Pretrunīgi vērtētais SAB darbinieks Aigars Sparāns devies izdienas pensijā
Savu neapmierinātību ar Sparāna darbību SAB vadībai izteikusi ASV vēstniecība

SAB direktors Jānis Maizītis FOTO: Edijs Pālens/LETA

Darbu specdienestā atstājis ietekmīgais un pretrunīgu slavu iemantojušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns. SAB priekšnieks to ne apstiprina, ne noliedz, jo šāda informācija esot slepena. Sparāns devies izdienas pensijā, tomēr mums neoficiāli kļuvis zināms, ka aiziešana nav bijusi labprātīga. Specdienesta darbinieks raidījumam sacīja, ka viņš priecātos, ja viņa pieredze varētu noderēt valsts tiesiskuma stiprināšanā, bet neatklāj savus tālākos plānus. Pastāv riski, ka iegūto slepeno informāciju kādreizējie drošības dienestu darbinieki izmanto savtīgās interesēs. Bijušais premjers, Saeimas Nacionālā drošības komisijas vadītājs uzskata, ka vismaz politikā bijušajiem darbiniekiem  uzreiz nevajadzētu darboties. Kučinskis apsver nepieciešamību pēc šāda regulējuma.

Kādreizējais SAB šefs Lainis Kamaldiņš slepeno dienestu vadīja  astoņus  gadus un pēc darba SAB sāka vadīt drošības dienestu Latvijas kuģniecībā, ko tolaik saistīja ar Aivara Lemberga interesēm. Vēlāk šie paši pienākumi viņam uzticēti  Latvijas Dzelzceļā.

Kamaldiņa pēctecis Jānis Kažociņš pēc darba noslēgšanas specdienestā deva padomus aizsardzības ministram, pašlaik ir padomnieks Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Citādi bija ar ilggadējo Satversmes aizsardzības biroja  direktora vietnieku Uldi Dzenīti. 46 gadu vecumā Dzenītis devās izdienas pensijā.

Taču neoficiāli zināms, ka ar Dzenīti bija neapmierināti partneri NATO, jo viņiem bija informācija, ka SAB direktora vietnieks nepamatoti devis augstākās kategorijas pielaides augstai NBS amapersonai, par kuru bijušas aizdomas saistībā ar krievu specdienestiem. Dzenīti vēlāk iekārtoja darbā Parex bankā, ko tobrīd bija pārņēmusi valsts.

14

Aigars Sparāns nekad nav ieņēmis vadošus amatus SAB, taču viņam piedēvēta liela ietekme. 15 gadu laikā Sparāns bijis klāt ne vien noziegumos, kuros saskatāmi riski valsts drošībai. Viņš palīdzējis kārtot arī ekonomiski - politiskus jautājumus, par ko izpelnījiies  pretrunīgu slavu.

Sparāns bijis klāt ietekmīgā kontrobandas apkarotāja Vladimira Vaškeviča spridzināšanas vietā. SAB darbinieks  to skaidroja ar nejaušību. Kā bija patiesībā, neviens neizmeklēja. Aculiecinieki redzējuši Sparānu iesaistāmies arī Ventspils tranzītkaros, Lemberga naidnieka Rūdola Meroni pusē. Neoficāli zināms, ka Sparāns kontaktējies arī ar Grigoriju Guseļnikovu, kurš iegādājās Norvik banku, un vēlāk Latviju sūdzēja tiesā par to, ka valsts kaitē viņa biznesam. 

Ar Sparānu aktīvi sadarbojies KNAB, kad tajā galvenais par operatīvo izstrādi bija tagad politiķis Juris Jurašs. 

Juris Jurašs, Saeimas deputāts (JK), "Es varu teikt tā, ka mēs ar Sparāna kungu esam ilgus gadus sadarbojušies jau divdesmit gadus atpakaļ vēl kad Sparāna kungs strādāja policijā.

Mūsu sadarbība bijusi ļoti veiksmīga, visproduktīvākā sadarbība, es nevienu sliktu vārdu nevaru pateikt par Sparāna kungu .Varu teikt tā, ka viņš ir augstas raudzes profesionālis."

Sparāns izdienas pensijā devās pagājušā gada nogalē. Tomēr tas nenotika bez spiediena. Mums zināms, ka savu neapmierinātību ar Sparāna darbību SAB vadībai izteikusi ASV vēstniecība.

Secināms, ka vēsniecība vāca informāciju pret Sparānu jau ilgāku laiku, bet nesen atrasti pierādījumi, ka Sparāns pārkāpis dienesta pilnvaras, ko pats Sparāns arī atzinis. Tas bija pietiekams pamats, lai Maizītis rīkotos. SAB direktors notikušo nekomentē.

14

Arī ASV vēstniecība savās atbildēs bija skopa:

"Atsaucoties uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem saistībā ar A. Sparāna k-gu, vēlamies informēt, ka pašlaik pārbaudām Jūsu minēto informāciju, taču jebkurā gadījumā lēmumu par konkrētās personas atbrīvošanu no ieņemamā amata pieņem Satversmes aizsardzības birojs"

Pašlaik par valsts noslēpuma izpaušanu bijušajiem drošībniekiem draud kriminālatbildība. Citu ierobežojumu nav. Pastāv risks, ka, valsts labā strādājot savāktā informācija tiek izmantota politiskā kapitāla veidošanai vai kāda savtīga labuma interesēs. Nacionālās drošības komisijas vadītājs saka, ka bijušie drošībnieki nevar ieņemt  politiskus amatus un būtu jābūt vismaz divu gadu pārejas periodam.

Māris Kučinskis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (ZZS),:

"Es apzinos, ka ir lietas, kas man kā bijušajam premjeram ir jāpatur pie sevis. Noregulēts tas nav, bet prasītos varbūt ja ne ar aizliegumu, tad ar lielāku atbildību pret informāciju, kas vienkārši jāpatur noslēpumā. Tas saistās ar valsts drošību. Tas saistās ar daudziem jūtīgiem jautājumiem."

14

Vaicāts, vai ierobežojumus vajadzētu tādus, kas, piemēram, aizliegtu darboties politikā, Kučinskis atbildēja apstiprinoši.

Normunds Mežviets, Valsts drošības dienesta  priekšnieks, gan norāda, ka pēc darba beigām specdienestos nebūtu vajadzīgi šādi ierobežojumi.

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam nepiekrīt drošības iestāžu vadītāji. Svarīgāk esot šos cilvēkus ar pieredzi un zināšanām paturēt valsts pārvaldē nevis ļaut, ka viņi aiziet privātajā biznesā. Tomēr pārējas periodam būtu jābūt,uzskata SAB direktors.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aldis Blumbergs ir pārliecināts, ka, bijušie specdienestu darbinieki būtu labi padomdevēji politiķiem.

Savu komandu jaunais iekšlietu ministrs Ģirģens esot jau izveidojis. Padomus ārštatā viņam sniedz bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Bet KPV LV ministra Ģirģena biroju vada Signe Bole, bijusī KNAB izmeklēšanas daļas priekšnieka vietniece. Viņa kopā ar Sparānu savulaik strādājusi Valsts policijā vienā pārvaldē.

Iekšlietu ministrs gan norāda, ka Sparānu nepazīst.

Vaicāts, kas noteica ministra komandas atlasi un kāpēc savu biroja vadītāju Ģirģens izvēlējās no kādreizējā KNAB darbinieku vidus, Ģirģens sacīja: "Tas ir mans personīgais lēmums. Ar Signi Boli iepazinos laikā, kad viņa vairs KNAB nebija izmeklēšanas daļas vietniece. Bet viņa ir ļoti profesionāls cilvēks. Viņai ir atbilstošas zināšanas un spējas izpildīt savus uzdevumus. Tie ir tikai un vienīgi mani personīgie lēmumi."

Vai ilgaddējais SAB darbinieks izšķirsies par darbu valsts pārvaldē, Sparāns neatklāja.

"Jebkurai personai, sasniedzot pensionēšanās vecumu, ir tiesības pārtraukt darba attiecības ar darba devēju, savstarpēji vienojoties. Priecājos, ja mana pieredze un darba novērtējums varētu tikt izmantots Latvijas tiesiskuma stiprināšanā, neatkarīgi no politiskās piederības. Zinu, ka ir noteikts personu loks, kas apzināti izplata melīgu informāciju, jo baidās, ka varētu tikt saukts pie atbildības vai nepārvēlēts savā amatā," norādīja Aigars Sparāns

Juraša un Strīķes kolēģi no KNAB strādā gan Jaunās konservatīvās partijas, gan KPV LV pārraudzītajās ministrijās. Visvairāk, trīs, kādreizējo darbinieku strādā Tieslietu ministrijā, pa vienam iekšlietu un satiksmes ministrijā.  

Uz augšu
Back