Kā Krievijas nauda savulaik izglāba Trampa biznesu (28)

Patiesībā daudzu nekustamā īpašuma biznesa svarīgāko spēlētāju acīs Trampa karjera šajā jomā bija beigusies - jo ASV banku sektors lielākoties negribēja ar viņu nekādas darīšanas.

Grūtie deviņdesmitie

90. gadu sākumā Tramps bija notērējis no tēva saņemto mantojuma daļu, pieņemot nepārdomātus biznesa lēmumus. Divi Trampa loloti projekti - "Taj Mahal" kazino Atlantiksitijā un "Plaza Hotel" Ņujorkā - bija pieteikuši bankrotu, un lielus zaudējumus nesošā aviokompānija "Trump Shuttle" darbību izbeidza 1992.gadā. Trampa uzņēmumi vēlāk izsludināja bankrotu vēl divas reizes. Kad potenciālie aizdevumu ņēmēji vairākkārt pieprasa aizsardzību no kreditoriem, lielākās bankas sāk uz viņiem raudzīties kā uz nevēlamām personām. Tieši šādu reputāciju tolaik ASV finanšu industrijā bija ieguvis Tramps, "Foreign Policy" žurnālistam Maiklam Hiršam apstiprināja vairāki raksta tapšanas gaitā intervētie eksperti.

Pēc šiem notikumiem Tramps 90. gadus aizvadīja mierīgi - bet ar nedaudziem izņēmumiem, piemēram "Trump World Tower" kompleksu, kura būvniecība sākās 1999.gadā ar divu Vācijas aizdevēju "Deutsche Bank" un "Bayerische Hypo- und Vereinsbank" palīdzību.

"Viņš paņēma apmēram desmit gadu pauzi, aplaizīja brūces un centās atkopties," saka D'Antonio. Ap 2003.gadu Trampa finansiālās problēmas bija tik smagas, ka viņš pēc tēva nāves uz brāļiem un māsām sāka izdarīt spiedienu notirgot Freda Trampa īpašumus, kaut arī tēvs bija norādījis to nedarīt. Un Trampa biznesiem turpināja klāties grūti: 2004.gadā uzņēmums "Trump Hotels and Casino Resorts" pieteica bankrotu ar 1,8 miljardu dolāru lielām parādsaistībām.

Taču Tramps galu galā atgriezās biznesā. Kā norāda vairāki "Foreign Policy" intervētie avoti, tajā lielu lomu spēlēja ārvalstu nauda - īpaši investīcijas no turīgām personām Krievijā un bijušajās padomju valstīs (pagājušajā desmitgadē Trampa uzņēmums ar Viesturu Koziolu un Putina atbalstītāju Igoru Krutoju apsprieda "Baltijas Lasvegasas" celtniecību Zaķusalā). Pie šāda secinājuma nonākuši gan daudzu vadošo mediju žurnālisti, gan ASV īpašā prokurora Roberta Millera izmeklētāji. Pat Trampa vecākais dēls Donalds Tramps jaunākais 2008.gadā, kad "The Trump Organization" atkal plauka un zēla, atzina, ka "krievi sastāda diezgan neproporcionāli lielu daļu no mūsu aktīviem".

Tramps "nevarēja nevienu Savienotajās Valstīs pierunāt aizdot viņam naudu", nesenā intervijā stāstīja Trampa bijušais arhitekts Alans Lapiduss, kurš ar biznesmeni strādāja daudzus gadus. "Tā visa nāca no Krievijas. Viņa saistība ar Krieviju ir dziļāka, nekā viņš stāsta."

Izglābts no grimstoša Titānika

Ārvalstu nauda sākumā ienāca jaunu nekustamā īpašuma partnerību un dzīvokļu pirkšanā Trampa vārdā nosauktajos dzīvojamajos kompleksos. "Domāju, daļēji tas bija tāpēc, ka bankas viņu uzskatīja par toksisku. Un viņš droši vien arī saprata, ka personīgo garantiju došana aizņēmumiem nav gudra ideja," stāsta Trampa bijušais biznesa partneris nekustamā īpašuma jomā, kura attiecības ar Trampu vēlāk pasliktinājās. Viņš piekrita sniegt komentārus tikai tad, ja netiks izpausts viņa vārds.

"Tā nu viņš sev jautāja: ko vēl es varētu darīt?" stāsta bijušais biznesa partneris. "Es pārliecināšu cilvēkus, ka viņiem jāpērk mans zīmols."

"Tramps bija grimstošā Titānikā," šos periodu raksturo Trampa biogrāfe Gvenda Blēra. "Visi viņam apkārt slīkst. Pēkšņi viņš izglābjas. Gandrīz tā, it kā kosmosa kuģis būtu nolaidies tieši blakus tai vietai, kur Tramps bija ūdenī."

Pērnā gada nogalē izskanēja, ka Trampa priekšvēlēšanu kampaņas un pārejas perioda laikā Krievijas pilsoņi uzturēja kontaktus ar vismaz 14 Trampam pietuvinātām personām. Vismaz daļa no šīs komunikācijas saistīta ar biznesa kontaktiem, ko Tramps nodibinājis gandrīz 20 gadu laikā.

Trampa bijušais biznesa partneris un citi informācijas avoti, kas pazīstami ar "The Trump Organization" iekšienē notiekošo, norāda, ka Trampa impērijas atdzimšana sākusies neilgi pēc gadu tūkstošu mijas un bijusi saistīta ar uzņēmumu "Bayrock Group", kas īrēja telpas "Trump Tower" ēkā - divus stāvus zemāk par paša Trampa biroju. "Bayrock" vadīja divi investori: Kazahstānā dzimušais Tofiks Arifovs, kurš savulaik bija padomju ierēdnis un kuram bija pieejams šķietami neizsīkstošs naudas avots bijušajā padomju valstī, un Fēlikss Seiters (dzimis Fēlikss Šeferovskis) - Krievijā dzimis uzņēmējs, kurš 90.gados atzina vainu krāpšanas lietā, kurā bija iesaistīta Krievijas mafija.

Krievijas naudas labirinti

Kad Tramps pieteica savu kandidatūru uz ASV prezidenta amatu, viņš jau apmēram 15 gadus bija saistīts ar noslēpumainām ārvalstu kapitāla plūsmām - un vairāki žurnālisti un izmeklētāji uzskata, ka to starpā, iespējams, bijuši naudas atmazgātāji no Krievijas un bijušajām padomju valstīm, kas sapirkuši desmitiem dzīvokļu ar Trampa vārdu rotātajās ēkās. Seiters ar Trampa personīgo advokātu Maiklu Koenu (kurš atzinies, ka pēc Trampa rīkojumiem esot pārkāpis kampaņas finansēšanas likumu) vēl 2016.gada vidū - neilgi pirms vēlēšanām - apsprieda nekustamā īpašuma projektu Maskavā. 

Šā iemesla dēļ izmeklētāji, kas pēta Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās, pašlaik pievērš "The Trump Organization" tikpat lielu uzmanību kā pašam Trampam. Divi ASV Kongresā strādājoši demokrāti žurnālam "Foreign Policy" pastāstīja, ka turpmākajā izmeklēšanā tikšot izskatīti "Bayrock"-Trampa darījumi un pārējie Trampa ārvalstu ieguldījumu avoti. Tikšot pārbaudīti arī "The Trump Organization" nesenākie bez aizdevumiem iegādātie īpašumi ārvalstīs (galvenokārt golfa laukumi) un to iespējamā saistība ar naudas atmazgāšanu.

"Mūsu lielākās bažas ir par mērogu, kādā "The Trump Organization" vairāku gadu garumā ir ieplūdis ārvalstu kapitāls, un vai tas joprojām kompromitē prezidentu," sacīja Kongresa darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Viņš piebilda, ka šādas problēmas nebūtu, ja Tramps būtu sekojis priekšgājēju piemēram un, stājoties amatā, būtu norobežojies no savām biznesa interesēm.

Nav zināms, vai bijušās un esošās biznesa saites ar Krieviju - vai pats fakts, ka Krievijas un citu valstu kapitāls palīdzēja atdzīvināt Trampa karjeru - ir ietekmējušas Trampa politiku. Taču domājams, ka viens no īpašā prokurora Millera pētītajiem jautājumiem ir šāds: vai biznesa attiecības padarīja Trampu atkarīgu no kāda Krievijas pilsoņa vai Krievijas uzņēmēju brāļošanās ar Trampu ir saistīta ar Kremļa taktiku piesaistīt izlūkošanai svarīgus cilvēkus un kompromitēt viņus?

"Krievijas centieni rekrutēt vai būtībā piespiest cilvēku kļūt par aģentu parasti vēsturiski tikuši balstīti uz finansiāla vai seksuāla rakstura kompromatu," norāda bijušais ģenerālprokurora vietnieks Deivids Kriss. "Tas var būt balstīts arī uz kādu citu aspektu, ko viņi var izmantot savā labā. Viņi vai nu piesaista cilvēku labprātīgi, vai arī piespiež ar šantāžu." 

Kriss uzsver, ka šādām aktivitātēm ir sena vēsture un tās tikušas lietotas arī ASV prezidenta vēlēšanu kontekstā, padomju režīmam ap 1968.gada vēlēšanu laiku piedāvājot naudu ASV viceprezidentam Hjūbertam Hamfrijam.

Jau kopš priekšvēlēšanu kampaņas sākuma Trampa oponenti norādījuši uz viņa vairīšanos kritizēt Putinu un mēģinājumiem panākt Krievijai uzlikto sankciju mīkstināšanu.

No nekustajiem īpašumiem līdz vārda "izīrēšanai" 

Tramps no būvnieka pārtapa par reklāmas seju. Ar "Bayrock" palīdzību Tramps ieguva daļas tādos projektos kā "Trump SoHo" apmaiņā pret sava vārda licencēšanu. (Vēl viens Trampa biznesa partneris bija Sapiru ģimene no Gruzijas.) 2004.gadā klajā nāca Trampa realitātes šovs "The Apprentice", kas palīdzēja nest Trampa vārdu pasaulē. "Bayrock" pārliecināja parādu vajāto Trampu pārveidot "The Trump Organization" par preču zīmju "fabriku", izīrējot savu vārdu dažādām ēkām, golfa laukumiem un citiem īpašumiem un produktiem, ar kuriem Trampam bija maza darīšana, ja neskaita piešķirto preču zīmes izmantošanas licenci. 2015.gadā Federālajā vēlēšanu komisijā iesniegtie dokumenti liecina, ka starp apmēram 500 Trampa deklarētajiem uzņēmumiem, fondiem un citiem veidojumiem ir daudz šādu "Trampa vārda" firmiņu, kas izpletušās pa visu pasauli - no Azerbaidžānas un Dubaijas līdz Kanādai un Katarai. Bijušais nekustamā īpašuma magnāts kļuva par licenču ieņēmumu iekasētāju.

Daļa "Bayrock" kapitāla avotu ir neskaidri. Bijušais "Bayrock" darbinieks Džodijs Kriss intervijā raidorganizācijai "Bloomberg" norādījis, ka aizgāja no darba, jo viņam radās aizdomas, ka uzņēmums nodarbojas ar naudas atmazgāšanu. Kad vien "Bayrock" beidzās līdzekļi, kompānijas īpašnieki "maģiski uzradās ar pārskaitījumu no "kaut kurienes" - tieši tik lielu, lai uzņēmums varētu turpināt darboties",

teikts Krisa pret "Bayrock" ierosinātajā tiesas lietā. Abas puses vēlāk panāca vienošanos, taču tās summa netiek atklāta. "Bayrock" atteicās sniegt komentāru "Foreign Policy" raksta tapšanas laikā.

Lai arī Trampa personīgais advokāts Koens un "Bayrock" izpilddirektors Seiters vēl 2016.gadā apsprieda "Trampa torņa" celtniecību Maskavā, Tramps apgalvo, ka ar Seiteru tikpat kā neesot pazīstams.

"Ja viņš tagad sēdētu šajā telpā, es pat nezinātu, kā viņš izskatās," pirms diviem gadiem civillietas ietvaros nodotā videoliecībā sacīja Tramps. "Mēs neesam tik labi pazīstami."

Taču tādi izteikumi ir visai dīvaini, ņemot vērā "Bayrock" lomu Trampa karjeras atjaunošanā. Trampa ģimenes uzņēmums "The Trump Organization" nav liels, un Seiters, visticamāk, cieši sadarbojās ar kompānijas darbiniekiem.

2015.gada novembrī Seiters e-pasta ziņojumā Koenam lielījās, ka varēšot piedabūt "visu Putina komandu ieguldīt naudu" Maskavas nekustamā īpašuma projektā, kas parādītu Trampu kā veiksmīgu uzņēmēju un panāktu viņa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā. "Mūsu puika kļūs par ASV prezidentu, un mēs varam to izkārtot," rakstīja Seiters. "Es dabūšu Putinu šajā programmā, un mēs panāksim Donalda ievēlēšanu."

Nav zināms, vai Seiteram patiešām ir tik liela ietekme, vai arī viņš saziņā ar Koenu to ir pārspīlējis. Maskavas "Trampa torņa" darījums tā arī nenotika. Taču Trampa bijušais arhitekts Lapiduss saka, ka esot bijis ļoti pārsteigts par Trampa vispirms kā kandidāta un pēc tam kā prezidenta sacīto, ka viņš nezinot neko par Krieviju un pārāk arī neesot centies tur veikt biznesa darījumus. Lapiduss stāsta, ka 1997. gadā Tramps personīgi esot viņu aizsūtījis apskatīt īpašumu - slaveno viesnīcu "Moskva" - un izvērtēt, vai to vērts iegādāties. Arī šis darījums neīstenojās.

Taču patiesais jautājums ir nevis ar ko "The Trump Organization" nodarbojās Krievijā (izrādās, ka ne ar ko daudz, ja neskaita "Miss Visums" skaistumkonkursu), bet gan - kādu labumu Krievijas pilsoņi Trampam sniedz ASV?

"Tam apakšā kaut kur jābūt "dots pret dotu" principam," uzskata Lapiduss. "Tramps šeit nevarēja dabūt naudu. Viņš atrada Krieviju, un krievi viņam iedeva daudz naudas. Viņam noteikti kaut kas bija jādod pretī. Tas ir tikai loģiski. Tas ir pārāk liels naudas daudzums."