/nginx/o/2018/12/25/11677749t1h2568.jpg)
Zviedriju un Dāniju savienojošais Ēresunda tilts satiksmei tika atklāts pirms gandrīz 20 gadiem – 2000.gadā. Tilts ir atvieglojis Dānijas un Zviedrijas iedzīvotāju dzīvi, būtiski uzlabojot satiksmi starp abām valstīm. Pateicoties seriālām “Tilts”, kas demonstrēts apmēram simts pasaules valstīs, Ēresunda tilts tagad ir slavens visā pasaulē, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
Ēresunda tilta būvniecība tika uzsākta 1995.gadā un tas tika pabeigts 1999.gadā.
Tilts savieno Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu un Zviedrijas trešo lielāko pilsētu Malmi. Kopējais savienojuma garums ir aptuveni 16 kilometri – pats tilts ir aptuveni astoņus kilometrus garš un to papildina arī četrus kilometrus garš tunelis.
Tiltu izmanto gan auto, gan dzelzceļa transports.
Ar automašīnu tiltu iespējams šķērsot aptuveni desmit minūtēs, savukārt vilcienam tilta šķērsošana prasa pusstundu.
Ēresunda tilta būvniecība izmaksāja aptuveni četrus miljardus eiro.
Pirms tilta uzbūvēšanas, lielās investīcijas infrastruktūrā Zviedrijā koncentrējās galvenokārt ap valsts lielākajām pilsētām Stokholmu un Gēteborgu.
Tilta atklāšana 2000.gadā radīja izmaiņas gan Dānijas, gan Zviedrijas ekonomikā, ļoti pozitīvi ietekmējot tieši Malmi.
Zviedriju un Dāniju savienojošais tilts ātri vien kļuva par vienu no labāk zināmajiem pārrobežu sadarbībai Eiropā.
2017.gadā tiltu dienā šķērsoja vidēji 20 361 automašīna, bet vēl 14 000 cilvēku tiltu šķērsoja, izmantojot vilcienu.
Pirms tilta atklāšanas Ēresunda šaurumu ar prāmi katru dienu šķērsoja vidēji aptuveni 6000 cilvēku.
Par tilta vai tuneļa būvniecību Zviedrijas un Dānijas valdības diskutēja jau kopš 1936.gada. Vienošanās par tilta būvniecību starp Kopenhāgenu un Malmi tika parakstīta 1991.gadā.
Eksperti norāda, ka izšķirošais katalizators vienošanās panākšanai bija Zviedrijas vēlme veicināt sadarbību ar citām Eiropas valstīm un Dānijas centieni palielināt pasažieru plūsmu Kopenhāgenas starptautiskajā lidostā.
Tilta projektu abas valsts īstenoja ar iespējami mazāko slogu uz nodokļu maksātājiem.
Lielākā daļa tika īstenota par naudu, ko kredītu veidā piesaistīja Dānijas un Zviedrijas valstis.
Šos aizdevumus valsis atmaksā no naudas, kas tiek iekasēta par tilta šķērsošanu.
Šobrīd tilta šķērsošana vienai automašīnai izmaksā aptuveni 50 eiro. Tomēr regulāriem tilta šķērsotājiem pieejamas atlaides.
Tikmēr vilciena biļete šajā maršrutā maksā nepilnus 11 eiro.
Šogad Dānijas-Zviedrijas kopuzņēmums, kas pārvalda tiltu, paziņoja, ka kredīti, kas ņemti tilta būvniecībai būs pilnībā atmaksāti līdz 2033.gadam - četrus gadus ātrāk par sākotnēji plānoto termiņu.
Zviedrijas ekonomiskās ģeogrāfijas eksperts Magnuss Andersons norāda, ka par tilta nozīmīgo devumu ekonomikā galvenokārt runā divi faktori.
Pirmkārt, pēc tilta atklāšanas vairāk nekā 60 uzņēmumi savus ziemeļvalstu galvenos birojus vai pārstāvniecības pārcēla uz Malmi, tādējādi ievērojami veicinot Malmes attīstību.
Otrkārt, tilts ir palīdzējis uzlabot tā apkaimē dzīvojošo cilvēku dzīves apstākļus.
Piemēram, Dānijas iedzīvotājiem ir piekļuve lētākiem mājokļiem Zviedrijas ziemeļu daļā un iepirkšanās par izdevīgākām cenām, ņemot vērā valūtas kursu atšķirības.
Tikmēr Malmes un tās apkaimes iedzīvotāji var izmantot tagad netālu esošās Kopenhāgenas lidostas sniegtās priekšrocības.
Eksperts uzsver, ka Ēresunda tilts ne tikai savieno Kopenhāgenu ar Malmi, tas savieno Zviedriju ar daudzām citām pilsētām. Malmes nākotnei šis savienojums ir ļoti svarīgs.
