Ģenerālprokurors: Nevaru apgalvot, ka Meroni glabāšanā nodotā Lemberga manta būtu izsaimniekota

Rūdolfs Meroni

FOTO: LETA

Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka Šveices advokātam Rūdolfam Meroni uz krimināllietas iztiesāšanas laiku glabāšanā nodotā Aivara Lemberga iespējamā manta būtu izsaimniekota, bet nevaru arī apgalvot, ka viss ir pilnīgā kārtībā, jo manā rīcībā nav tādas informācijas, intervijā LTV "Rīta panorāmā" izteicās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka Lemberga lieta pašlaik ir tiesā, līdz ar to tieši tiesa uzrauga konkrēto jautājumu. Par arestētās mantas stāvokli ne reizi vien tiesā tikušas izteiktas šaubas, tāpēc tiesa vairākkārt šo jautājumu vērtējusi un Meroni nav ticis nomainīts.

Kalnmeiers gan atzina, ka Valsts policijā pašlaik ir kriminālprocess, kurā vērtē, vai nav notikusi mantas piesavināšanās, un citi iespējamie noziegumi.

Kā iepriekš noskaidroja aģentūra LETA, kopš 2018.gada otrās puses Valsts policijā (VP) tiek izmeklēta kāda Ventspils uzņēmuma finanšu līdzekļu iespējama piesavināšanās un piesavināto līdzekļu legalizācija, taču tolaik netika apstiprināta publiski izskanējusī informācija, ka lietā aizdomās turētā statusā ir uzņēmējs, Šveices advokāts Rudolfs Meroni.

Laikraksts "Diena" tolaik vēstīja, ka, "saņemot iesniegumu un apjomīgus materiālus saistībā ar Lembergu ģimenes arestētās mantas glabātāja Meroni darbību, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) jūlija vidū ir sākusi kriminālprocesu par piesavināšanos un naudas atmazgāšanu lielos apmēros, bet septembra beigās ONAP piemērojusi Meroni aizdomās turētā statusu".

VP Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA, komentējot "Dienas" publikāciju, norādīja, ka saistībā ar to policija var apstiprināt vienīgi, ka "ONAP lietvedībā patlaban ir kriminālprocess par kādas juridiskas personas finanšu līdzekļu iespējamu piesavināšanos un iespējamu piesavināto līdzekļu legalizāciju". 2018.gada oktobrī šajā izmeklēšanā aizdomās turēto personu nebija, apstiprināja VP preses pārstāve.

Arī Meroni advokāte Benita Balana aģentūrai LETA apliecināja, ka saskaņā ar VP viņai sniegto informāciju kriminālprocesā nav pieņemts lēmums par Meroni atzīšanu par aizdomās turēto. Tāpat ne viņai, ne Meroni nav informācijas, ka Meroni šajā kriminālprocesā būtu piemērots jebkāds cits statuss.

Žurnālista Anša Pūpola filmā par Meroni "Ietekmētājs" bija teikts, ka Meroni lielākos ienākumus veido īpašumi Ventspils uzņēmumos "Ventbunkers", "Latvijas naftas tranzīts", "Kālija parks" un "Tirdzniecības osta". "Ventbunkera" 2017.gada peļņa ir gandrīz deviņi miljoni eiro. Pie Ventspils tranzītuzņēmumu īpašumiem Meroni ticis 2018.gadā un policija pārbaudot, vai akciju iegādei nav ņemti paši "Ventbunkera" līdzekļi. ONAP 1.nodaļas priekšnieks Raitis Kalnačs filmā tika apstiprinājis, ka policijā sākts kriminālprocess par iespējamu piesavināšanos un iespējamu piesavināto līdzekļu legalizāciju, un lietā iesaistīts kāds Ventspils uzņēmums.

LTV raidījums "de facto" 2018.gada oktobrī vēstīja, ka Meroni, kurš savulaik bijis smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga sabiedrotais un kuram tagad prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. 2019.gada februārī laikraksts "Diena" ziņoja, ka "Ventbunkera" nonākšanu Meroni kontrolē apliecina tas, ka par "Ventbunkers" vienīgo patiesā labuma guvēju ir kļuvusi Austrijas pilsone Ursula Haranda (Ursula Harrand), kura publiski tiek dēvēta par advokāta grāmatvedi.

Arī LTV vēstīja, ka Meroni darbošanās likumību pārbauda Valsts policija, izmeklējot kriminālprocesu par iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju. "Mums ir uzsākts process par iespējamu līdzekļu piesavināšanos un iespējamu tālāku legalizāciju, ko mēs arī pārbaudām," tolaik tika teicis Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Kalnačs.

Meroni, kurš savulaik sniedza liecības pret Lembergu kā slēptu īpašnieku Ventspils uzņēmumos, bija ieguvis no prokuratūras tiesības glabāt arestētos aktīvus. Tās bija, piemēram, 2/7 daļas Ventspils tranzīta biznesa vadošajā uzņēmumā "Ventbunkers", taču "de facto" redzētie dokumenti vedinot domāt, ka Meroni vairs nav tikai neitrāls arestētās mantas pārraugs, jo ar viņu saistītām kompānijām varētu piederēt atlikušās 5/7 daļas no "Ventbunkera". Kā norāda raidījums, tas secināms no uzņēmumu reģistriem, gadu pārskatiem, paša Meroni reiz sniegtajām liecībām Londonas tiesā, kā arī noplūdušām e-pasta sarakstēm, darbinieku pierakstiem un citiem dokumentiem.

Meroni vadībā 2015.gadā "Ventbunkers" pārdeva tam piederošās "Ventspils naftas" (VN) akcijas starptautiskai kompānijai "Vitol" par 80 miljoniem eiro. Lai gan cena bija augstāka nekā ilgstoši biržā, izskanēja kritika, ka akcijas ir vēl vērtīgākas.

Kā vēstīja raidījums, dokumenti liecinot, ka paralēli neafišēti noticis vēl viens darījums. Finansists Deivids Anstis 2015.gada septembrī atbildējis uz Meroni e-pastu, kurā Meroni ar viņu saskaņoja atbildes uz raidījuma "de facto" jautājumiem par VN pārdošanu. Anstis rakstījis: "Mums jābūt uzmanīgiem, sakot, ka "vairāk nekā 20 līgumi tikuši parakstīti". Tie ietver arī sauskarvas, un mēs negribam radīt nekāda veida saikni ar sauskravām (Vai arī gribam? Es domāju, ka nē)." "Es piekrītu," atbildējis Meroni.

No šīs sarakstes esot secināms, ka ar VN darījumu bijis saistīts vēl kāds cits darījums. No citiem dokumentiem varot izlobīt, ka runa esot bijusi par sauskravu termināļiem "Kālija parks" (KP) un "Ventspils tirdzniecības osta" (VTO). To īpašnieki, iespējams, esot arī Lembergu ģimene, kuras daļas prokuratūra ir arestējusi, un esot bijis arī uzņēmējs Oļegs Stepanovs. Stepanovu "de facto" pieskaita tā saucamo "tranzīta karu" zaudētājiem. "de facto" vēstīja, ka "Vitol" esot ieguvusi tiesības par noteiktu cenu atpirkt akcijas no kompānijas, caur kuru Stepanovs darbojies sauskravu termināļos. No reģistriem esot izsecināms, ka Stepanovam caur "Euridice" piederošās daļas sauskravu termināļos ieguvusi kompāniju ķēde, kurā Meroni ieņem direktoru krēslus.

Meroni pārvaldīts uzņēmums arī ieguvis no "Vitol" iepriekš Stepanovam piederējušo "Topmar", kam piederēja 1/7 daļu "Ventbunkerā". Tātad varot pieļaut, ka "Vitol" nopirka VN akcijas, sniedzot šo to pretī. "Vitol" gan noliedz, ka darījumi būtu savstarpēji saistīti. ""Vitol" piedāvāja cenu par VN akcijām, ko var uzskatīt par godīgu, ņemot vērā kompānijas aktīvus, saistības un nākotnes perspektīvas. Ņemot vērā, ka nebija citu piedāvājumu pirkt akcijas, ir neprecīzi teikt, ka akcijas tika pirktas par "pazeminātu cenu"," raidījumam pavēstījuši "Vitol" pārstāvji, "šis pārskaitījums bija pilnīgi neatkarīgs no sekojošiem pārskaitījumiem un pabeigts 2015.gada septembrī. "Topmar" "Vitol grupa" pārdeva 2016.gada augustā komerciālā transakcijā, pilnu maksu samaksājot ar bankas pārskaitījumu. "Vitol grupai" nekad nav piederējusi "Euridice" vai daļas šajā kompānijā." Pretēji "Vitol" Meroni nometnē šie darījumi esot uztverti kā savstarpēji saistīti, par ko liecinot iesaistīto komunikāciju.

Kā vēstīja raidījums, VN akciju pārošanai bijis turpinājums. Kontā bijuši ienākuši 80 miljoni eiro. Dokumenti, tajā skaitā parakstīts vienošanās memorands, līguma uzmetumi, juristu atzinumi ļaujot secināt, ka Meroni, iespējams, izmantojis šo naudu, lai izpirktu citu īpašnieku akcijas "Ventbunkerā" - Olafa Berķa (1/7 daļa), Igora Skoka (1/7 daļa) un Genādija Ševcova (1/7 daļa) akcijas.

Nauda, pēc raidījuma ziņotā, ļoti iespējams esot plūdusi cauri "Valartis" bankai Lihtenšteinā un, iespējams, esot ieguldīta, lai kompānija "London Industry", kurā direktors ir Meroni, nopirktu Berķa kompānijai "Kement" piederošās akcijas un aiz "Yelverton Investment" esošo Skoka un Ševcova akcijas. LTV atzimē, ka pērn visi trīs iekļuva Latvijas lielāko pelnītāju sarakstā, visdrīzāk, pateicoties šim darījumam.

Raidījums atzīmēja, ka nav aizliegts pirkt kompāniju akcijas, taču šajā gadījumā esot aizdomas, ka izmantota paša "Ventbunkera" nauda, lai izpirktu "Ventbunkera" īpašniekus.

Meroni kā arestētās mantas glabātājam pienākums būtu rūpēties, lai šī manta netiktu nobēdzināta. Pirms trijiem gadiem, kad tikko bija pārdotas VN akcijas, Meroni "de facto" skaidrojis, ka plāno naudu investēt, taču vēl nezinot, kur tieši. Viņš arī solījis, ka tā naudas daļa, kas, iespējams, pienāktos Lembergam būs "100% drošībā", kamēr nebūs noslēgusies Lemberga krimināllieta. Raidījums atzīme, ka par to nevarot pārliecināties, jo ar "Ventbunkers", kompānijā ar 50 miljonu eiro gada apgrozījumu, neesot iesniegusi pēdējo gadu pārskatus.

Desmit gadu laikā, kopš tiesā izskatā tā saukto Lemberga prāvu, vairākas reizes izskanējuši lūgumi noņemt Meroni no mantas glabātāja pienākumu pildīšanas, bet visos gadījumos tiesa lūgumus noraidījusi, jo neesot bijuši pietiekami pierādījumi pretlikumībai rīcībai.

Uz augšu