Vīrietis intervijā skaidrojis, ka Libānā homoseksualitāte tiekot uzskatīta par nelikumīgu, tāpēc policija varot aizturēt personu uz aizdomu pamata, ka kāds ir gejs. Homoseksuāļi tiekot spīdzināti un vajāti.
Libānā vīrietim gan bijusi draudzene, kura ir Libānas un Latvijas pilsone. Viņa arī iedrošinājusi vīrieti pārcelties uz Latviju.
Vīrietis sācis mācīties latviešu valodu un mācījies tālmācībā, lai pabeigtu vidusskolu Latvijā. Savu došanos uz Latviju un mācības esot turējis slepenībā no mātes, tikai vēlāk paziņojis, ka vēlas apciemot draudzeni Latvijā. Vīrietis radiem licis saprast, ka, romantisku jūtu vadīts, dodas satikt draudzeni Latvijā, un tas radus iepriecinājis, jo viņu izpratnē tas liecinājis par "pareizo" orientāciju.
2016.gadā vīrietis ieradies Latvijā, lai kārtotu centralizētos eksāmenus. Pēc vīzas derīguma termiņa beigām viņš atgriezies Libānā, kur sācis meklēt iespējas, kā varētu atgriezties Latvijā un studēt. Pēc atgriešanās konflikti ar onkuli un māti turpinājušies, māte neesot vēlējusies, lai dēls turpmāk dzīvojot ar viņu. Kad pieteicējs mātei pateicis, ka vēlas studēt Latvijā, viņa pieteicējam likusi studēt jurisprudenci. Māte izteikusi draudus, ka gadījumā, ja viņš nestudēs "vīrišķīgā" studiju programmā, viņa nefinansēs studijas un pieteicējam radīšot dažādas problēmas.
Vīrietis Latvijā atkal ieceļojis 2016.gadā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. Vīrietis apgalvoja, ka tikai šeit, Latvijā, viņš jūtoties pieņemts un drošībā. Pērn māte atteikusies turpmāk finansēt studijas, jo uzskatījusi, ka dēls šo naudu neesot pelnījis un viņai esot jārūpējas par mazākajiem bērniem, kā rezultātā viņš ticis eksmatrikulēts. Lai netiktu izraidīts no Latvijas, pieteicējs lūdzis patvērumu.