateicis, ka nav iespējams pieņemt ne lēmumu atteikt, ne lēmumu izsniegt, norādījis Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis.

“Gobzema kungs kā jebkura persona, uz kuru attiecas šīs pārbaudes, vienmēr var veicināt, ja ir neskaidri jautājumi un pārbaudāmi jautājumi, tad daudz kas ir atkarīgs no tā, vai persona, uz kuru pārbaude attiecas, veicina vai sadarbojas ar pārbaudes veicēju vai arī nē,” teicis Maizītis.

KPV LV vēlas rosināt automātisku pielaides piešķiršanu Saeimā ievēlētajiem deputātiem. Šī ideja gan nav jauna. Pērn to centās panākt Jānis Ādamsons un Valdis Kalnozols, bet pirms sešiem gadiem - Andrejs Elksniņš.

Neveicot pārbaudes attiecībā pret amatpersonām, ir jautājums, kādas tad amatpersonas, ar kādu dzīves bagāžu, iespējams, pārkāpumiem, nodokļu nemaksāšanu, sodāmību, dažāda veida bijušiem likumpārkāpumiem, rakstura īpašībām iepazīsies ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Tā ir ļoti kardināli izmainīta sistēma. Parlaments, protams, var pieņemt šādu likumu, bet tad ir jāuzņemas arī ļoti nopietna atbildība par šādiem lēmumiem, komentējis Maizītis.

Anketa, kas pretendentam jāaizpilda, lai pieteiktos pielaides saņemšanai, aptver plašu tēmu loku - ģimeni, profesionālo darbību, sodāmību un ienākumus. Gobzems pats ir stāstījis, ka neizmanto bankas kontu un atlīdzību par darbu saņemot caur ģimenes locekļiem.

Attiecībā par minēto jautājumu, tā, protams, ir manipulācija. Ja šī informācija jūsu rīcībā, piemēram, ir nonākusi tieši vai pastarpināti no specdienestiem, tad tas arī būtu jautājums par specdienestu darba kvalitāti, sacījis Gobzems.

Nozīmīgākā advokāta Gobzema lieta ir Zolitūdes traģēdijā cietušo aizstāvība. Šajā lietā Gobzema klienti advokātam neko nemaksāja. Līgumā bija paredzēts, ka viņš saņems daļu no tiesā izcīnītās kompensācijas.

Līdz kompensācijām tiesā Zolitūdes traģēdijas upuri nav tikuši, un neko Gobzemam arī nav maksājuši. Tā vietā "Maxima Latvija" un Gobzems pirms diviem gadiem paziņoja par izlīgumu. Tajā par vidutāju piesaistīja advokātu biroju "Vilgerts". Tā paša biroja darbinieki tagad pārņem Gobzema klientus Zolitūdes traģēdijas lietā.

Traģēdija notika gadu pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Tolaik Gobzems apsvēra došanos politikā. Pēc traģēdijas daudzi juristi un advokāti cietušajiem piedāvāja palīdzību, bet Gobzems bija visaktīvākais un tikai dažas dienas pēc veikala "Maxima" sabrukšanas iesniedza tiesā pirmo prasību, kompensācijās prasot simtiem miljonu eiro. Par to, ka nevarēs turpināt darbu Zolitūdes tiesās Gobzems klientus informēja tikai pēc vēlēšanām. Divās tiesvedībās klienti zaudēja, jo advokāts neieradās tiesā.

Par pārkāpumiem, ko pats iepriekš saucis par Bunkus shēmām un maksātnespējas administratoru mafiju, Gobzems tiesībsargājošajās iestādēs nav vērsies. Toties policijai viņš un KPV LV vismaz divos gadījumos lūdzis sākt kriminālprocesus pret žurnālistiem. Vienā gadījumā policija atteikusi kriminālprocesa sākšanu, bet otrajā izmeklētāja lēmums vēl nav zināms.

Uz augšu