Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas cita starpā paredz noteikt bargākus sodus par automašīnu zādzībām un veicināt cīņu pret krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) finanšu līdzekļiem.
Saeima atbalsta bargākus sodus par automašīnu zādzībām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka kriminālatbildība par transportlīdzekļu zādzību tiks pastiprināta, jo transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots, kurš tiek speciāli apdrošināts un reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijā.
Ar jaunajiem grozījumiem arī ieviesta ES direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar valstu savienības finanšu intereses. Grozījumi izstrādāti, lai preventīvi aizsargātu indivīda un sabiedrības drošību no noziedzīgiem nodarījumiem un lai noziedzīga nodarījuma izdarītājs tiktu saukts pie kriminālatbildības atbilstoši kaitējumam.
Ar grozījumiem Krimināllikumā tiks noteikta soda politika attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses, un stiprināta aizsardzība pret šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, novēršot krāpšanu un citas nelikumīgas darbības minēto finanšu interešu jomā.
Papildus grozījumi nosaka kriminālatbildību par ANO, ES un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.
Apjomīgajos Krimināllikuma grozījumos arī iekļauta kriminālatbildības iestāšanās par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums izpildīt noteiktas darbības pēc procesuālas sankcijas vai soda piemērošanas par nolēmuma nepildīšanu. Izņēmums gan būs nolēmumi par naudas piedziņu vai mantas atdošanu.
Pēc iepriekšējā tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) priekšlikuma tika palielināts maksimāli iespējamais sods ziņu nesniegšana vai nepatiesu ziņu sniegšanai par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju - brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam.
Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums valstij vai uzņēmējdarbībai, vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm, maksimālais soda apmērs palielināts līdz diviem gadiem.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā līdz 2019.gada 6.jūlijam, proti, direktīvai paredzētajā ieviešanas termiņā.