SAB lēmumu par Gobzema pielaidi valsts noslēpumam var ietekmēt viņa izslēgšana no advokatūras

SAB direktors Jānis Maizītis

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmums izslēgt Saeimas deputātu Aldi Gobzemu no advokatūras var ietekmēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu jautājumā par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu Gobzemam, šodien Latvijas Radio apliecināja SAB direktors Jānis Maizītis.

Maizītis atgādināja LZAP pausto, ka Gobzema gadījumā neesot tikusi ievērota klienta konfidencialitāte, kas arī varot būt viens no aspektiem, kuru vērtē SAB pārbaudē.

SAB direktors apliecināja, ka SAB traucējot partiju apvienības "Attīstībai/Par!" politiķa Arta Pabrika pagājušā svētdienā TV3 raidījumā "Nekā personīga" paziņotais, ka Gobzemam pielaide valsts noslēpumam netiks izsniegta. Pabriks raidījumā paziņoja: "Tā informācija, kas ir manā rīcībā, rāda, ka gan man, gan Valsts prezidentam ir ļoti liels pamats uzskatīt, ka Aldim Gobzemam pielaides nebūs."

"Tas viennozīmīgi traucē. Es ar Pabrika kungu neesmu par šo jautājumu runājis, turklāt nezinu, kāpēc viņam radušies šādi secinājumi. Ja es nezinu, kad pabeigs pārbaudi, tad kā viņš var zināt? Es aicinātu politiķus atturēties no šādiem vērtējumiem, kas pašā SAB zināmi vien pāris cilvēkiem," norādīja SAB direktors.

SAB direktors apliecināja, ka SAB veiktās personu pārbaudes parasti tiek pabeigtas aptuveni divu mēnešu laikā. Likums paredz, ka pārbaudes maksimālais termiņš ir trīs mēneši, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Negatīvu SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram un pēc tam arī tiesā, līdz ar to kopējais termiņš, kurā izskata šādus jautājumus, pēc Satversmes tiesas sprieduma pielaižu jautājumā ir pieaudzis.

Maizītis apgalvoja, ka Gobzema gadījumā SAB speciāli nevilcinoties, turklāt patlaban pārbaude jau ir ilgusi nedaudz vairāk kā mēnesi. "Es arī tagad nevaru pateikt, vai pārbaude beigsies pēc nedēļas vai mēneša," izteicās SAB direktors.

Runājot vispārīgi, Maizītis norādīja, ka pārbaudes veikšanā būtisks jautājums ir par nepieciešamās informācijas apmaiņu, jo SAB pieprasot informāciju no dažādām tiesībsargājošām iestādēm un Valsts ieņēmumu dienesta. "Pieprasījumi, kas tiek nosūtīti un saņemti, prasa laiku, to nevar pāris dienu laikā paveikt," uzsvēra Maizītis.

Gobzema gadījumā informācijas pieprasījumi konkrētām iestādēm jau esot iesniegti. Tāpat Gobzems aizpildījis anketu, kurā personai jāatbild uz dažādiem jautājumiem. Maizītis atgādināja, ka SAB veic arī pārbaudāmās personas intervēšanu, lai, uzdodot jautājumus, speciālisti varētu mēģināt saprast, "vai persona melo vai nemelo".

Jau ziņots, ka Gobzems no advokatūras izslēgts pēc savā trešā disciplinārpārkāpuma pēdējo deviņu gadu laikā, savukārt Advokātu ētikas komisija divreiz ir skatījusi Gobzema publisko izteikumu atbilstību advokatūras standartiem, bija teikts publiskā paziņojumā, ko izplatījusi LZAP un parakstījis tās priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Disciplinārlietu komisijas vadītājs Lauris Liepa, kā arī viņa vietnieks Jānis Lapsa.

Paziņojumā norādīts, ka "advokātam bija jāapzinās, ka tā publiskie izteikumi nepaliks nepamanīti un to vērtējums no ētiskās perspektīvas bija neizbēgams".

LZAP norādīja, ka nevienam advokātam nav tiesību publiski izklāstīt, kādas personas apmeklē advokātu biroju, kurā advokāts ir praktizējis. Ikviens klients ir tiesīgs paļauties, ka juridiskās palīdzības saturs un pat fakts, ka tas vērsies pēc palīdzības advokātu birojā, paliks noslēpumā. Šādas ziņas advokāts nesniedz pat pēc izmeklētāju vai tiesas pieprasījuma.

Paziņojumā uzsvērts, ka "nevienam nav tiesību dēvēt kādu personu par noziedznieku, zagli, bandītu vai mafijas locekli, ja šāda apsūdzība nav apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu". "Nevainīguma prezumpcija ir advokāta darba pamatā, un advokāta pienākums ir rūpēties, ka amatpersonas, žurnālisti un sabiedrība respektē šo nozīmīgo principu. Šī standarta pārkāpums apdraud tiesiskumu un advokāta kā aizstāvja lomu."

Padomē skaidroja, ka LZAP Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma un likuma "Par tiesu varu" attiecīgās normas. Šīs normas paredz, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tāpat tās nosaka, ka advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.

Uz augšu