/nginx/o/2018/12/10/11645129t1hfc86.jpg)
Teju 5000 gadu senās Zviedrijas kapenēs pētnieki atklājuši senākās zināmās baktērijas “Yersinia pestis” celmus. Šī baktērija ir bēdīgi slavena ar to, ka bija vainīga pie šaušalīgākās epidēmijas izplatības pasaulē – mēra.
5000 gadu senās Zviedrijas kapenēs atrasti antīka mēra celmi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atklājums var liecināt par to, ka šī baktērija jau akmens laikmeta beigās Eiropā skāra senās cilvēku apmetnes un, iespējams, izraisīja pirmo lielo pandēmiju cilvēces vēsturē.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Cell”, baktērijas celmus zinātnieki atklāja, kad izanalizēja publiski pieejamās antīko DNS datubāzes, kurās bija iekļauti cilvēki, kas, iespējams, miruši no šīs infekcijas. Zinātnieki īpašu uzmanību pievērsa senākai izrakumu vietai Zviedrijā, kur apglabātas atradās aptuveni 78 cilvēku mirstīgās atliekas. Visi šie cilvēki bija miruši 200 gadu periodā.
/nginx/o/2018/12/10/11645129t1hfc86.jpg)
“Fakts, ka relatīvi tik īsā laika posmā nomiruši tik daudz cilvēku, var liecināt, ka tos skāra epidēmija. Kaļķakmens kapenes savukārt darinātas jaunajā akmens laikmetā jeb neolītā, kas ir periods, kad sākās lauksaimniecība,” komentēja pētījuma autors Nikolass Raskovans (Nicolás Rascovan).
Mēra celmi tika atrasti sievietes atliekās, kas bija apglabāta kapenēs. Ar oglekļa datēšanas metodi tika noskaidrots, ka viņa mirusi pirms aptuveni 4900 gadiem aptuveni 20 gadu vecumā.
Baktērijas celmi ģenētiskas mutācijas rezultātā bija izveidojušies tā, ka spēja izraisīt pneimonisko mēri – vēsturiskā un modernā mēra nāvējošāko formu. Sieviete, visticamāk, mirusi tieši no tā.
Salīdzinot jaunatklātos celmus ar jau zināmiem mēra DNS paraugiem, zinātnieki secināja, ka senie celmi ir vistuvākie modernā mēra “radinieki”. Pētnieki arī teoretizēja, ka šie celmi atdalījušies no citiem mēra celmiem pirms aptuveni 5700 gadiem.