Vārnu dziesmas unisons pret jauno Zviedrijas valdību?

Sandra Veinberga
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: TVNET

Labējais populisms šodien aktīvi veido un demonstrē savus nospiedumus dažādu valstu politiskajā ainā, visos kontinentos. Proti, notiek politiskā spektra pagrieziens pa labi. Šī tendence ir joprojām samērā uzkrītoša. Turpretī Zviedrijas vēlēšanu iznākums un jaunās valdības sastāvs piektdien demonstrēja pavisam pretēju kustību – pa kreisi, uz centru. Tas ko sociāldemokrāta Lovēna valdība nr. 2. ir paveikusi, vairāk atgādina politisku eksperimentu, nevis rutīnas procedūru. Vai tas izdosies, vai populistiem un komunistiem tomēr izdosies iemest spieķi riteņos?

Četrus mēnešus ilga valdības veidošana

Pēc ļoti garām sarunām un diskusijām beidzot ir izveidota Zviedrijas vairākuma valdība. No kreisā kodola (Sociāldemokrāti un Vides/zaļā partija) un centriski labējiem (liberāļiem un Centra partijas), kas līdz šim skaitījās ideoloģiski nesavienojamas vērtības. Kā tas tā varēja notikt, ka līdzšinējie pretinieki saslēdzas vienotā grupā un ir gatavi veidot valdību kopā? Protams, tā notika, lai izslēgtu no politiskās spēles populistu partiju Zviedrijas Demokrāti (SD). „Laikā, kad visās valstīs labējie ekstrēmisti paceļ galvu un pieprasa varu, Zviedrija ietiepīgi izvēlas iet pretējā virzienā,” konstatē medijiem Anderss Īgemans, sociāldemokrātu grupas vadītājs parlamentā.

Zviedrijas demokrātu partijai ir izdevies sašūpot valsts politisko karti līdz pašiem pamatiem. Viņu dēļ ir gatavi apvienoties bijušie pretinieki, lai nepieļautu populistu nonākšanu pie varas.

Zviedrijā (līdz šim) politiskajā telpā eksistēja divi bloku virzieni – kreisais un labējais. Līdz ar populistu ienākšanu šis līdzsvars zināmā mērā izjuka un bijušajiem svara centriem vairs nav iespējas izveidot valdību tikai ar savu domubiedru palīdzību. Tagad jālūdz palīdzība no malas. Pirmajā, budžeta balsojumā konservatīvajiem palīdzēja populisti. Ar šo Moderātu partijas vadītājs Ulfs Kristersons tika izslēgts no spēles. Viņa aliansi pameta liberāļu un zemnieku partija. Kā norādīja centra partijas vadītāja Annija Lova: „Nedrīkst pieļaut, ka ksenofobiska, naidīga populistu partija sāks būtiski ietekmēt Zviedrijas attīstību.“ Koķetēšana ar populistiem Kristersonam izmaksāja ļoti dārgi. Proti – labējo alianse sasprāga gabalos un aktīvākās „šķembas“ pievienojās sociāldemokrātiem. Kaut kas tāds agrāk būtu neiespējams.

Sociāldemokrātiska valdība ar labējo budžetu

Valdības veidošana ilga četrus mēnešus. Ilgi. Tāpēc pa šo laiku varējām novērot vēl dažādas dīvainības.  Pirms valdības izveidošanas parlaments apstiprināja labējo partiju bloka budžetu. Precīzāk sakot, parlaments bija spiests, jo par šo budžetu nobalsoja arī „melnais Pēteris“ – Zviedrijas Demokrātu partija (SD). Tagad sociāldemokrātu premjeram nāksies strādāt ar budžetu, kuru izveidojuši ideoloģiskie pretinieki. Piemēram, migrācijas politiku nevarēs palaist vaļīgāk, jo to neatļauj esošais budžets. Tas nozīmē, ka valdībai būs jāpiemērojas labējo politiķu nospraustajai stratēģijai.

Nākamais jautājums ir par zviedru sociāldemokrātu piespiedu pavirzīšanos pa labi, uz centra pusi.  Jo šādu pieeju pieprasa jaunie koalīcijas partneri no pilsoniskās alianses.

Vai populistiem (kopā ar pamesto konservatīvo partiju un kristīgajiem demokrātiem) izdosies izveidot cienījamu opozīciju? Populisti to ļoti gribētu gan. Taču pagaidām nav skaidrs, vai klasiskais konservatīvo vēlētājs akceptētu šādu konservatīvās un kristīgo partiju  sadarbību ar „bandītiem“.  

Kā jūtas vēlētājs?

Protams, zviedru vēlētājam nepatika četrus mēnešus ilgā „politiskā ņemšanās“ pa varas gaiteņiem Stokholmā. Visvairāk iebildumu bija pret abām centra partijām, kuru vadītāji izlēma mainīt aliansi un koalīcijas partnerus. Ja vēlēšanas būtu šodien, tad Liberālā un Centra partija vispār nepārvarētu pat parlamenta slieksni.

Taču miers vēl nav iestājies. Sašutuši ir tie, kas palikuši aiz borta. Visskaļāk protestē komunisti, kas ir pieraduši atrasties valdībā (līdzās sociāldemokrātiem) un noteikt  valsts galvenās politiskās līnijas. Tagad viņus palūdza aiziet no valdības veidošanas sarunām, jo jaunie Lovēna sabiedrotie ir labēji un centriski orientēti. Tāpēc nevēlējās atrasties vienā valdībā ar komunistiem. Šāda prasība komunistu vadītājam Jonasam Šjostedam bija „par daudz“. Sestdienas intervijā sabiedriskajai radiostacijai P1 viņš atzinās, ka pamēģinās gāzt šo valdību, ja tā mēģinās atkāpties no komunistu partijas nospraustajām „sarkanajām līnijām“. Viens no izšķirošajiem jautājumiem būšot NATO un pāreja uz eiro. Ja jaunā valdība aktualizēs šos jautājumus, tad komunisti neatkāpšoties un jauno valdību izgāzīs, kaut vai saslēdzoties kopā ar konservatīvajiem. Vai tas varētu izdoties? „Jā,“ uzskata komunistu (Kreisās) partijas vadītājs, „visi neapmierinātie parasti mēdz apvienoties kopīgā vārnu dziesmā.“ Tāpēc zviedru politikā vēl daudz negaidīta var notikt. Pavisam tuvā nākotnē.         

CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu