Sv, 7.08.2022.

Kalnciema ielas jūgendstila fasādes nojauc zibenīgi; kas notiks ar atlikušo ēku Raņķa dambī?

Evija Hauka
, Žurnāliste
Kalnciema ielas jūgendstila fasādes nojauc zibenīgi; kas notiks ar atlikušo ēku Raņķa dambī?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 15
Turpinās Kalnciema ielas grausta nojaukšana
Turpinās Kalnciema ielas grausta nojaukšana Foto: Gints Bāliņš/TVNET

Gandrīz 20 gadus par Kalnciema ielas “rēgu” mājām, kas pamazam pārvērtās graustos, neviens nelikās ne zinis, bet pēc novembra beigās notikušā ugunsgrēka burtiski dažu dienu laikā jūgendstila ēkas pazuda no zemes virsas. Ignorējot Nacionālās kultūras pārvaldes aicinājumus respektēt kultūrvēsturiskās vērtības un apejot Rīgas būvvaldi. Tas nekas, ka Jaungada brīvdienās strādnieki tika pieķerti bez būveksperta atzinuma jaucot nost izteiksmīgu fasādes daļu - pēc dienas atļauja jau bija saņemta un nojaukšana turpinājās. Kāds liktenis sagaida arhitektoniski vērtīgo atlikušo ēku Raņķa dambī?

Nacionālās kultūras mantojuma (NKMP) pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris pauž, ka ēkām “neapšaubāmi ir kultūrvēsturiska vērtība un piemīt pilsētbūvniecisks izteiksmīgums”.

Pārvaldes vadītājs uzskata, ka būvnieku rīcība, nojaucot ēkas, ir pārsteidzīga un ļoti strauja.

Viņš saka, ka gada nogalē, kad Būvvalde apturēja demontāžu, bija pārliecība, ka kultūrvēsturiskās vērtības tiks saglabātas, bet šobrīd šādas pārliecības nav.

Ātri nojauc svētku dienās

“Mēs šajā situācijā esam kā lūdzēji, jo, ņemot vērā, ka ēkas nebija valsts aizsardzībā un neatrodas pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā, juridiska pamata kaut ko pieprasīt mums nebija,” saka Jānis Asaris.

Kad decembra izskaņā tika sākta ēku Rīgā, Kalnciema ielā demontāža, pieminekļu sargi reaģēja 29. decembrī, nosūtot vēstuli Rīgas domes Īpašuma departamentam ar aicinājumu skaidrot, kādas ēkas daļas tiks saglabātas.

30.decembrī būvvalde apturēja demontāžu, kuras veikšanai nebija vajadzīgās atļaujas, bet jau 2. janvārī būvvalde saņēma SIA "CMB" būvinženieru atļauju demontēt fasādi līdz 1. stāva līmenim. Līdz ar fasādes likvidēšanu nams uz Kalnciema ielas pusi tiks nojaukts pilnībā.

Cilvēki, kas redzēja māju nojaukšanu, bija pārsteigti par to, cik īsā laikā ēkas vienkārši pazūd, un sociālajos tīklos sprieda, ka būvnieki nemaz necenšas saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības, rīkojoties pēc principa “jo ātrāk nozudīs, jo labāk”.

Iedzīvotāji ir sašutuši, ka tiek iznīcināti Āgenskalnam raksturīgie arhitektoniskie vaibsti, kas Pārdaugavas ieliņas padara unikālas un pievilcīgas, uzskatot, ka “atkal uzcels kaut kādus stiklotus monstrus”.

Kalnciema ielas ēkas pagājušā gadsimta sākumā projektējis arhitekts Jānis Alksnis. Savulaik pazīstamais arhitekts Rīgai sarūpējis 130 daudzstāvu mūra namus un koka ēkas. Virkne viņa ēku pieskaitāmas skaistākajai Rīgas centra apbūvei. Raņķa dambja jūgendstila ēku 1913. gadā projektējis Eduards Frīzendorfs.

Graustos pārvērta gadu desmitiem

Savulaik skaistajām mājām ar plašajiem dzīvokļiem un skatu uz Daugavu un Rīgas pili bijis smags liktenis. Ulmaņa laikā Kalnciema ielā 2B atradās īres dzīvokļi, biroji un veikals.

Kad pienāca vētrainie deviņdesmitie, namīpašumu atguva pieci mantinieki, kas ilgi nevilcinājās un treknajos gados savas daļas dārgi pārdeva Parex meitas uzņēmumam, kas savukārt divus gadus pirms krīzes, paredzot, ka nekustamā īpašuma burbulis teju plīsīs, īpašumus ar peļņu pārdeva uzņēmumam, kas pēc krīzes bankrotēja.

Stāsts līdzīgs kā daudziem Rīgas graustiem, ko varēja rekonstruēt, radot arhitektūras pērles, vai vismaz saglabāt kā īres namus.

2010.gadā Kalnciema ielas ēkas un māju Raņķa dambī izsolē nopirka nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA Dekarta Property, kas piederēja Krievijas pilsonim Denisam Kimam.

Lai pārdotu dzīvokļus bagātiem Krievijas pilsoņiem, bija jāatbrīvojas no esošajiem īrniekiem ar beztermiņa līgumiem. Priekš tā īpašniekam bija savas Krievijā aprobētas, “vienkāršas un drošas” metodes.

Ziemā nepieslēdza apkuri, un, kad daļa īrnieku pameta dzīvokļus, tukšajos ielaida bezpajumtniekus, kas ātrāk par salu un represijām panāca, ka mājas "ko kājas nes" pamet lielākā daļa tur dzīvojošo. Daži tomēr palika un tiesājās. Pēdējie, neatlaidīgākie īrnieki mājas pameta ap 2011., 2012. gadu.

Dramatiskā epizode beidzās 2015. gadā, kad investīciju uzņēmums cieta 2,62 miljonu eiro zaudējumus. Iemesls – orientācija uz Krievijas uz Kazahstānas pilsoņiem, kuru pirktspēja pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā pēdējo gadu laikā bija kritusies.

Par graustiem ēkas tika atzītas 2016. gadā. Kad 2017. gadā pašvaldība lika nekavējoties novērst avārijas situāciju, faktiski tā vērsās nekurienē, jo iepriekšējais īpašnieks jau bija bankrotējis, bet ēkas drīz iegādājās Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānija Novira Capital. Viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam - Novira Capital.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu