/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2019/01/25/11742495t1h6ae3.jpg)
Krievijas 25.novembra uzbrukumā Kerčas šaurumā sagūstīto Ukrainas jūrnieku atbrīvošana varētu kļūt par labāko soli situācijas deeskalācijai šajā rajonā, piektdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Stoltenbergs: Atbrīvojot Ukrainas jūrniekus, reģionā mazinātos spriedze (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Preses konferencē pēc NATO-Krievijas padomes sēdes Briselē, atbildot uz ziņu aģentūras "Ukrinform" žurnālista jautājumu, vai ir izdevies panākt progresu attiecībā uz kuģošanas brīvības nodrošināšanu Azovas jūrā un centieniem panākt Ukrainas jūrnieku atbrīvošanu, Stoltenbergs sacīja: "Kerčas šaurumā notikušais incidents, kura gaitā Krievija pielietoja vardarbību pret Ukrainas karaflotes kuģiem, sagrāba kuģus un jūrniekus, bija viena no galvenajām tēmām, kuru mēs apspriedām sanāksmes gaitā."
"NATO sabiedrotie aicināja Krieviju nekavējoties atbrīvot jūrniekus. Tas būtu visefektīvākais risinājums situācijas deeskalācijai un pavērtu ceļu tās lielās spriedzes mazināšanai, kuru mēs redzam Ukrainā un ap to, it īpaši Melnās jūras reģionā," skaidroja Stoltenbergs.
NATO sabiedrotie atkārtoti aicinājuši Krieviju nodrošināt kuģošanas un navigācijas brīvību, kā arī apliecināja, ka tiek respektēta Ukrainas teritoriālā vienotība un suverenitāte, arī attiecībā uz tās teritoriālajiem ūdeņiem, norādīja alianses vadītājs.
"Tas bija galveno jautājumu vidū. Daudzi sabiedrotie pauda savas bažas, ka Krimas nelegālā aneksija un [Kerčas] tilta būvniecība ir liecība tam, ka Krievija cenšas traucēt brīvai navigācijai Azovas jūrā," piebilda Stoltenbergs
Krievijas bruņotie spēki 25.novembrī Kerčas šaurumā sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus, kas aizvesti uz Kerčas ostu Krievijas okupētajā Krimā. Sagūstītos 24 ukraiņu jūrniekus, no kuriem trīs tika ievainoti, Krievija nogādāja Maskavā, kur viņiem piemērots apcietinājums apsūdzībās par nelegālu robežas šķērsošanu.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.