Tiesa atceļ Sprūdam uzlikto aizliegumu tuvoties savai darba vietai

Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētais bijušajais maksātnespējas administrators Māris Sprūds.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis trešdien apmierināja apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikto lūgumu atcelt viņam aizliegumu tuvoties savam birojam, kā arī daļēji atcēla aizliegumu tikties ar noteiktām personām, toties noraidīja lūgumu par piemērotās drošības naudas atcelšanu vai samazināšanu.

Šajā krimināllietā Sprūds un vēl desmit personas apsūdzētas izspiešanā, pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un citos noziegumos.

Tiesnesis šodien paziņoja savus lēmumus par tiesai pieteiktajiem lūgumiem. Tiesa apmierināja Sprūda pieteikto lūgumu par drošības līdzekļa - aizliegums tuvoties noteiktai vietai jeb viņa birojam Antonijas ielā 7 - atcelšanu. Tāpat tiesa daļēji atcēla Sprūdam piemēroto aizliegumu tikties ar noteiktām personām, proti, lietā līdzapsūdzētajiem. Sprūdam arī atcelts pienākums reizi nedēļā atzīmēties policijas iecirknī.

Tāpat tiesa noraidīja prokurora Ulda Cinkmaņa pieteikto lūgumu par drošības līdzekļa - drošības nauda - aizstāšanu ar apcietinājumu.

Savukārt apsūdzētajam, kādreizējam Sprūda padotajam Oskaram Ercenam tiesa daļēji atcēla liegumu tikties ar noteiktām personām, proti, daļu no lietā līdzapsūdzētajām personām.

Turpretim uzņēmējam Guntaram Slišānam tiesa atcēla liegumu izbraukt no valsts, tā vietā piemērojot drošības līdzekli - paraksts par dzīves vietas maiņu, proti, viņam ir jāinformē tiesa, ja viņš vēlas mainīt dzīvesvietu.

Kā ziņots, otrdien notikušajā tiesas sēdē Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs tiesai lūdza samazināt savam klientam piemēroto drošības naudu no 500 000 eiro līdz 200 000 eiro, savukārt lietas prokurors Cinkmanis lūdza nomainīt drošības līdzekli pret apcietinājumu.

Arī citi lietā apsūdzētie lūdza mainīt sev piemērotos drošības līdzekļus, proti, uzņēmējs Slišāns lūdza atcelt sev piemēroto aizliegumu izbraukt no valsts, toties kādreizējais Sprūda padotais Ercens lūdza atcelt visus sev piemērotos drošības līdzekļus.

Tāpat finansista Jorena Raituma bijusī sieva Vineta Raituma tiesā bija iesniegusi lūgumu, lai atceltu arestu vienam nekustamajam īpašumam, uzsverot, ka pēc abu laulības šķiršanas tas pienākas viņai.

Tiesa vēl nav sākusi skatīt lietu pēc būtības, jo apsūdzētie un viņu pārstāvji iepriekš tiesai norādīja, ka prokuratūra nav izsniegusi apsūdzētajam Īrijas pilsonim Timotijam Džozefam Kellijam un apsūdzētajam Vjačeslavam Holminam pārtulkotus lēmumus par lietas nodošanu tiesai, kā arī līdz galam nav pabeigta lietas materiālu tulkošana, tādējādi traucējot aizstāvības veidošanu.

Lai nodrošinātu visu lietas materiālu iztulkošanu, kā arī visu lietas dalībnieku klātbūtni, nākamā tiesas sēde, kurā, iespējams, lietu varētu sākt skatīt pēc būtības, notiks maijā.

Šo krimināllietu prokuratūra tiesai nodeva pērn novembra beigās. Tajā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas.

Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Prokuratūra līdz šim par apsūdzības būtību komentārus nav sniegusi, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Tāpat šajā krimināllietā par nolaidību apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Savukārt finansists Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet uzņēmējs Slišāns - par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Džozefs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis, bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu.

Apsūdzēts arī Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks. Tiesas priekšā stāsies arī uzņēmējs Vjačeslavs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.

Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.

2018.gada janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.

Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts: ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.

2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksusklases automašīnas un vairāki simti tūkstošu eiro skaidrā naudā.

Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.

Uz augšu