/nginx/o/2019/02/04/11765465t1h301f.jpg)
Venecuēlas valdība pirmdien nosodīja Eiropas valstis, kas par Venecuēlas pagaidu prezidentu atzinušas līdzšinējā prezidenta Nikolasa Maduro sāncensi un parlamenta spīkeru Huanu Gvaido, norādot, ka Eiropas valdības pakļaujas ASV stratēģijai gāzt Venecuēlas valdību.
"Es zvēru, ka ar savu dzīvību sargāšu tēvzemi, kas ir nonākusi briesmās," pasākumā par godu priekšgājēja Ugo Čavesa neveiksmīgā puča 27.gadadienai sacīja Maduro.
Vācija, Francija, Lielbritānija un Spānija ir Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, kas oficiāli atzinušas Gvaido un aicinājušas krīzes māktajā Venecuēlā rīkot jaunas vēlēšanas.
Gvaido atzinusi arī Latvija, Lietuva un Igaunija.
"Venecuēlas Bolivāra Republika enerģiski noraida dažu Eiropas valstu, kas oficiāli pakļaujas ASV administrācijas stratēģijai gāzt šo valdību, lēmumam," tviterī pauda Venecuēlas ārlietu ministrs Horhe Arreasa. "Kārtējo reizi viņi seko Vašingtonai."
Venecuēla pārskatīs savas divpusējās attiecības ar Eiropas valstīm, kas atzinušas Gvaido, pavēstīja valdība, kas jau ir sarāvusi diplomātiskās attiecības ar ASV.
Atzīstot Gvaido, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess ir pieņēmis "šausmīgu lēmumu", sacīja Maduro. "Ja Venecuēlā notiks militārs apvērsums, jūsu rokas, Perdro Sančesa kungs, būs uz mūžīgiem laikiem notrieptas ar asinīm."
Prezidents arī paziņoja par parakstu vākšanas kampaņu pret ASV "intervenci", sākot ar trešdienu, un sacīja, ka paraksti tiks nodoti Baltajam namam.
"Es aicinu visu Venecuēlas tautu parakstīties... kazarmās, rūpnīcās, skolās," sacīja Maduro.
Kā ziņots, 23.janvārī Gvaido pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu, tā mēģinot gāzt prezidentu Nikolasu Maduro. Tūlīt pēc tam vairākas valstis - arī ASV, Kolumbija, Argentīna, Brazīlija, Čīle un Kanāda - atzina Gvaido par likumīgo Venecuēlas prezidentu.
