Vai nosacīts sods ir sods un sevi attaisno? (11)

Kas ir nosacīts sods un kādos gadījumos to piemēro?

Nosakot sodu - brīvības atņemšana - ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, tiesnesis, izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību un ja ieguvis pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, vainīgo var notiesāt nosacīti. Šādā gadījumā tiek noteikts pārbaudes laiks, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem.

Pārbaudes laiks ir laiks, kad personai jāpiesakās soda izciešanai Valsts probācijas dienestā, kura amatpersonas viņam nosaka attiecīgos pienākumus, kas ir jādara. Pienākumi tiek noteikti, izvērtējot personu. Piemēram, personai var noteikt dalību kādās programmās. Šādos gadījumos tiek strādāts ar “personas galvu”, lai notiesātais resocializētos un neatgrieztos pie jaunu noziegumu pastrādāšanas, noziedzīgajā vidē.

Vienlaikus, ja persona pārbaudes laikā izdara noziedzīgo nodarījumu, tad tas sods [brīvības atņemšana], kas tika noteikts, tiek izpildīts. Piemēram, ja personai tika piespriesta brīvības atņemšanas uz trīs mēnešiem, tad viņam tie būs jāpavada cietumā.

Tāpat nonākt cietumā var, ja netiek ievēroti probācijas dienesta noteiktie pienākumi. Gadījumos, ja netiek ievērots probācijas dienesta noteiktais, tad dienests vēršas tiesā, norādot, ka persona nepilda noteiktos pienākumus ļaunprātīgi; mēs [tiesa] izskatām šo lietu un izpildām iepriekš noteikto sodu.

Kādi ir pienākumi, kuri tiek noteikti personai ar nosacīto sodu?

Šos pienākumus, izvērtējot personu, nosaka Valsts probācijas dienests. Katrai personai nosacījumi mēdz būt atšķirīgi, vērtējot noziedzīgo nodarījumu, ko persona ir pastrādājusi.

Nosacītu sodu nevar piemērot visos gadījumos. Nosacīto sodu var piemērot personai, piemēram, kura tiesas priekšā stājas pirmo reizi, arī par tādu noziedzīgo nodarījumu, par kura izdarīšanu nav paredzēti alternatīvie sodi, piemēram, piespiedu darbs vai naudas sods, bet tikai brīvības atņemšanas sods.

Krimināllikuma sevišķajā daļā ir tādi noziedzīgi nodarījumi, par kuriem likumdevējs paredzējis tikai un vienīgi brīvības atņemšanu. Vienlaikus, nosakot sodu personai, ņem vērā atbildību pastiprinošus un atbildību mīkstinošus apstākļus. Ja personai ir bijuši vairāki atbildību mīkstinoši apstākļi, piemēram, persona ir sadarbojusies ar tiesībsargājošām iestādēm, persona ir atzinusi savu vainu, nožēlojusi izdarīto, persona sākusi vai pilnībā atmaksājusi nodarīto kaitējumu, šādi gadījumi tiek uzskatīti par atbildību mīkstinošiem apstākļiem, kad tomēr var noteikt vieglāku sodu, kā paredzēts likumā.

Kāds ir maksimālais nosacītais sods, kādu var piemērot?

Tie ir pieci gadi, pārbaudes laiks. Varu atklāt – ja tas ir pusgads, tad, iespējams, cilvēks var saņemties un noturēties. Mums ir arī tādi spriedumi, kuros pārbaudes laiks tiek noteikts pieci gadi un ir personas, kuras ir izturējušas noteikto laiku.

Pievēršoties praksei. Vai ir personas, kurām nosacītais sods nelīdz?

Protams, ir tādi cilvēki. Man pašai ir bijuši gadījumi – gadu pēc pārbaudes laika piemērošanas probācijas dienesta amatpersona vēršas ar iesniegumu, ka persona ļaunprātīgi izvairās no soda izpildes. Sprieduma brīdī tiesai bija pārliecība, ka šāds sods ir piemērojams, taču vēlāk persona bez attaisnojoša iemesla nepildīja paredzētos pienākumus.

Vai un kādi ir sodi, par kuriem vispār nevar piemērot nosacītu sodu?

Tās ir izvarošanas, seksuāla vardarbība. Vienlaikus ir sevišķi smagi noziegumi, par kuriem var piemērot nosacītu sodu, piemēram, narkotisko vielu realizēšanas panti – šie noziegumi ir sevišķi smagi, bet viņiem minimālā robeža pieļauj nosacīto sodu. Ir bijuši gadījumi, kad par narkotiku realizāciju tiek piemērots nosacīts sods.

Vienlaikus, lai izvēlētos piemērot šādu soda veidu, tiesai jābūt pārliecībai, ka šādu sodu var piemērot. Jābūt arī intuīcijai.

Kā nosakāt to, vai personai var piemērot nosacītu sodu?

Pēc “deguna” to nenosakām. Personai pašai jau jābūt spērušai soļus, kas jau norāda, ka ir interese laboties, piemēram, meklē darbu, strādā, lai uzlabotu dzīves apstākļus. Ja noziegums saistīts ar narkotisko vielu lietošanu – persona vērsusies pēc palīdzības, lai tiktu vaļā no atkarības.

Tāpat – kā persona procesā uzvedas, kā runā un tā tālāk. To, cik persona ir degradēta, uzreiz var pateikt. Mēs lietu izskatām, pārbaudām pierādījumus, persona sniedz liecības, tas viss tiek vērtēts kopsakarā. Tāpat prokurors debatēs izsaka savu viedokli par to, kāds soda mērs personai būtu piemērojams.

Vienlaikus nevar pateikt – visiem narkotisko vielu realizētājiem, kuri tiesas priekšā stājušies pirmo reizi, būs nosacīts sods.

Vai nosacīts sods ir lētāks valstij un vai tas attaisno savu eksistenci?

Aprēķinus neesmu veikusi, bet, protams, reāla brīvības atņemšana valstij izmaksā dārgāk. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka,  piemērojot nosacītu sodu, persona tiek pakļauta Valsts probācijas dienesta uzraudzībai, kas arī veido izmaksas. Pieļauju, ka matemātiski nosacīts sods ir lētāks.

Vai, jūsuprāt, nosacīts sods sasniedz savu mērķi? Proti, vai personas labojas un atkārtoti neizdara noziegumus?

Ir cilvēki, kuri nonāk cietumā. Nevar pateikt – 100%, nosakot nosacītu sodu, mēs esam pārliecināti, ka šī persona nekad neatgriezīsies uz noziedzīgā ceļa. Tas tā nevar būt, ideāla varianta nav. Piemēram, arī brīvības atņemšanas sods ne vienmēr attur personu no jaunu noziegumu pastrādāšanas.

Aplūkojot statistiku – ir personas, kuras, atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, jau pēc pāris mēnešiem atkal stājas tiesas priekšā, atkal par tāda paša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ir arī tādi, kuri iznāk no ieslodzījuma vietas un pastrādā vēl smagākus noziegumus.

Ir arī personas, kuras, pirms tiesas sprieduma atrodoties apcietinājumā, jo tām piemērots šāds drošības līdzeklis, saprot, ka cietumā vēl ilgāku laiku nevēlas pavadīt, un pārdomā savu rīcību, vēlas mainīties, darīt visu, lai nenonāktu atpakaļ cietumā.

Esmu strādājusi arī policijā, pieredze liecina, ka dažām personām pietiek ar atrašanos īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, lai saprastu, ka cietumā iet nevēlas un nepieciešams laboties.

Varbūt ir noziegumu “top”, par kuriem visbiežāk tiek piemērots nosacīts sods?

Nav tādu izteiktu noziegumu, par kuriem piespriež nosacītos sodus. Ir tie noziegumi, par kuriem šādu sodu nevar piemērot, un tad ir pārējie. Vienlaikus nedaudz vairāk varbūt nosacīts sods tiek piemērots par zādzībām, narkotisko vielu glabāšanu. Šeit gan jāpiebilst, ka šie arī ir vieni no izplatītākajiem noziegumiem.

Pēc statistikas datiem no visiem piespriestajiem sodiem nosacītais sods veido vienu sesto daļu.

Viena sestā daļa. Tas ir daudz/maz?

Es domāju, ka tas ir samērīgi.

Pieļauju, ka daļā sabiedrības joprojām valda uzskats, ka nosacīts sods īsti nav sods. Kā jūs to vērtējat?

Jā, jo daļa sabiedrības domā, ka persona iznāk no tiesas zāles, saņēmusi nosacīto sodu, iet mājās, var doties uz darbu un nekādu citu pienākumu personai nav. Šeit ir jāskaidro, ka personai, kura saņēmusi nosacīto sodu, jāiet uz probācijas dienestu, jāpilda uzliktie pienākumi, jāiesaistās dažādās programmās, piemēram, lai cīnītos ar narkotisko vielu atkarību. Šādās programmās nevar vienkārši pierakstīties un neiet.

Gadījums ar Ansi Ataolu-Bērziņu. Vai viņa gadījums uzskatāmi parāda, ko nozīmē nosacīts sods?

Jā, tieši tā.

Varbūt precīzāk varat ieskicēt, kas notiek, ja cilvēks, saņēmis nosacīto sodu, nepilda probācijas dienesta noteikto, piemēram, neapmeklē noteiktas programmas?

Ja izvairīšanās no pienākumu pildīšanas ir ļaunprātīga, probācijas dienests problēmu izklāsta iesniegumā tiesai, norādot, ka nepieciešams izpildīt brīvības atņemšanas sodu, kas iepriekš tika noteikts.

Samērā nesen Valsts ieņēmumu dienests norādīja, ka tiesas bieži vien par izvairīšanos no nodokļu nomaksas piespriež nosacītus sodus, lai gan likumā paredzētas iespējas sodīt arī bargāk. Kā jūs to komentētu?

Bieži vien šīs lietas izskatām par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms sešiem/septiņiem gadiem. Tas pats par sevi nosaka, ka lieta netiks izskatīta saprātīgos termiņos - ja šis noziedzīgais nodarījums izdarīts, piemēram, 2007.gadā, bet tiesā lieta nonāk tikai tagad, tad sods ir jāmīkstina.

Viens no iemesliem, kāpēc lietas tiesā nonāk ar šādu aizkavēšanos, ir ilgie izmeklēšanas termiņi. Pārmetumi par termiņiem izskan arī no Eiropas instancēm.

Bieži vien pirmstiesas izmeklēšana noziegumos ir sarežģīta, tas aizņem laiku. Lietās reizēm nepieciešami arī tiesiskās palīdzības lūgumi, kuru izpildei nepieciešams laiks. Par mūsu tiesu varu teikt, ka lietas saistībā ar nodokļiem skatām tiesā, ievērojot saprātīgus termiņos.

Vienlaikus šādās lietās ir liels liecinieku skaits, dokumenti, kuri ir jāpārbauda. Tās nav lietas ar vienu sējumu, tie pat var būt 50 un vairāk sējumi. Tāpat tiesai jādara viss, lai liecinieki tiktu nopratināti mutvārdos, taču liecinieki bieži vien nevēlas nākt, atrunājas, ka nav laika, ka aizņemti darbā, tad attiecībā pret viņiem tiek piemērotas procesuālas sankcijas. Tas viss kopumā paildzina laiku no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienas līdz notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Taču nevarētu teikt, ka par izvairīšanos no nodokļu nomaksas tiek piespriesti tikai nosacīti sodi. Arī pērnā gada septembrī mūsu tiesā šādas kategorijas lietā tika piespriests reāls cietumsods.

Vai finanšu noziegumos arī ir recidīvs?

Prātā personīgi nenāk šādi gadījumi. Vienlaikus varu teikt, ka personas, kuras jau vienreiz ir pieķertas finanšu noziegumos, paliek gudrākas, viņas saprot, sniedz konsultācijas. Ir arī gadījumi, kad grūti pierādīt personas vainu un lietas paliek izmeklētāju plauktos.