Pēdējos gados nevienā no tiesās skatītajām lietām nav konstatēts sadarbības fakts ar VDK

Daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem "čekas maisiem" publiskota interneta vietnē "kgb.arhivi.lv".

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Latvijas tiesās laikā no 2015.gada līdz 2018.gadam saņemtas septiņas lietas par sadarbības fakta ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK) konstatēšanu, no tām izskatītas ir piecas un nevienā no tām sadarbības fakts nav konstatēts, ziņo Tiesu administrācija.

2015.gadā tiesā tika saņemta viena lieta, 2017.gadā divas, savukārt 2018.gadā šis skaits dubultojās un tiesā tika saņemtas četras lietas, no kurām divas jau ir izskatītas.

Pēdējā izskatītajā lietā spriedums spēkā stājies šī gada 27.novembrī.

Publiski pieejamajā anonimizētajā tiesas spriedumā norādīts, ka persona bija savervēta aģenta kategorijā, kā arī nav bijušas ziņas par viņa izslēgšanu no aģentūras aparāta. Taču Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC) nav atrasti iesaistītās personas ziņojumi, kā arī citu aģentu ziņojumi, kuros šī persona būtu pieminēta. Arī lietas prokurors tiesai norādīja, ka pirmstiesas pārbaudes laikā nav gūti pierādījumi, kas apstiprinātu faktu, ka persona būtu bijis VDK informators likuma izpratnē.

Savukārt pats cilvēks tiesai neatzina sadarbības faktu ar VDK un norādīja, ka nekad nav ziņojis VDK par citām personām, kā arī nav pildījis VDK darbinieku uzdevumus, tostarp, uzverot, ka viņam tādi nekad nav doti.

Viņš liecināja, ka viņam nebija zināms par aģenta kartītes noformēšanu un uzsvēra, ka ar VDK darbiniekiem viņam bijis minimāls kontakts. Kā piemēru viņš minēja laiku, kad dienēja armijā un VDK darbinieki viņam piedāvājuši kļūt par virsnieku, bet viņš no šī piedāvājuma atteicies. Nākamā reize, kad viņam sanācis kontaktēties ar VDK darbiniekiem bijusi tad, kad viņa darba vietā pazudis inventārs un VDK amatpersonas likušas viņam rakstīt paskaidrojumus. Savukārt 1983.gadā pie viņa vērsies kāds VDK pārstāvis, kurš viņam uzdevis dažādus jautājumus par sadzīviskām tēmām.

Šajā lietā liecināja arī persona, kas bija aizpildījusi lietā iesaistītā cilvēka VDK aģenta kartīti, taču viņš nevarēja atcerēties, vai iesaistītais cilvēks būtu devis parakstu par sadarbību ar VDK.

Savā spriedumā tiesa norādīja, ka nav iegūti pierādījumi tam, ka būtu notikusi sadarbība ar VDK, sakarā ar ko persona nav atzīstama par VDK informatoru.

Jau vēstīts, ka 20.decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem. Kopš to publiskošanas internetā Latvijas tiesās vērsušies vairāki cilvēki, kuri vēlas pierādīt savu nesadarbošanos ar VDK, aģentūrai LETA atzina Tiesu administrācijas (TA) pārstāve Ināra Makārova.

Viņa stāstīja, ka tiesās ir vērsušies "samērā daudz iedzīvotāju", kuri vēlas iesniegt pieteikumu, lai pierādītu, ka nav sadarbojušies ar VDK. Tomēr tiesa sākotnēji ar šādu jautājumu izskatīšanu nenodarbojas, jo vispirms iedzīvotājiem ir jāvēršas prokuratūrā.

Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe aģentūrai LETA teica, ka patlaban neviens pieteikums prokuratūrā nav saņemts

Likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" teikts, ka prokuratūra pēc tam, kad saņemts pieteikums par sadarbības fakta konstatēšanu, ne vēlāk kā piecu dienu laikā ierosina pārbaudes lietu.

Pirmstiesas pārbaudes termiņš ir divi mēneši. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors šo termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

Lietās par sadarbības fakta konstatēšanu pirmstiesas pārbaudē pierādāms fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi, un personas subjektīvā attieksme pret sadarbību. Par pierādījumiem pārbaudes lietā ir uzskatāmi jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Šos faktus var konstatēt ar liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, dokumentiem un pārbaudes lietas protokoliem.

Ja īpaši pilnvarots prokurors atzīst, ka personas sadarbība ar VDK ir vispusīgi pierādīta, viņš raksta atzinumu. Prokuroram jādod atzinums par to, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Pēc tam ar pārbaudes lietu un prokurora atzinumu iepazīstina pārbaudāmo personu. Kad pārbaudes lieta uzrādīta, prokurors lietu nosūta rajona līmeņa tiesai apzinātas sadarbības fakta esamības vai neesamības konstatēšanai.

Pārbaudes lietas izskatīšana tiesā notiek tādā pašā kārtībā kā krimināllietu izskatīšana pirmās instances tiesā, ņemot vērā izņēmumus, kas paredzēti likumā. Taisot spriedumu, tiesa izlemj, vai pārbaudāmā persona ir bijusi VDK darbinieks vai informators. Tāpat tiesa izlemj, kā rīkoties ar lietā izņemtajiem dokumentiem un citiem priekšmetiem.

Spriedums par sadarbības fakta konstatēšanu stājas spēkā, kad pagājis termiņš tā pārsūdzēšanai vai noprotestēšanai, ja sūdzība vai protests nav iesniegti.

Uz augšu