V. Dombrovskis: nākamajā Nacionālās attīstības plānā precīzāk jādefinē Latvijas prioritātes

Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa").

FOTO: Zane Bitere/LETA

Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (NAP2027), kas patlaban ir izstrādes stadijā, būtu precīzāk jādefinē Latvijas prioritārās nozares, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (S).

Kopumā Dombrovskis neesot apmierināts ar Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto NAP2027 pirmo versiju, jo tajā neesot pietiekami skaidri definētas prioritātes. "Joprojām prioritāte ir absolūti viss. Bet tad, kad prioritāte ir absolūti viss, tas nozīmē, ka prioritāšu nav," skaidroja politiķis. Pēc viņa domām, plānā vajag precīzi norādīt, kā valsts pelnīs naudu, kuras būs prioritārās nozares un kā šajās nozarēs tiks īstenota valsts un privātā partnerība.

Uz jautājumu, kurām, viņaprāt, vajadzētu būt Latvijas prioritātēm periodā no 2021. līdz 2027. gadam, Dombrovskis atbildēja, ka tās varētu būt sešas - trīs tradicionālās un trīs jaunas. Tradicionālie NAP2027 prioritārie virzieni varētu būt bioekonomika, rūpniecība un tranzīts, bet trīs jaunie virzieni varētu būt veselības informācijas tehnoloģijas, pakalpojumu eksports un biznesa pakalpojumu eksports, lai Rīga pārtaptu par "jauno Singapūru", uzskata "Saskaņas" politiķis.

Kā ziņots, Ministru kabinets pērn 11. decembrī atbalstīja PKC izstrādātā Nacionālā attīstības plāna pēc 2020. gada izstrādes procesu. PKC noformulējusi sākotnējo NAP2027 ietvaru, nosakot, ka plāna mērķis ir stabila izaugsme un dzīves kvalitātes pieaugums ikvienam iedzīvotājam.

Lai arī plāns ir tikai izstrādes stadijā, PKC norādīja uz virkni jautājumu, kas ietverti esošajā NAP periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam un būtu turpināmi NAP2027 ietvarā, tādējādi nodrošinot mērķa - stabila izaugsme un dzīves kvalitātes pieaugums ikvienam iedzīvotājam - izpildi.

Lai veicinātu darbaspēka atgriešanos darba tirgū, PKC iesaka paplašināt un nodrošināt pašvaldībās piedāvāto pakalpojumu pieejamību ģimenēm, kā arī elastīgus bērnu uzraudzības pakalpojumus. Ņemot vērā zīdaiņu mirstības rādītājus, kā arī tādu grūtnieču īpatsvaru reģionos, kuras grūtniecības uzskaitē stājušās novēloti, būtu jāveic būtiski uzlabojumi grūtnieču, zīdaiņu un bērnu ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Izglītībā rosināts risināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmu, novērtēt augstākās izglītības eksporta potenciālu, kā arī jāpalielina privātā un valsts sektora ieguldījumi pētniecībā un inovācijā.

PKC aicina rast risinājumu jautājumā par vietējā cilvēkkapitāla attīstību un piesaisti no citām valstīm jeb tā dēvēto viedo imigrāciju. Kā arī nepieciešams mazināt produktivitātes plaisu ar augsti attīstītām valstīm, lai novērstu iedzīvotāju ienākumu stagnāciju un izvairītos no vidējo ienākumu slazda.

Rosināts ēnu ekonomiku primāri apkarot sektoros, kuros ir lielākais iespējamais ekonomiskais ieguvums, kā arī analizēt 2018.gadā ieviestās nodokļu reformas ietekmi uz ienākumu nevienlīdzību.

Ar NAP2027 ieteikts arī risināt jautājumu par ieguldījumiem atkritumu šķirošanas rezultātu uzlabošanai, popularizēt atkritumu šķirošanu iedzīvotāju vidū, lai nodrošinātu sabiedrības paradumu maiņu. Ziņojumā arī pausta nepieciešamība noteikt konkurētspējīgu elektroenerģijas nodrošinājumu patērētājiem. PKC iesaka izvērtēt energoefektivitātes individuālo risinājumu sasaisti ar nodokļu atlaidēm.

PKC aicina arī apsvērt risinājumu investīcijām pašvaldību īres dzīvojamā fonda būvniecībai, nodarbinātības mobilitātes atbalsta programmu veidošanai, kā arī reaģēšanai uz nekvalitatīvā mājokļu fonda radītajiem draudiem, nodrošinot mājokļu politikas segmentēšanu atkarībā no dažādo mērķa grupu vajadzībām.

Tāpat PKC iesaka ieviest sistēmu, kas ļauj nekavējoties reaģēt uz vardarbību ģimenē, un nodrošināt no vardarbības cietušām personām un arī vardarbību veikušām personām valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus. Tāpat uzsvērta nepieciešamība apkarot Latvijā izplatītākos cilvēktirdzniecības veidus - fiktīvās laulības un piespiedu darbu.

NAP2027 sabiedriskā apspriešana plānota divos posmos. Pirmais posms ietver līdz 2019. gada janvārim izstrādāt sākotnējo piedāvājumu jeb NAP2027 kodolu - plāna konceptu, idejas, prioritātes, rīcības virzienus un indikatorus. Savukārt otrais posms paredz līdzdalību NAP2027 pirmās redakcijas apspriešanā, kas plānota 2019.gada aprīlī.

Patlaban spēkā esošā "Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2014.-2020. gadam" (NAP2020) mērķi ir sekmēt ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, valsts un reģionu konkurētspēju starptautiskajos tirgos, radīt spēcīgu vidusšķiru, kā arī sekmēt politiku, kas ved pie stabiliem un pietiekamiem ienākumiem un cienīga darba ikvienam, mazinot nabadzību, ienākumu nevienlīdzību un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tāpat NAP2020 mērķis ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību, mirstības mazināšanos un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā.

Uz augšu