Mejas fiasko: pieci scenāriji «Brexit» nākotnei

FOTO: AFP/SCANPIX

Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas smagā sakāve Lielbritānijas parlamentā 15. janvārī ir radījusi lielu neskaidrību par «Brexit» procesa nākotni. Portāls TVNET sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Aldi Austeru un Latvijas Universitātes asociēto profesoru Dauni Aueru ir apkopojis piecus iespējamos scenārijus Lielbritānijas un Briseles šķiršanās nākotnei.

Kas ir noticis?

15. janvārī Lielbritānijas parlamentā norisinājās vēsturisks balsojums par premjerministres Terēzas Mejas piedāvāto un Briseles akceptēto «Brexit» vienošanos. Apstiprinot jau iepriekš izteiktās prognozes, premjere cieta katastrofisku sakāvi un balsojumā zaudēja. Šāds iznākums realizējās vairāku jūtīgu vienošanās punktu dēļ. Piemēram, daudziem parlamentāriešiem nepatīk Mejas piedāvātais «atkāpšanās» (backstop) variants, kura ietvaros Lielbritānija paliks ES muitas ūnijas sastāvā līdz ilgtspējīga risinājuma atrašanai valsts robežai ar Īriju. Tāpat nav atrunāts punkts par Lielbritānijas pilsoņu tiesībām strādāt Eiropas valstīs, kuras nav to pastāvīgā dzīvesvieta. Turklāt nav arī skaidrs, vai ES tiesības pienāksies tiem pilsoņiem, kuri vēlēsies pārcelties no vienas Eiropas valsts uz citu.

Mejas sakāve ir radījusi lielu neskaidrību par tālāko «Brexit» procesa attīstību un radījusi augsni daudzām spekulācijām. Eļlu ugunij vēl ir pielējis arī leiboristu līdera Džeremija Korbina ierosinātais neuzticības balsojums Terēzai Mejai, kurš norisināsies jau šovakar. Zemāk ir lasāmi pieci scenāriji, kurus Lielbritānijas un Briseles ieilgusī šķiršanās varētu piedzīvot nākotnē.

Scenārijs Nr. 1: Jaunas vēlēšanas

Šis scenārijs varētu realizēties, ja Džeremija Korbina ierosinātais neuzticības balsojums Terēzas Mejas valdībai neizgāžas. Tādā gadījumā Mejai ir divas iespējas – 1) pamest savu amatu labprātīgi un nodot varu jauna premjera rokās (domājams, no savas partijas), 2) mēģināt atgūt parlamenta uzticību 14 dienu laikā līdz galīgajam balsojumam par neuzticību. Savukārt, ja izgāžas mēģinājums atgūt uzticību, valstī tiek izsludinātas jaunas vēlēšanas.

Šis scenārijs gan ir maz ticams, jo Korbinam, visticamāk, neizdosies iegūt nepieciešamo atbalstu.

Koalīcijas partijas kopā ar Mejas lielākajiem kritiķiem ir pateikušas, ka atbalstīs pašreizējo premjeru, intervijā portālam TVNET norāda Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers. Vienlaikus jaunu vēlēšanu scenārijs arī nozīmētu parlamentā valdošo konservatīvo vairākuma sarukumu.

Visticamāk, nākamā varētu būt leiboristu valdība, intervijā norāda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers.

Šāda valdība savukārt varētu būt draudzīgāka Eiropas Savienībai, un Korbins varētu rosināt atsākt sarunas par izstāšanās noteikumiem. Tomēr tādā gadījumā būtu jautājums, kā uz to reaģētu Eiropas Savienības puse, saka Austers. Būtu arī jāpiemin, ka Mejai pašai ir iespēja ierosināt jaunas vēlēšanas, taču arī tam ir nepieciešams parlamenta atbalsts, un neviens politiķis nevēlas sev iešaut kājā un varu labprātīgi atdot pretiniekiem.

Scenārijs Nr. 2: Esošās vienošanās pārskatīšana

Terēzai Mejai potenciāli vēl ir trīs dienas laika nākt klajā ar «plānu B» jeb pārskatītu vienošanos, kas apmierinātu kritiķus un atrisinātu vairākus jūtīgus jautājumus. Tomēr arī šāds scenārijs ir maz ticams, jo Eiropas Savienība jau iepriekš ir paudusi stingru nostāju, ka pašreizējais Mejai izteiktais piedāvājums ir labākais, uz ko Londona var cerēt. Lielākas piekāpības gadījumā Brisele riskē izskatīties vāja un sūtīt signālu eiroskeptiskajiem spēkiem, ka tā ir gatava izdabāt to prasībām tikai tāpēc, lai nodrošinātu ES vienotību. «Es būtu ļoti pārsteigts, ja Mejai tiktu kaut kas vēl papildus piedāvāts no Eiropas Savienības puses,» pauž Austers. Terēza Meja jau iepriekš ir arī skaidri saņēmusi skaidrojumus par to, ko tad īsti nozīmē šis «atkāpšanās» variants Ziemeļīrijas jautājumā un ka Lielbritānijai nebūs jāatrodas muitas savienībā bezgalīgi, saka pētnieks. Vienlaikus Auers norāda, ka Mejai ir bijis vesels mēnesis, lai radītu «plānu B», taču panākumi šai jomā nav gūti. Līdz ar to ir maz ticams, ka tas izdosies atlikušajās trīs dienās.

Scenārijs Nr. 3: «Brexit» atlikšana

Ņemot vērā, ka gan Eiropas Savienība, gan Lielbritānija tomēr vēlas, lai Londonas aiziešana no bloka norisinātos puslīdz strukturēti, nevar pilnībā izslēgt scenāriju par Briseles gatavību «nedaudz panākt» pretī Mejai laika ziņā «plāna B» izveidei un atlikt izstāšanās datumu 29. martā. Tomēr arī šādā gadījumā premjerei būtu nepieciešams prezentēt Eiropas līderiem skaidru vīziju – viņai jāvar izskaidrot, ko tad viņa darīs ar šim papildu dienām, norāda Auers. «Es tomēr domāju, ka Brisele pagaidām neredz, ka Meja varētu ko substantīvu piedāvāt,» saka asociētais profesors. Austers arī norāda, ka varētu tikt sasaukts jauns ES dalībvalstu galvu samits, kurā līderi varētu apspriest tieši papildu laika jautājumu, taču ne piedāvātās vienošanās detaļas.

Scenārijs Nr. 4: Jauns referendums

Daudzi «Brexit» kritiķi ir pauduši viedokli, ka jauna referenduma par Lielbritānijas palikšanu bloka sastāvā gadījumā vairākums valsts iedzīvotāju šķirties no ES nevēlētos un valdība tādējādi būtu atbrīvota no nepieciešamības turpināt izstāšanās sarunas.

Tomēr visticamāk, ka Mejas valdība šādam solim nepiekristu, jo tas pamatīgi grautu ticību Lielbritānijas demokrātijai un principā liktu valstij atzīt, ka tā nav spējīga izpildīt tās pilsoņu gribu.

Šajā gadījumā ciestu visa valsts politiskā sistēma, nevis tikai tajā iekļautās personas. Tāpat, pat ja Meja pēkšņi izvēlētos šādu referendumu sarīkot, viņai būtu nepieciešams iegūt 2/3 parlamentāriešu atbalstu. Maz ticams, ka tas izdotos. Vienlaikus jāpiemin, ka referenduma rīkošanai būtu nepieciešams iegūt vairāk laika no Eiropas Savienības puses; līdz ar to - atgriešanās pie trešā scenārija.

Scenārijs Nr. 5: Bezvienošanās «Brexit»

Šis pagaidām ir uzskatāms par visticamāko scenāriju. Tā ietvaros «Brexit» vienošanās tā arī netiek apstiprināta un 29. marts pienāk bez konkrēta juridiska ietvara, kurš regulētu abu pušu attiecības. Tāpat netiek panākta vienošanās par papildus laika piešķiršanu Mejai. Tādā gadījumā būtu jūtama neskaidrība gan par ES pilsoņu statusu Lielbritānijā, gan par Lielbritānijas pilsoņu statusu ES, gan par Lielbritānijas palikšanu muitas savienībā, kā arī vienotajā tirgū un citos jūtīgos jautājumos. Tomēr tajā pašā laikā nevar izslēgt, ka Lielbritānija šajā pozīcijā arī mēģinās ar Briseli noslēgt vairākus mazus darījumus, kuri regulēs nākotnes attiecības atsevišķās sfērās. «Es domāju, ka šobrīd vairāku mazāka mēroga vienošanos noslēgšana ir diezgan reālistiska. Tās ir nepieciešamas attiecību saraušanas seku mīkstināšanai. Pakalpojumiem un precēm būtu jāturpina plūst pāri robežām,» norāda Auers. Viena no jomām, kurās Lielbritānija ar Briseli varētu vienoties, būtu robežu šķērsošana un tās kontrole, norāda Austers.

Uz augšu