/nginx/o/2019/01/08/11701134t1h8fe2.jpg)
Pēc rokas amputācijas lielākā daļa pacientu sūdzas par spilgtām un nepārtrauktām sajūtām zudušajā loceklī. Daži pat apgalvo, ka spēj pakustināt amputēto roku vai kāju tā, it kā loceklis joprojām atrastos savā vietā. Daudziem šīs sajūtas ir sāpīgas, bet diemžēl joprojām nav zināms, kā šīs fantoma sajūtas ārstēt.
Mūsu smadzenēs ir detalizēta visa ķermeņa karte, kas ļauj mums kustēties un sajust pasauli sev apkārt. Tomēr smadzenes ir arī dinamisks orgāns, kas mainās un pielāgojas attiecīgajai pieredzei un apstākļiem. Šo fleksibilitāti dēvē par smadzeņu plastiskumu – procesu, kas attīstās jau zīdaiņa vecumā un ļauj mums visas dzīves gaitā apgūt jaunas prasmes un pielāgoties novecošanai.
Tradicionālās teorijas vēsta, ka fantoma sāpes ir smadzeņu izmaiņu rezultāts, kad amputētajam loceklim blakusesošās ķermeņa daļas “ielaužas” trūkstošajā loceklī, kā rezultātā rodas signālu nesakritība, ko smadzenes interpretē kā sāpes. Piemēram, kad tu pazaudē plaukstu, tās reprezentāciju smadzenēs pārņem blakusesošās ķermeņa daļas, piemēram, rokas reprezentācija. Tas liek trūkstošajai plaukstai reaģēt uz sajūtām, kas patiesībā paredzētas rokai. Tādā veidā rodas signālu nesakritība un sāpes.
Tādām ārstēšanas metodēm kā spoguļterapija, kuras laikā ar skartā locekļa spoguļattēlu ārsti cenšas labot signālu nesakritību, ir mazi panākumi. Kā arī jaunajā pētījumā atklāts, ka trūkstošā locekļa reprezentācija smadzenēs var palikt desmitiem gadu.
Paturot to prātā, Oksforda universitātes Londonā zinātnieki centās noskaidrot, vai jaunā ārstēšanas metode var mazināt fantoma sāpes. Zinātnieki izmantoja tehniku, ko dēvē par transkraniālo tiešās strāvas stimulāciju (tDCS), lai manipulētu ar smadzeņu aktivitāti trūkstošajā loceklī. Tās laikā pacienti tika pakļauti sīkiem elektriskās strāvas triecieniem, kamēr magnētiskās rezonanses iekārtas priekšā kustināja neesošo locekli.
Svarīgi ir apzināties, ka fantoma kustības atšķiras no iedomātām kustībām, jo aktivizē tos pašus smadzeņu reģionus, ko reāla locekļa kustības. Turklāt, kad pacients kustina neesošo locekli, tiek iedarbināti tie paši nervi vai kustību ceļi, kas laikā, kad loceklis vēl bija uz vietas.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Annals of Neurology”, parādīts, ka pat viena šīs terapijas sesija samazināja fantoma sāpes. Terapijas pozitīvais efekts ilga nedēļu.
Pētnieki arī noskaidroja, ka fantoma locekļa kustināšana aktivizēja tos smadzeņu reģionus, kas atbild par sāpēm, sniedzot vērtīgu informāciju un pamatu tālākai šā fenomena pētniecībai.
