Kurās profesijās sola algu līdz 5000 eiro?

FOTO: thehutch, CC BY-NC 2.0

Ja līdz šim darba devēji atalgojumu varēja traktēt kā komercnoslēpumu, jau divus mēnešus atalgojumam ir noņemts noslēpumainības plīvurs. “Darba likums” paredz, ka darba vakanču sludinājumos jābūt minētai atalgojuma amplitūdai. Publicētie sludinājumi mulsina: vienā un tajā pašā profesijā alga var atšķirties pat par vairākiem simtiem eiro. Izpēti sludinājumus! Varbūt par 300 eiro lielāka alga tavā profesijā ir ielas pretējā pusē?

“Stabils atalgojums”, “konkurētspējīga alga”, “motivējošs atalgojums”. Neskaidrajiem, murgainajiem apzīmējumiem svītra pāri.

Izmaiņas “Darba likumā” stājās spēkā pērnā gada 28. novembrī, paredzot, ka turpmāk darba devējiem jānorāda mēneša vai gada darba algas vai stundas tarifa bruto likmes amplitūda. Tiesa, likuma burtu stingri ievēro Nodarbinātības valsts aģentūra – visos mājaslapā norādītajos sludinājumos parādās konkrēti cipari, toties sludinājumu portālos internetā algas amplitūdu joprojām nenorāda pat lieli, pazīstami uzņēmumi. Savukārt sludinājumi, kuros alga norādīta, samulsina, jo cipari atšķiras par dažiem simtiem.

Katrā ziņā, ilgāk “parakņājoties” internetā, var gūt priekšstatu par algas iespējām konkrētā profesijā.

Daži secinājumi ir pārsteidzoši! Toties darba meklēšanas process kļūst efektīvāks. Cilvēkam nav jātērē laiks, piesakoties vakancēm, kur atalgojums ir zems.

Ja uzņēmējs jūtas drošs, problēmām nevajadzētu būt

Vai sludinājums ievietots atbilstoši likumdošanai, kontrolē Valsts darba inspekcija. Ja “Darba likums” nav ievērots un skaidri norādīta atalgojuma vietā ir tukšas frāzes par motivāciju un sociālajām garantijām, inspekcija sludinājuma ievietotāju var sodīt saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ņemot vērā, ka likums darbojas tikai otro mēnesi, pagaidām valsts amatpersonas ar pārbaudēm un sodīšanu nesteidzas.

Atalgojuma apmērs darba devējiem allaž bijis jūtīgs temats, tāpēc pirms likuma pieņemšanas uzņēmēji uztraucās, ka publicētais atalgojums ietekmēs darba tirgus spēles noteikumus, respektīvi, konkurējošais uzņēmums varēs pārvilināt darbiniekus, piesolot lielāku atalgojumu.

Tāpat reizēm viena uzņēmuma ietvaros algas apmērs līdzīgā jomā atšķiras – darbinieki, kas šobrīd ienāk darba tirgū, prasa lielāku atalgojumu, nekā ir tiem, kas strādā jau desmit gadus.

Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse saka, ka pagaidām sūdzības par likuma neievērošanu no darba ņēmējiem nav saņemtas. Pēc viņas domām, interpretācija “algas amplitūda” atraisa darba devējiem rokas; amplitūdas ierobežojuma nav – kaut vai no minimālās algas līdz 5000 eiro.

Darba vakanču sludinājumos norādītā alga var būt papildu rīks Valsts ieņēmuma dienesta rokās, analizējot nodokļu datus.

Ineta Vjakse uzskata, ka darba ņēmējiem jaunā prasība ļaus labāk orientēties darba tirgū un saprast, kāda ir iespējamā atalgojuma amplitūda konkrētajā profesijā. Ja uzņēmējs nav aplokšņu algu maksātājs un jūtas drošs, prasībai nevajadzētu sagādāt neērtības.

Kuram sola visvairāk?

Portālā “CV.lv” ir vairāk nekā 10 000 darba sludinājumu – visos aplūkotajos algas amplitūda bija norādīta. Pretēja aina atklājas “SS.com” - tur ievietotajos sludinājumos “Darba likuma” prasības visbiežāk netiek pildītas.

Aplūkojot sludinājumus, redzams, ka lielākās algas tiek piedāvātas finanšu speciālistiem, programmētājiem, loģistikas jomā strādājošajiem un “reālajiem darītājiem” - mehāniķiem, mūrniekiem. Jāsecina, ka minimālā alga varētu figurēt sludinājumos, kur minēt algas apmēru izvairās.

Tirdzniecības parka “Rimanta” finanšu direktorei sola algu no 4300 līdz 5000 eiro (bruto), loģistikas vadītājam no 2500 līdz 4000 eiro (bruto), risinājumu piedāvāšanas speciālists var nopelnīt līdz 4500 eiro (bruto). Salīdzinājumam Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā fizioterapeitam tiek piedāvāts atalgojums 924 eiro (bruto) par pilnu slodzi, ergoterapeitam - 974 eiro (bruto).

"Wellton"un "Rixwel" viesnīcas Vecrīgā un Rīgas centrā aicina komandai pievienoties istabenes. Alga apmācību laikā 430 eiro (bruto), sākot patstāvīgu darbu - 560 eiro (bruto). Tikmēr Maskavas priekšpilsētā viesnīcā istabenei sola 500 – 600 eiro (neto), tātad uz rokas.

Auklītei vienā Rīgas bērnudārzā sola algu 504 eiro (bruto), citā 630 eiro (bruto).

Autoelektriķis un auto atslēdznieks var nopelnīt līdz 1700 eiro (bruto) mēnesī. Ēku fasādes mūrnieks Valmierā no 2000 eiro (bruto) mēnesī. Toties ražošanas inženierim Ozolniekos, kuram tiek uzstādītas augstas prasības – pieredze metālapstrādes mašīnbūves jomā, augstākā izglītība, valodu zināšanas, atalgojuma amplitūda ir 1000-1800 eiro (bruto).

Tikmēr, piemēram, "Drogas", aicinot pievienoties kolektīvam Salaspilī, atalgojumu nenorāda. Cipari neparādās “Narvesen” un “Eirovīna” sludinājumos.

Arī zivju pārdevēju Centrāltirgū darbā aicina, izskatās, ka vienkārši tāpat vien.

Alga zābakos dažiem nav pagātne!

Latvijas Darba ņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Tihonenko iespēju salīdzināt algas vērtē pozitīvi. “Ja cilvēks sludinājumā redz, ka atalgojuma maksimums minēts 2000 eiro, viņam ir skaidrs, ka 3000 eiro nedabūs.” Darba vakancē minētais atalgojums ļauj izvairīties no situācijas, kad darba devējs vienam no pretendentiem piešķir lielāku algu nekā otram – tikai tāpēc, ka viņam tā patīk.

Tihonenko saka, ka šāda prakse ir novērota nelielos veikalu tīklos, kur nav noteikta standarta. “Domāju, ka atlase būs godīgāka. Ja pretendents redz, ka atalgojums ir pievilcīgs, viņš vairāk cenšas, parāda sevi no labās puses.”

Tihonenko saka, ka lielajos uzņēmumos ieviesti darbinieku novērtēšanas mehānismi. Piemēram, “Rimi Baltic” reizi gadā novērtē visus darbiniekus, sākot ar krāvējiem un beidzot ar augstāko vadību. Līdz ar to līdzīgos amatos akordalga var svārstīties. Valsts iestādēs variācijas iespēju ir mazāk, tomēr "rezerves prēmija", kas ļauj motivēt darbinieku, tiek atstāta.

Jā, gadās, ka uzņēmējs jaunpienācējiem – enerģiskiem, moderni domājošiem cilvēkiem piedāvā lielāku algu nekā tiem, kas uzņēmumā jau strādā 20 gadus ar vecām metodēm un ir “nedaudz iesīkstējuši”.

Tihonenko saka, ka šādos gadījumos algu apmēru uzņēmēji cenšas neizpaust, lai nesāktos neapmierinātība. “Privātais uzņēmējs var darīt, kā vēlas – vienam darbiniekam var būt amats “apkopējs”, bet otram “klientu speciālists” un algas atšķirties, lai gan pienākumi līdzīgi.”

Darbinieku algas nelabprāt izpauž noliktavu, preču izplatīšanas uzņēmumu īpašnieki.

“Daudzi domā, ka situācija, kad algas neizmaksā, ir pagātnē. Nē! Ir uzņēmumi, kas izmaksā produkcijā. Vietējais apavu ražotājs ar ārvalstu kapitālu divus mēnešus algu maksāja zābakos,” stāsta Tihonenko.

Uz augšu