“Osinovska miljona” lietas materiāli: Elksniņš prasījis naudu “priekš KNAB”

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Pirms dažiem gadiem skandālu izraisīja kādreizējā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja, tagad Saeimas deputāta Jura Juraša paziņojums par to, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis saistībā ar “Latvijas Dzelzceļa” korupcijas lietu, konkrētāk – par palīdzību Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim tikt pie maigāka soda. Jurašs arī apgalvoja, ka iepriekšējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks ignorējis viņa ziņojumu par notikušo. Pusotru gadu vēlāk kriminālprocess tomēr sākts, taču pērnruden lieta izbeigta.

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” iepazinās ar izmeklētājas lēmumu par lietas izbeigšanu. Tajā redzams, ka Osinovskis KNAB darbiniekiem savulaik apstiprināja, ka viņam ir bijušas sarunas par naudu ar “Saskaņas” politiķi Andreju Elksniņu.

Tā dēvētā “Osinovska miljona” lieta sākās 2015.gada 30.septembrī alus krogā “Brālis” Rīgā, Tērbatas ielā. Turpat netālu toreiz atradās arī KNAB birojs. Todien KNAB darbinieks Jurašs pusdienās satikās ar senu savu paziņu Jāni Dambīti.

Par tikšanos ar savu Policijas akadēmijas laika studiju biedru Dambīti, kurš tolaik bija finanšu ministra ārštata padomnieks, Jurašs vēlāk sniedza šādas liecības:

Dambītis viņam pateicis, ka jāpārrunā savāda tēma. Viņš to darot, jo bijušie kursa biedri – advokāti Artis Stucka un Māris Grudulis – viņam uzstājīgi pieprasot un lūdzot, lai šo tēmu ar Jurašu noteikti izrunā. Dambītis Jurašam pastāstījis par septembrī it kā notikušu sarunu, kurā kursabiedri lūguši Jurašam nodot ziņu, ka “Saskaņas” deputāts Andrejs Elksniņš, kurš tolaik bija organizējis Osinovska aizstāvību “Latvijas Dzelzceļa” kriminālprocesā, piedāvājot Jurašam viena miljona eiro kukuli. Mērķis – lai Jurašs palīdzētu Osinovskim izvairīties no kriminālatbildības vai arī, ja tas neesot iespējams, lai viņa darbības tiktu pārkvalificētas no kukuļošanas uz tirgošanos ar ietekmi, jo sods par to būtu maigāks.

Nākamajā dienā pēc sarunas Jurašs iesniedza KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam slepenu ziņojumu par iespējamo kukuļa piedāvājumu. Tomēr kriminālprocess tika sākts tikai pēc pusotra gada. 2017.gada sākumā – laikā, kad Streļčenoks KNAB vairs nevadīja un prom no biroja jau vairākus mēnešus bija arī Jurašs. Neilgi pirms biroja reorganizācijas, kuras rezultātā darbu KNAB viņš zaudēja, Jurašs publiski paziņoja par viņam savulaik piedāvāto miljonu un kritizēja Streļčenoku par nesākto izmeklēšanu. Šī iemesla dēļ šobrīd pats Jurašs ir aizdomās turētais Drošības policijas izmeklētā lietā par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.

Visas Juraša liecībā pieminētās personas jelkādu saistību ar kukuļošanu noliedza, redzams lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu. Arī Dambītis, kuram vienīgajam lietā uz laiku bija piemērots aizdomās turētā statuss, savā sūdzībā prokuratūrai norādīja, ka tikšanās ar Jurašu nebija nekas ārkārtējs un tās mērķis bija pārrunāt vispārīgas aktualitātes par Rīgā notiekošo nevis izteikt kukuļa piedāvājumu. To viņš uzsver arī telefonsarunā ar “de facto”.

"Tas, ka mēs runājam par miljonu, tas jau nenozīmē, ka es jums viņu piedāvāju vai ka es esmu atnācis citu personu vārdā jums kaut ko piedāvāt. Tā ir... To pat par interpretāciju nevar nosaukt. Tā ir, es atvainojos, kaut kādā mērā bezkaunība tādā veidā pagriezt to visu. (..) Jā, mums bija saruna un, vārdu sakot, šīs sarunas laikā... Es tā kā nezināju, bija viņam tas zināms vai nebija, bet es viņam ieminējos par to, ka pilsētā par to runā. Vienkārši lai viņš piegriež vērību, varbūt tas viņam kaut kur noder,” par sarunu ar Jurašu saka bijušais finanšu ministra padomnieks Dambītis.

Jurašs apgalvo, ka viņam esot bijis jāreaģē pat uz šķietamu kukuļa piedāvājumu – visu iesaistīto lomas vajadzēja skaidrot izmeklēšanai: “Priekš manis, protams, absolūti nav ne mazāko šaubu, ka bija cilvēki, kuri vēlējās šo naudu no Osinovska saņemt. Ko viņi tālāk gribēja – nodot, nenodot, piesavināties – tas bija jautājums, kas bija jāatrisina izmeklēšanai, kura būtu uzsākta uzreiz pēc mana ziņojuma saņemšanas.”

Stucka, kas tagad dod padomus satiksmes ministram Uldim Augulim un ir Rīgas brīvostas valdes loceklis, “de facto” īsziņā norādīja, ka “visādas muļķības” nekomentēšot. Arī Grudulis, kas šobrīd ir premjera Māra Kučinska ārštata padomnieks, norādīja, ka visu jau pateicis savās liecībās KNAB.

Augstāku ticamības pakāpi KNAB izmeklētāja saskatīja Juraša liecībām daļā par Elksniņa iespējamo lomu. Iemesls – lietā figurē fragments no 2016.gada martā starp Jurašu un Osinovski ierakstītas sarunas, kuras laikā KNAB darbinieks ar Igaunijas uzņēmēju apsprieda arī Elksniņu.

Sarunas fragmenta atšifrējums:

2016. gada 30.marts

“J.Jurašs: –Priekš, priekš, priekš manis... Bet naudu viņš [A.Elksniņš] prasīja? Prasīja?

O.Osinovskis: –Priekš KNAB-a.

J.Jurašs: –Miljonu.

O.Osinovskis: –Priekš KNAB-a.

J.Jurašs: –Nu, miljonu – bija tāda tēma?

O.Osinovskis: –Bija tāda.

J.Jurašs: –Jā. Vot, tā bija tava iniciatīva? Tā bija viņa iniciatīva? To viņš saka, ka KNAB prasa, vai viņš uzskata, ka KNAB-am vajag nodot tādēļ, lai to atrisinātu? Kā bija?

O.Osinovskis: –Nu, ja viņš 25 reizes pie manis bija atbraucis uz visām pasaules vietām – es prasīju vai viņš prasīja?

J.Jurašs: – [nopūšas] Ja, vot, tajā brīdī tu būtu bijis gatavs reāli sadarboties un viņu jau pašu par to kukuļa izspiešanu būtu ņēmuši un iesēdinājuši, tas būtu pats, pats labākais bonuss, kuru tu varētu saņemt! (..) Viņš reāli tevi izmantoja, viņš reāli tevi uzmeta, viņš pieprasīja no tevis piķi, zinot, ka tu esi maksātspējīgs, teiksim, klients.”

Tomēr vēlāk KNAB pratināšanā Osinovskis apgalvoja, ka Elksniņš viņam naudu ne priekš Juraša, ne kādas citas amatpersonas neesot prasījis. Ar Elksniņu viņš esot konsultējies kā ar advokātu un juristu. Pēc Elksniņa iniciatīvas Tallinā, Pērnavā, Maskavā un Horvātijā vairākas reizes notika tikšanās, kuru laikā Saeimas deputāts sevi pozicionējis kā zinošu juristu, kurš var vadīt aizstāvību Osinovska krimināllietā. Savukārt visa Osinovska sadarbība ar KNAB bijusi saistīta ar viņa iespējamo palīdzību smagāku noziegumu atklāšanā. “de facto” zināms, ka pēc Osinovska sniegtās informācijas KNAB patiešām 2016.gada sākumā uzsāka kriminālprocesu pret uzņēmēju Māri Martinsonu, kas neilgi pēc tam gan izbeigts.

“de facto” sazvanīts, Osinovskis paziņoja, ka ir Singapūrā un palūdza jautājumus atsūtīt rakstiski, taču vēlāk ar advokāta starpniecību paziņoja, ka komentēt neko negribot.

Savukārt tagadējais Daugavpils domnieks Elksniņš par sevi teikto Juraša un Osinovska sarunā kategoriski noraida. Viņš apgalvo, ka Osinovskis pēc “Latvijas Dzelzceļa” lietas vērsās pie viņa kā pie Saeimas deputāta, lai stāstītu par sistēmiskiem korupcijas gadījumiem Latvijā.

“Man tiešām ir sarežģīti nokomentēt murgus no viena apsūdzētā un no viena caurkrituša KNAB izmeklētāja, operatīvās nodaļas vadītāja, kurš gadiem nav izmeklējis noziedzīgus nodarījumus,” klāsta Elksniņš. “Mūsu sadarbība [ar Osinovski], cik es noprotu, laikam septembrī 2015.gadā tā bija pēdējā reize, kad mēs ar viņu bijām tikušies, arī tika pārtraukta. Jo sākās, teiksim tā, tiesībsargājošo iestāžu vazāšana aiz deguna.”

Elksniņš apgalvo, ka Osinovskis viņam stāstījis par vairākām augsta ranga amatpersonām, tostarp ministriem, kas viņam prasījuši kukuļus, un “Saskaņas” kā opozīcijas partijas interese viņam palīdzēt bijusi loģiska, bet nekādās prettiesiskās darbībās viņš neesot iesaistījies.

Jurašam gan palicis cits iespaids par to, cik ticams bijis Osinovska savulaik par Elksniņu teiktais: “Pilnīgi noteikti! Tur šaubu nav nevienam, kurš ir gatavs objektīvi šo informāciju vērtēt. Absolūti! (..) Ar to viņš mēģināja pateikt, ka no viņa ir ilgstošā laika posmā ļoti intensīvi šī nauda prasīta nodošanai kādam.”

KNAB izmeklētāja gan secināja, ka tieši pierādījumi par kukuļa piedāvājumu Jurašam nav iegūti. Izmeklēšana arī neguva ziņas par iespējamā kukuļa finansējuma avotu. Tas, ka Osinovskis atbildēs norādīja, ka Elksniņš naudu prasīja “priekš KNABa”, neļaujot izdarīt nepārprotamu apgalvojumu, ka iespējamais kukulis bija domāts tieši Jurašam, secināja izmeklētāja. Līdz ar to pēc vairāk kā pusotru gadu ilgas izmeklēšanas KNAB kriminālprocesu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Visticamāk, par Igaunijas bagātāko cilvēku dēvētais Osinovskis galu galā nekādu vienošanos ar KNAB vai prokuratūru nepanāca. Februāra nogalē Vidzemes rajona tiesa Limbažos turpinās skatīt lietu, kurā Osinovskis apsūdzēts par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa došanu, bet bijušais “Latvijas Dzelzceļa” vadītājs Uģis Magonis – par šāda kukuļa pieņemšanu.

Uz augšu