Svētku brīnums uz parāda: naudas nav, bet dāvanas būs iespaidīgas! (6)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PA/Scanpix

Latvieši Ziemassvētku un Jaunā gada svinībām plāno tērēt pēc principa “dzīvojam vienreiz” - vismaz 200 eiro! Tik plaši situācijā, kad 80% iedzīvotāju nav uzkrājumu, toties kreditēšanas apjomi nebanku sektorā pieaug – tāpat kā privātpersonu parādi. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem nodotas parādu lietas par 5,7 miljardiem (!!) eiro. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina saukt lietas īstajos vārdos un neklāt svētku galdu no 12 ēdieniem uz parāda. Nesvinēt uz parāda.

Pirms svētkiem vēlme “svinēt dzīvi” sit augstu vilni.

Kaimiņi skandināvi pret visādiem grabuļiem izturas vēsi, bet latvieši grasās svinēt gandrīz tikpat neprātīgi kā meksikāņi. Šodien svētki, rīt kaut vai plūdi.

Miglains rīts, 8:30. Latvijas pasta Rīgas nodaļa. Kā pufīgas bitītes rosās pensionāri – sūta un saņem paciņas. Ziemassvētki taču! Dāvanošanas bums ir sācies. “Uzsēdušies” uz preču katalogiem, viņi pensijas dienā pasūta fantastiskas lietas, piemēram, spilvenu ērču ķērāju, elektrisko pinceti spalviņu raušanai no deguna, asinsriti uzlabojošās čības un tamlīdzīgi. Sūta dāvanas “jaunajiem” - pašu adītas zeķes, medu, gultasveļu, kaut kādus šķīvjus. Netālajā lielveikalā jauns pārītis plānās, padilušās jaciņās pēta televizoru par 2400 eiro.

Puisis sasprindzis ar nopietnu sejas izteiksmi veras telefona ekrānā, iekškabatā satausta pasi. Aha, ņems līzingā.

Pie dārgas kosmētikas stenda divas sievietes – māte un meita laikam. Grasās pirkt smaržas, kas maksā virs 100 eiro. Nu vienreiz Ziemassvētkos taču drīkst!

Svētku brīnums - parāds

Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 200 eiro – par 30 eiro vairāk nekā pērn, liecina ātro kredītu kompānijas Ferratum Ziemassvētku pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 23 000 mājsaimniecību. Latvijas iedzīvotāji ir gatavi svētkos iztērēt lielāku daļu no ienākumiem nekā Igaunijā, Ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Vācijā aptaujātie. Vienīgi meksikāņus latvieši nepārsvinēs – viņi svētkiem atvēlēs pusi no ienākumiem, notriecot 418 eiro. Tikai nedaudz mazāk - 341 eiro tērēs Brazīlijas iedzīvotāji. Tēriņu skalas pretējā pusē ir vecās Eiropas iedzīvotāji, kas svētkos ar naudu nešķiedīsies. Viņi plāno tērēt zem 10% no ienākumiem.

Aptauja atklāja, ka dāvanu tops, salīdzinot ar pērno gadu, kad zem eglītes latvieši gribēja atrast kosmētiku, ir mainījies. Šogad tiek gaidīti saldumi, delikateses, dāvanu kartes, spēles, rotaļlietas un apģērbs.

Nebeidzamo aizdevuma piedāvājumu un iepirkties aicinošo reklāmu vidū ir kāda mazāk optimistiska: “Parāda garša mutē. Sauc lietas īstajos vārdos!” Trauksmes zvanu sit Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kampaņā par atbildīgu aizņemšanos aicinot kritiski izvērtēt aizdevuma piedāvājumus.

“2018. gadā apdāvināšu visus, bet 2019. gadā būšu nabaga radinieks!”

“Mēs to atkārtojam nemitīgi... Nepērc dāvanu kredītā! Mēs ikdienā saskaramies ar to, ka to cilvēku, kuri nevar atdot parādu, skaits palielinās. Līkne ir stabili augšupejoša,” saka Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis Aivars Rudi. Tikai zvērinātu tiesu izpildītājiem nodoto parādu lietu skaits pārsniedz 400 000 par 5,7 miljardiem eiro. “Cipars izskatās drausmīgi, un tā tas arī ir,” saka Rudi, paskaidrojot, ka cipari nav viennozīmīgi interpretējami, jo vienai personai var būt vairākas – pat astoņas parādu lietas.

“Pavērojiet, kas pirms svētkiem notiek mobilo operatoru stendos! Cilvēki stāv rindā, lai līzingā vai uz nomaksu paņemtu kādu gadžetu – viedtālruni, planšeti. Turklāt viņi izvēlas ne jau lētākos telefonus.

Līguma nosacījumiem ir slēpta forma – tie paredz ikmēneša maksājumu, bet realitātē tā tik un tā ir dzīve uz parāda.

Pērkot preces uz nomaksu, daudzi uzķeras uz saukļa: “Jūs neko nepārmaksājat!” Ja nesamaksājat uzreiz, tas nozīmē, ka jūs tik un tā pērkat lietu, ko nevarat atļauties. Cilvēkam ir normāls televizors, bet viņam uz parāda vajag jaunāku un lielāku – viņš ļaujas vilinošajam Ziemassvētku piedāvājumam: “Nāciet, šīs ir pēdējās atlaides!” Rezultātā vairojas parādnieku skaits.”

Kārotās lietas

Lai gan situācija pamazām uzlabojas un cilvēki meklē alternatīvas, kā neiekļūt dāvināšanas lamatās, joprojām daļā sabiedrības valda mantu kults un izrādīšanās dāvinātāju starpā. “Ar bērnu, kuram ir vecs telefons, citi bērni nespēlēsies. Lai nenodarītu pāri, vecāki dara visu, lai sagādātu bērnam viedtālruni – vēl labāku nekā citiem, neprātojot, vai viņi to varēs apmaksāt.”

Rudi saka, ka vairums kredītņēmēju, kuriem rodas grūtības ar parāda atmaksu, ir darbspējīgā vecumā, pensionāru starp viņiem nav daudz.

“Pensionāriem ir stabili ienākumi, un viņi mazāk lidinās mākoņos.”

Pensionāri ir preču katalogu mērķauditorija, tomēr lietas, ko viņi vakarā, šķirstot žurnālu, izsapņo un pasūta, nav tik dārgas, lai izputinātu seniorus.

Rudi atgādina, ka gadījumā, ja cilvēks iekļuvis parādos un pret viņu tiek vērsta ārpustiesas piedziņa, nevajag ļauties panikai. “Ja tiek izdarīts psiholoģisks spiediens, ir jāseko līdzi, vai labprātīgi nepārmaksājat likumā noteikto maksimālo summu,” saka Rudi. Ir gadījumi, kad cilvēks vienojas ar parādu piedzinējiem un labprātīgi pārmaksā līguma laušanas gadījumā maksimāli pieļaujamo summu.

Ātrie - tie mīļākie

PTAC 2017. gada pētījums liecina, ka 54% Latvijas iedzīvotāju budžetu plāno mēneša ietvaros, 12% dzīvo no dienas dienā. 48% nav uzkrājumu, 34% dzīvo no algas līdz algai, 17% uzkrājumu pietiktu vienam mēnesim. Tikmēr kreditēšanas apjomi nebanku sektorā pieaug. Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis sasniedz ap 656 miljonu eiro.

Kompānijas pirmajā pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus vairāk nekā 309 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. No jauna izsniegtajos kredītos turpina dominēt distances jeb ātrie kredīti ar aptuveni 126 miljoniem eiro, un tā ir gandrīz puse no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti - 94,36 miljoni eiro.

Gandrīz 40% kredītu ņem rēķinu vai parādu segšanai, nepilni 30% pārtikai un sadzīves precēm.

Nav pārsteidzoši, ka atbilde uz jautājumu “kāpēc jūs izvēlaties ātro kredītu” skan “tāpēc, ka tas ir ātrs”.

Tomēr 66% bankā kredītu neņem, jo nav regulāru ienākumu. 63% ir jau sabojāta kredītvēsture. Apkopotie dati ļauj secināt, ka Latvijā patēriņa un dzīves kvalitātes prasības pārsniedz iedzīvotāju ienākumus.

Aivars Rudi zina teikt, ka daudzi aizņemas nevis šikai dzīvei, bet lai samaksātu rēķinus, nepazaudētu jumtu virs galvas un nopirktu pārtiku. To, kas ātros kredītus notriec ceļojumos, ballītēs un dārgos, nevajadzīgos pirkumos, nemaz tik daudz nav. “Statistika, kas rāda - it kā vidējā alga būtu pirmskrīzes līmenī, neko nenozīmē. Realitātē ap 40% iedzīvotāju ir minimālā alga, pārējiem nepārsniedz tūkstoš eiro pēc nodokļu nomaksas. Un kas ir 1000 eiro, ja pieaug maksa par komunālajiem pakalpojumiem, degvielu, pārtiku? Ar to var tikai “galus vilkt kopā”.

Vidējā slāņa, kas saņemtu ap 2000 eiro mēnesī, pie mums faktiski nav.

Kad es redzu tos cilvēku pūļus pie lielveikaliem, man ir jautājums: par kādu naudu viņi iepērkas?”

Ņemties, nevis aizņemties!

Visbiežāk svētkos aizņemas dāvanām un viesību galdam, lai radītu svētku brīnuma sajūtu ģimenei un draugiem. Mēs domājam, ka īsts svētku brīnums ir tāds, par kuru nav jāmaksā mēnešiem ilgi. PTAC aicina: iesakām kopā ņemties, nevis aizņemties!

Laimes aka, nevis parādu aka!

Visi viesi tiks pie dāvanām, kā arī kopīgas jautrības, tās izlozējot. Un katram jāsagādā tikai viena dāvana!  Kā sadalīt divpadsmit ēdienus? Lai namamāte un namatēvs, klājot viesību galdu, neattaptos ar mīnusiem budžetā, vērts vienoties, ka katrs viesis atnes pa ēdienam!

Bērni un cepšanās

Bērni kāro dārgas dāvanas - tas ir fakts! Jaunākie telefoni, apavi un spēles - visu bez līzingiem un kredītiem nesagādāsi!

Tādēļ, ja viesos ir bērnu bars, vienkārši kopā izcepiet piparkūkas! Un nevienam nebūs iemesla sūdzēties par novecojušu modeli.

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu