Saeimai var nākties lemt par Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai (11)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Juris Jurašs.
Juris Jurašs. Foto: Sintija Zandersone/LETA

Kriminālprocess pret Jurašu nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga.  Ja prokuratūra izlems sākt kriminālvajāšanu, tai būs jālūdz Saeimas atļauja izdot deputātu Jurašu.

Drošības policija, kas nupat pārdēvēta par Valsts drošības dienestu, ir pabeigusi izmeklēšanu lietā pret Jurašu, kurā viņš tiek vainots apzinātā valsts noslēpuma izpaušanā. Lieta nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Ja prokuratūra izlems sākt kriminālvajāšanu, tai būs jālūdz Saeimas atļauja, un, visticamāk, lielākā daļa deputātu balsotu "par".

Pirms diviem gadiem bijušais KNAB operatīvais darbinieks Juris Jurašs žurnālistiem atklāja, ka viņam kukulī piedāvāts miljons eiro. Šobrīd prokuratūra lemj, vai pret nu jau Saeimas deputātu Jurašu sākt kriminālvajāšanu par slepenu ziņu izpaušanu. Saeimai jau nākamnedēļ var nākties balsot par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

2015. gada vasarā KNAB aizturēja “Latvijas dzelzceļa” vadītāju Uģi Magoni. Korupcijas apkarotāji bija pārliecināti, ka viņš saņēmis pusmiljonu eiro par lietotu lokomotīvju iepirkumu no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska. Operāciju vadīja Juris Jurašs. Pāris mēnešus vēlāk viņam tika piedāvāts miljonu eiro liels kukulis, lai uz Osinovski attiecinātu Krimināllikuma pantu, kas paredz maigāku sodu.

Jau ziņots, ka piedāvājuma starpnieki bija ar Zaļo un zemnieku savienības un “Vienotības” politiķiem saistītas personas, juridisko palīdzību igauņu miljonāram sagādāja “Saskaņas” Andrejs Elksniņš.

Par kukuļa piedāvājumu Jurašs uzrakstīja ziņojumu tā laika KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam. Tomēr notikušais netika izmeklēts, un gadu vēlāk, kad jau bija prom no KNAB, Jurašs par to pasūdzējās žurnālistiem. Prokuratūra pret Jurašu sāka kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu. Savukārt pašu kukuļa piedāvāšanas izmeklēšanu sāka pēc Juraša izrunāšanās presē - pusotru gadu pēc notikuma. Pērn rudenī šis kriminālprocess izbeigts bez rezultāta.

Citāds bijis pret Jurašu sāktā kriminālprocesa liktenis. 2017. gada vasarā prokurors Aivis Zalužinskis lēma šo kriminālprocesu izbeigt. Bet virsprokurors Modris Adlers sava padotā lēmumu atcēla un nodeva Drošības policijai papildu izmeklēšanai.

Pats Jurašs uzskata, ka šis ir viens no visabsurdākajiem kriminālprocesiem, kāds vispār ir ierosināts.

"Par to, ko es paziņoju sabiedrībai - ka man tika piedāvāts miljonu eiro liels kukulis, nav veikta izmeklēšana ne KNAB, ne ģenerālprokuratūrā… Par šo faktu ir sākts kriminālprocess, bet bija jāpaiet vēl faktiski pusotram gadam, lai kāds sāktu kriminālprocesu par pašu piedāvājuma faktu."

Drošības policija tagad to pabeigusi, un prokuratūrai desmit dienu laikā jāizlemj, vai sākt kriminālvajāšanu.

Valsts drošības dienests paziņojis - tā kā kriminālprocesu pašlaik virza prokuratūra, un tas saistīts ar valsts noslēpumu, VDD no komentāriem atturēsies.

Prokuratūra apstiprina, ka lietu saņēmusi, un arī atsakās sniegt plašākus komentārus. Tomēr "Nekā personīga" zināms viens no iemesliem lietas pret Jurašu turpināšanai. Kukuļa piedāvāšanas faktu viņš pats bija iekļāvis kādas citas izmeklēšanas materiālos, tādēļ tas izpaušanas brīdī bija slepens, un Jurašs to zinājis.

Arī prokurors Zalužinskis secināja, ka Juraša izpaustais notikums konkrētajā operatīvās izstrādes lietā netika vērtēts. Viņš arī aicināja noskaidrot, kādēļ laikus netika sākta izmeklēšana par Jurašam piedāvāto kukuli, bet arī šo jautājumu virsprokurors atcēlis.

Likums skaidri un gaiši pasaka, ka ziņas par koruptīviem gadījumiem un amatpersonu pretlikumīgu darbību nedrīkst būt klasificētas nekādā veidā. Un šeit tieši par to ir stāsts, tā ka es ceru, ka šis process tiks prokuratūrā izbeigts. Protams, ja nebūs ģenerālprokurora Kalnmeiera spiediens,"

komentē Jurašs

Kriminālprocesa sākšanā viņš vaino kādu KNAB Iekšējās drošības nodaļas darbinieku, kas esot sniedzis maldinošu informāciju, bet tā atjaunošanā - ģenerālprokurora personīgu atriebību. Savukārt savas darbības deputāts interpretē kā trauksmes celšanu par KNAB bezdarbību. Jurašs uzskatījis par pienākumu informēt sabiedrību par ilgstošu amatpersonu bezdarbību, neizmeklējot noziegumu, nevis apzināti izpaudis valsts noslēpumu.

Ja prokurors nolems pret deputātu sākt kriminālvajāšanu, tad Ģenerālprokuratūrai būs jāvēršas Saeimā. Deputātiem būs jābalso par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Visticamāk, vairums balsos “par”, tostarp Jaunās konservatīvās partijas iespējamie koalīcijas partneri.

Ja Saeima piekritīs kriminālvajāšanas sākšanai, tad Jurašs nevarēs piedalīties Saeimas un komisiju darbā. Ja deputāts noliks mandātu, tad viņa vietā nāks nākamā persona no JKP vēlēšanu saraksta – Ieva Akuratere. Bet tādā gadījumā viņš zaudēs iespēju atgriezties parlamentā arī tad, ja kriminālprocess vēlāk tiks izbeigts vai arī tiesa viņu attaisnos. Ir skaidrs, ka tiesas process nenoslēgsies līdz šā sasaukuma beigām.

Kukulis Magoņa lietā nav pirmais, kas Jurašam piedāvāts. Par naudas piedāvāšanu un samaksāšanu 2006. gadā tiesa divu gadu cietumsodu piesprieda kādreizējam “Rudens aptieku” tīkla īpašniekam Vladimiram Labazņikovam.

Saeimā ir vismaz trīs deputāti, pret kuriem sākti kriminālprocesi un kam tādēļ varētu tikt liegts darbs Saeimā. Visskaļākā līdz šim ir bijusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā lieta par nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu, kur aizdomās turēto statuss ir Artusam Kaimiņam un Atim Zakatistovam. Tomēr pirmais, par kuru Saeimai var nākties balsot, ir tieši  Jurašs.

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu