Krievijas nacionālais internets: kā tas varētu darboties un kādi ir tā mērķi

FOTO: Reuters/ScanPix

Krievijas Valsts Dome otrdien pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par autonoma Krievijas nacionālā interneta tīkla izveidošanu. Oficiālais mērķis - nodrošināties pret iespējamību, ka citas valstis varētu mēģināt izolēt Krieviju interneta vidē. Taču idejas kritiķi norāda - tas būs vēl viens valdības cenzūras instruments līdzās Kremļa kontrolē esošajiem telekanāliem un vārda brīvību ierobežojošiem likumiem. Kā darbosies ierosinātais "suverēnais" Krievijas internets?

Likumprojekts ar nosaukumu "Digitālās ekonomikas nacionālā programma" paredz, ka vietējiem tīkliem jānodrošina visa datu apmaiņa Krievijas robežās. Savukārt no Krievijas izejošā datu plūsma tiks virzīta caur virtuālajiem "robežpunktiem", ko kontrolēs Krievijas masu komunikāciju uzraudzības dienests "Roskomnadzor", vēsta "The Guardian".

Kā ziņots, Krievija apsver izmēģinājuma režīmā īslaicīgi atslēgties no globālās interneta telpas. Paredzēts, ka izmēģinājums notiks līdz 1.aprīlim, bet precīzs datums vēl nav zināms.

Krievijas digitālo tiesību aizstāvju organizācijas "RosKomSvoboda" vadītājs Artjoms Kozļuks intervijā raidorganizācijai "Euronews" norāda: likumprojekta pieņemšanas gadījumā Krievijas valdības rīcībā būs vēl viens cenzūras instruments, kas interneta lietotājus varētu ne vien vēl vairāk izolēt no globālās informācijas telpas, bet arī vairāk izmaksāt. 

"Jaunais likumprojekts raksturo jauna līmeņa stingrus "Runet" [Krievijas interneta telpas - red.] regulācijas standartus," uzsver Kozļuks. Viņš arī norāda, ka projekts būs dārgs - tā izmaksas lēstas vairāk nekā 20 miljardu rubļu (270 miljonu eiro) apmērā. Tas uzliks finansiālo slogu interneta pakalpojumu sniedzējiem, par ko galu galā nāksies maksāt patērētājiem.

"Nauda, ko interneta pakalpojumu sniedzēji iztērēs šo prasību izpildei, galu galā būs jāatlīdzina to klientiem," uzskata Kozļuks.

Vēl satraucošāks aspekts - "tiks izveidota "sarkanā poga", paverot valdībai jaunus ceļus, lai atslēgtu valsti no globālā tīmekļa", brīdina Kozļuks.

Cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Agora" šomēnes norādīja, ka tas esot viens no vairākiem jaunajiem Krievijas likumiem un likumprojektiem, kas "nopietni apdraud brīvību internetā". Pēdējo 12 mēnešu laikā Krievijā brīvība internetā samazinājusies pieckārtīgi, uzsver "Agora".

Domājams, ka likumprojekta teksts pirms galīgās apstiprināšanas vēl tiks mainīts, jo vairāki tā aspekti nav realizējami. Piemēram, likumprojekts uzliek visiem interneta pakalpojumu sniedzējiem pienākumu nepārtraukti informēt "Roskomnadzor" par visa sava tīkla uzbūvi un notiekošo datu plūsmu. Pakalpojumu sniedzēji norāda, ka tas nav iespējams.

Vairākas Krievijas amatpersonas sējušas bažas, ka ārvalstu spēki varētu mēģināt kaut kādā veidā patvaļīgi atslēgt Krieviju no globālā tīmekļa, tāpēc esot nepieciešams izveidot nacionālo tīklu. Vladimira Putina padomnieks interneta jautājumos Germans Kļimenko pērn izteicās, ka Rietumu valstis varētu vienkārši "nospiest pogu" un izolēt Krieviju no interneta. Pats Putins internetu saucis par "CIP projektu".

Daži eksperti noraida šādu domu gājienu. "Krievijas atslēgšana no globālā tīmekļa nozīmētu, ka karojam ar visiem. Tādā gadījumā mums drīzāk vajadzētu domāt par to, kā kodolziemā izaudzēt kartupeļus, nevis par internetu," intervijā raidorganizācijai BBC pajokoja Krievijas interneta eksperts Filips Kuļins.

Tikmēr korupcijas atmaskotāja Alekseja Navaļnija līdzstrādnieks un IT eksperts Leonīds Volkovs norāda, ka Krievija jau 2014.gadā esot neveiksmīgi mēģinājusi atslēgties no interneta. "No tehnoloģiskā skatpunkta kopš tā laika nekas nav mainījies," norāda Volkovs, norādot, ka būtu vajadzīgi vēl vismaz pieci gadi, līdz Krievija kaut hipotētiski būs spējīga izolēt kādu interneta telpas daļu no pārējās pasaules.

Krievija spērusi soļus interneta cenzūras virzienā, piemēram, mēģinot nobloķēt aplikāciju "Telegram". Taču liels skaits valsts iedzīvotāju joprojām turpina to izmantot, apejot aizliegumu ar virtuālo privāto tīklu (VPN) palīdzību, turklāt to skaitā esot arī augstas amatpersonas.

Interneta ierobežojumi pastāv vairākās valstīs, visstingrākie - Ķīnā un Irānā.

Uz augšu