Mediķu arodbiedrības padome vienbalsīgi atbalsta pieļaujamo virsstundu skaita palielināšanu

Grozījumi Ārstniecības likumā, kas patlaban pieņemti pirmajā lasījumā, paredz, ka virsstundu skaits turpmākos trīs gadus nevar pārsniegt 16 stundas nedēļā, kas ir divas reizes vairāk, nekā to pieļauj Darba likums. Virsstundu darbs pieļaujams tikai ar ārstniecības personas piekrišanu.

Šodien visas uz sēdi uzaicinātās puses - Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Slimnīcu biedrība un veselības ministre Anda Čakša (ZZS) - aicināja LVSADA padomi atbalstīt virsstundu skaita palielināšanu.

LVSADA padomes sēdē piedalījās arī Čakša, kura sacīja, ka virsstundu skaits varētu būt pat mazāks par 16 stundām. Vienlaikus Čakša uzsvēra, ka virsstundas nav pašmērķis, bet plāksteris, jo nepieciešams laiks, lai piesaistītu jaunos mediķus. Čakša tic, ka ar laiku atteikšanās no virsstundām, kā iecerēts, tiks īstenota.

Ministre norādīja, ka pēdējie divi gadi bijuši nozīmīgi veselības aprūpei, īpaši šogad, jo panākts nozīmīgs progress mediķu atalgojuma jautājumā, un svarīgi, lai nozares izaugsme un mediķu atalgojuma palielināšana turpinātos.

Pirms lēmuma pieņemšanas arodbiedrības pārstāvji uzklausīja arī Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāju Jevgēņiju Kalēju, kurš norādīja, ka kustība, kas notiek veselības aprūpē, attiecas ne tikai uz mediķiem, bet arī pacientiem. Viņš aicināja LVSADA padomi atbalstīt virsstundu skaita palielināšanu, lai mediķi varētu strādāt vairāk stundu, bet vienā darba vietā.

Tikmēr Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece aicināja apzināties, ka galvenā problēma ir darba roku trūkums, bet otra problēma ir fakts, ka tikai virsstundas dod iespēju jaunajiem ārstiem izdzīvot.

Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris pirms balsojuma atgādināja par notikumu virzību saistībā ar mediķu atalgojuma palielinājumu, tostarp par Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, nosakot valdībai par uzdevumu rast finansējumu mediķu darba samaksas palielināšanai.

Jau ziņots, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumi nosaka, ka valdība, sagatavojot 2019.gada budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvaru, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20%: 2019.gadā - 87,48 miljonus eiro, 2020.gadā - 191,22 miljonus eiro, bet 2021.gadā - 314,6 miljonus eiro.

Kā aizvadītajā nedēļā žurnālistiem apgalvoja Čakša, lielākā daļa finansējuma, kas nepieciešama, lai palielinātu mediķu darba samaksu par 20% no nākamā gada, ir atrasta, bet līdz pilnu 87 miljonu eiro atrašanai vēl jāstrādā.

Finansējums mediķu atalgojuma palielināšanai tiks rasts no dažādiem avotiem, tostarp vidējā termiņa veselības aprūpes budžeta plānotā pieauguma, pieejamajiem budžeta resursiem, kurus Finanšu ministrija (FM) atradusi, pārskatot dažādus procesus, kā arī saistībā ar lielāku prognozēto ekonomikas izaugsmi, ienākumiem no cīņas ar ēnu ekonomiku un citiem FM avotiem.