Trīs dienu ceļojumā uz Berlīni es principā devos ar trīs uzdevumiem: apēst kebabu, padzert alu publiskās vietās (jā, to tur drīkst darīt) un apskatīt Reihstāgu. Pirmos divus uzdevumus izpildīju teicami - reizes trīsdesmit četrdesmit – bet Reihstāgu gan apskatīju tikai vienu reizi, tomēr tā pamatīgi, kā kārtīgs tūrists ar paplestu muti.
Reihstāga jeb Vācijas Bundestāga ēkā iekļūt nav nemaz tik vienkārši. Ir jāiziet vesela procedūra, sākot ar iepriekšēju pieteikšanos un rakstiskas informācijas sniegšanu par sevi, un beidzot ar mežonīgas rindas izstāvēšanu un metāla detektoru procedūru. Tas tā kā būtu saprotams, jo arī Latvijā Saeimas ēkā iekļūt tā vienkārši no ielas nav iespējams. Kā zināms, arī ar bruģa palīdzību iekļūt tur nav iespējams. Bet, iepriekš piesakoties, droši.
Reihstāga ēkā (ērtības labad izmantošu ēkas vēsturisko nosaukumu) pašlaik atrodas Bundestāgs jeb parlamenta apakšpalāta, kas 1949. gadā nomainīja Reihstāgu un ēkā atrodas kopš 1999. gada. Savukārt pašas ēkas būve tika sākta 1884. gada 9. jūnijā - neilgi pēc Vācijas unifikācijas 1871. gadā, un ēka tika pabeigta pēc desmit gadiem – 1894. gadā. No stikla un tērauda veidotais ēkas kupols tajā laikā bija inženierijas brīnums, tomēr, ņemot vērā, ka tajā atainojās arhitektūras stilu eklektika, izpelnījās arī kritiku.
Vien 1916. gadā virs ēkas galvenās ieejas tika uzstādīti ikoniskie vārdi "Dem Deutschen Volke" (Vācu tautai), kas to rotā joprojām un noteikti priecē katru vidējo vācieti, tāpat kā katru vidējo latvieti priecē uz Brīvības pieminekļa kaltie vārdi "Tēvzemei un Brīvībai". Vēži tie paši, kulīte cita.