Vai plānošanas štābu paredzēts izveidot jau šogad?
Nē, vienā gadā mēs to paspēt nevaram. Bet es esmu jau parakstījis Briselē sadarbības memorandu ar valstīm, kuras ir atslēgas valstis šajā štābā. Un tas nozīmē, ka šeit būs Latvija, Dānija, Igaunija. Es pieļauju, ka pievienosies arī Vācija. Iespējams, ka vēl kāda valsts. Ja pareizi atceros, tad tam štābam ir jābūt spējīgam funkcionēt nākošajā gadā.
Par Visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu. Ieviešanas sākotnējā posmā paredzēts «fokusēties uz militāro spēju attīstību un aizsardzības stratēģiju pilnveidošanu, sadarbības sekmēšanu starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, valstiskuma pamatu pasniegšanu Latvijas skolās un sabiedrības izglītošanu, civilo aizsardzību, psiholoģisko aizsardzību...». Kas ir "psiholoģiskā" aizsardzība?
Psiholoģiskā aizsardzība nozīmē veidot cilvēkos labāku izpratni un noturību pret, piemēram, viltus ziņām, pret dažādiem māņiem mūsdienu modernajā pasaulē, kur bieži dominē vai ir piekļuve ļoti dažādiem sociāliem tīkliem.
Jau šobrīd izglītības iestāžu mācību saturā ir iekļauti medijpratības jautājumi. Kāds tādā gadījumā būs “psiholoģiskās aizsardzības” pienesums?
Mums ir virkne savu ekspertu, kas var piedāvāt skolām ļoti profesionālus padomus jauniešiem. Mums ir iespējas daudz kvalitatīvāk to darīt nekā cilvēkiem, kas nav saistīti ar militāro nozari, kas ir vienkārši civilisti. Līdz ar to tas nozīmē labāku sadarbību starp skolām, direktoriem, skolotājiem un Aizsardzības ministriju. Piemēram, es biju Kuldīgā. Mēs plānojam braukt arī uz citām Latvijas pilsētām. Tur mēs tiekamies ar skolu vadību, skolotājiem, direktoriem. Mēs viņiem pasniedzam lekcijas, mēs ar viņiem diskutējam, mēs viņus informējam.
Bet kā praktiski izpaudīsies šī psiholoģiskā aizsardzība?
Ņemot vērā, ka mēs esam maza valsts asimetriskā situācijā, mēs plānojam ieviest valsts aizsardzības mācību Latvijas skolās. Pašreiz tas notiek brīvprātīgi. Ir ļoti daudzas skolas, kuras pašas piesakās. Ja pareizi atceros, mums pašreiz ir ap sešdesmit skolām, kas ir pieteikušās. Ir ļoti liela interese. Un mēs domājam līdz 2024.gadam ieviest šo mācību visās Latvijas skolās, kas dos jauniešiem ne tikai, mūsu izpratnē, labāku izglītību par dažādām krīzes situācijām (ne tikai militārām, bet arī civilām krīzēm), bet arī iespēju pilnveidot savas profesionālās iemaņas. Varbūt atklāt kādam sevī vēlmi dienēt bruņotajos spēkos, kļūt par virsnieku vai virsnieci. Varbūt pēc tam iestāties Zemessardzē vai vienkārši lietderīgāk pavadīt vasarā laiku, jo mēs piedāvāsim arī dažāda veida nometnes. Gan ar apmācību, gan arī ar iespēju izklaidēties.
Par finansējumu aizsardzībai. Vai plānojat to palielināt virs diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP)? Ja jā, tad kad tas varētu notikt?
Es uzskatu, ka divi procenti [no IKP] tādai valstij tādā ģeopolitiskajā situācijā, kādā esam, ir tas iztikas minimums aizsardzībai, kas nav varbūt vienmēr optimālais, bet tas ir nepieciešamais.