Esat jau vairāk nekā mēnesi aizsardzības ministra amatā. Kādi ir jūsu galvenie uzdevumi?

Tas, kas man ir jāizdala kā lielākais uzdevums, ir mūsu visaptverošās aizsardzības koncepcijas [ieviešana] valstī. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies šā gada laikā līdz septembrim iesniegt vienu nopietnu dokumentu Ministru kabinetā. Mums ir jātiek skaidrībā, kā mēs varam mūsu nelielajā valstī ar ierobežotiem resursiem saskatīt to, kā caur citām nozarēm, citām ministrijām mēs varam veicināt vai palielināt Latvijas drošību.

Otrs. Sadarbība ar mūsu sabiedrotajiem. Tas nozīmē izdarīt visu, lai šeit varam uzņemt mūsu sabiedroto kontingentu tādos apjomos, kā mums tas ir nepieciešams. Tai skaitā arī izveidot (un tā ir mūsu jaunā iniciatīva), Ziemeļdivīzijas štābu Ādažos. Tas nozīmē arī to, ka mums būs daudz labāka un veiksmīgāka plānošana reģionā.

Jebkurā gadījumā pie jebkādas hipotētiskās krīzes mēs būsim labāk sagatavoti, zināsim, ko darīt.

Un trešais [darbs] ir viss, kas saistīts ar mūsu pašu Latvijas bruņotajiem spēkiem. Tas nozīmē profesionāļu, zemessardzes, rezerves karavīru spēju, kapacitātes celšanu, nodrošinājumu, treniņus, visu pārējo. Līdz ar to darīt visu, lai Latvijas armija būtu pēc iespējas spējīgāka.

Vai plānošanas štābu paredzēts izveidot jau šogad?

Nē, vienā gadā mēs to paspēt nevaram. Bet es esmu jau parakstījis Briselē sadarbības memorandu ar valstīm, kuras ir atslēgas valstis šajā štābā. Un tas nozīmē, ka šeit būs Latvija, Dānija, Igaunija. Es pieļauju, ka pievienosies arī Vācija. Iespējams, ka vēl kāda valsts. Ja pareizi atceros, tad tam štābam ir jābūt spējīgam funkcionēt nākošajā gadā.

Par Visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu. Ieviešanas sākotnējā posmā paredzēts «fokusēties uz militāro spēju attīstību un aizsardzības stratēģiju pilnveidošanu, sadarbības sekmēšanu starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, valstiskuma pamatu pasniegšanu Latvijas skolās un sabiedrības izglītošanu, civilo aizsardzību, psiholoģisko aizsardzību...». Kas ir "psiholoģiskā" aizsardzība?

Psiholoģiskā aizsardzība nozīmē veidot cilvēkos labāku izpratni un noturību pret, piemēram, viltus ziņām, pret dažādiem māņiem mūsdienu modernajā pasaulē, kur bieži dominē vai ir piekļuve ļoti dažādiem sociāliem tīkliem.

Jau šobrīd izglītības iestāžu mācību saturā ir iekļauti medijpratības jautājumi. Kāds tādā gadījumā būs “psiholoģiskās aizsardzības” pienesums?

Mums ir virkne savu ekspertu, kas var piedāvāt skolām ļoti profesionālus padomus jauniešiem. Mums ir iespējas daudz kvalitatīvāk to darīt nekā cilvēkiem, kas nav saistīti ar militāro nozari, kas ir vienkārši civilisti. Līdz ar to tas nozīmē labāku sadarbību starp skolām, direktoriem, skolotājiem un Aizsardzības ministriju. Piemēram, es biju Kuldīgā. Mēs plānojam braukt arī uz citām Latvijas pilsētām. Tur mēs tiekamies ar skolu vadību, skolotājiem, direktoriem. Mēs viņiem pasniedzam lekcijas, mēs ar viņiem diskutējam, mēs viņus informējam.

Bet kā praktiski izpaudīsies šī psiholoģiskā aizsardzība?

Ņemot vērā, ka mēs esam maza valsts asimetriskā situācijā, mēs plānojam ieviest valsts aizsardzības mācību Latvijas skolās. Pašreiz tas notiek brīvprātīgi. Ir ļoti daudzas skolas, kuras pašas piesakās. Ja pareizi atceros, mums pašreiz ir ap sešdesmit skolām, kas ir pieteikušās. Ir ļoti liela interese. Un mēs domājam līdz 2024.gadam ieviest šo mācību visās Latvijas skolās, kas dos jauniešiem ne tikai, mūsu izpratnē, labāku izglītību par dažādām krīzes situācijām (ne tikai militārām, bet arī civilām krīzēm), bet arī iespēju pilnveidot savas profesionālās iemaņas. Varbūt atklāt kādam sevī vēlmi dienēt bruņotajos spēkos, kļūt par virsnieku vai virsnieci. Varbūt pēc tam iestāties Zemessardzē vai vienkārši lietderīgāk pavadīt vasarā laiku, jo mēs piedāvāsim arī dažāda veida nometnes. Gan ar apmācību, gan arī ar iespēju izklaidēties.

Par finansējumu aizsardzībai. Vai plānojat to palielināt virs diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP)? Ja jā, tad kad tas varētu notikt?

Es uzskatu, ka divi procenti [no IKP] tādai valstij tādā ģeopolitiskajā situācijā, kādā esam, ir tas iztikas minimums aizsardzībai, kas nav varbūt vienmēr optimālais, bet tas ir nepieciešamais.

Tīri tehniski skatoties, mēs zinām, ka jebkuras valsts budžets “staigā”. Vienu gadu ir lielāks pieaugums, otru gadu ir mazāks pieaugums. Tīri amortizācijas dēļ būtu ļoti labi, ja [aizsardzības] budžets būtu vismaz 2,1% no IKP. Jo tad mums nebūtu bailes, ka svārstību vai budžeta ienākumu, izdevumu rezultātā mēs varētu noslīdēt zem 2%. Tad mums atkal būtu jāsaka: mēs te atkal kaut ko nepildām, kaut kādas saistības.

Par tālāku audzēšanu. Man nav nekas pret. Es domāju, ka tas ir pozitīvi, ja mēs varam tālāk celt aizsardzības budžeta sadaļu kopīgajos ietvaros. Bet, protams, mums ir jābūt saprātīgiem. Mums ir jāsaprot, ka mums ir arī valstī virkne citu prioritāšu, par kurām mums ir jādomā. Līdz ar to šeit ir jāskatās uz valsts spējām. Bet es noteikti noliegtu iespēju redzēt aizsardzības budžetu zem diviem procentiem [no IKP]. Tas nebūtu iespējams, un tas nebūtu lietderīgi. Tā ka tikai uz augšu noteikti.

Runājot par tiem 2,1 procentiem no IKP aizsardzībai, jūs to plānojat iesniegt kā jaunu politisko iniciatīvu 2020.gada valsts budžeta veidošanas laikā?

Mēs skatīsimies. Mēs patlaban neesam runājuši ar finanšu ministru par šo, jo mums ir jāpabeidz šā gada budžets. Bet jebkurā gadījumā mēs skatīsimies. Mēs būsim saprātīgi no Aizsardzības ministrijas puses. Centīsimies nākt ar labiem piedāvājumiem. Ja varam palūgt nedaudz vairāk kādai labai lietai virs diviem procentiem, mēs to darīsim, bet mēs netaisāmies, un es netaisos kā politiķis graut valdības vienotību tikai tāpēc, lai dabūtu pāris miljonus virs diviem procentiem. Tas nav pašmērķis. Bet ir skaidrs, ka divi procenti ir tikai minimums.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) pētījumā secināts, ka NATO manevru laikā sociālo mediju platformās karavīru publicētie ieraksti un fotogrāfijas sniedz informāciju par viņu darbību un rada riskus. Kā plānojat tikt galā ar šo problēmu?

Ļoti labi, ka šī problēma tika izgaismota, jo tas parāda ne tikai Latvijas, bet jebkuras pasaules sabiedrības jūtīgumu modernu tehnoloģiju laikmetā. Un ir skaidrs, ka mēs bruņotajos spēkos veiksim virkni darbību, lai nākotnē varētu mazināt (izskaust mēs nekad nevarēsim, neviena armija to nevar izdarīt) jebkādus riskus, kas (es šeit nerunāju par profesionāliem karavīriem, bet par zemessargiem vai par rezervistiem) varētu apdraudēt Latvijas drošību, Latvijas nacionālās intereses.

Jūs teicāt, ka būšot virkne darbību. Kādas ir šīs darbības?

Tās ir tehniskas lietas. Mēs pirmām kārtām gribam izglītot savus pilsoņus, jo zemessargs ir pilsonis uniformā. Es domāju, ka šis konkrētais pētījums ir labs piemērs, ar kuru mums viņi arī ir jāiepazīstina. Un tad vienkārši kā jebkurā darba vietā, jebkurā nozarē ir virkne semināru vai iespēju izglītot cilvēkus par to, ko vajag un ko nevajag darīt.

Respektīvi, jūs stāstīsiet karavīriem, ka nevajag lietot telefonus mācību laikā...

Nu, varam arī to interpretēt šādi. Bet ir arī daudzas citas lietas, kas ir jādara. Ja tu nodarbojies ar paaugstinātas bīstamības vai informācijas avotiem, tad ir zināmas procedūras, kas ir jāievēro. Tas attiecas uz karavīriem.

Vai plānojat aizliegt telefonu lietošanu mācību laikā?

Es domāju, ka tas būs atkarīgs no komandējošā sastāva nepieciešamības. Mēs varam visu izdarīt. Ja nepieciešams, mēs varam arī aizliegt. Es to neizslēdzu.

Vai plānots paplašināt sabiedroto kontingenta klātbūtni Latvijā?

Mums nav konkrēta plāna, bet es to neizslēdzu. Ja būs nepieciešamība – palielināsim.

No šāda viedokļa skatoties, mums nav ierobežojumu. Ja mēs, piemēram, salīdzinām Latvijas teritoriju vai Baltijas teritoriju ar kaimiņvalstīm, kas nav NATO, nu kaut vai ar to pašu Krieviju vai Baltkrieviju, mēs joprojām esam asimetriskā situācijā. Tas nozīmē, ka Baltijas reģions ir daudz vairāk demilitarizēts un mazāk bruņots nekā tas, kas atrodas uz austrumiem vai dienvidaustrumiem no mūsu robežām.

Pat dubultojot, piemēram, sabiedroto karaspēka klātbūtni Latvijā, tas joprojām ir pārāk mazskaitlisks, lai kaut kādā veidā spētu apdraudēt mūsu kaimiņus. Līdz ar to mūsu kaimiņiem par to nevajadzētu uztraukties un sabiedrībai arī ne.

Par Minhenes drošības konferenci. Kādi ir trīs svarīgākie rezultāti?

Es domāju, ka viens no būtiskiem punktiem bija tas, ko sagaidīja arī Eiropas partneri no ASV, ka šeit nav kaut kādas bažas par to, ka Amerika gribētu mazināt savu lomu NATO vai mazinātu savu atbalstu Eiropas drošībai. Maikls Penss [ASV viceprezidents] deva ļoti spēcīgu apliecinājumu tam, ka viss ir kārtībā.

Otrs. Joprojām grūtais jautājums ir attiecības ar Krieviju. Krimas aneksijas dēļ, iebrukuma dēļ Austrumukrainā, un vispār šī te saspīlējuma dēļ. Ja mēs runājam par Azovas jūru, tad Rietumu un Krievijas jautājums nav atrisināts. Arī ņemot vērā vidējo un tuvā darbības rādiusa raķešu līguma apstāšanos, jo Krievija ir ilglaicīgi pārkāpusi šo līgumu. Līdz ar to viņš ir beidzis eksistēt. Protams, mums ir jāskatās uz priekšu, kā mēs varam apsēsties pie sarunu galda.

Tad es domāju, ka būtisks jautājums ir Eiropas kontinenta drošības spēju veicināšana un sadarbība starp NATO un ES. Un, protams, arī Āzijas jautājums, Ķīnas pozīcija, jo tas ir svarīgi visas pasaules drošībai. Drošības kontekstā situācija Tālajos Austrumos diezgan strauji mainās.

Kas tieši uztrauc Ķīnas sakarā?

Lai arī tas tieši neskar Latvijas pozīciju (jo mums nav robežas ar Ķīnu un mēs esam diezgan tālu), tomēr mēs redzam, ka pēdējos gados šis saspīlējums aug tieši Dienvidķīnas jūrā attiecībā uz neapdzīvotiem rifiem. Rodas arvien vairāk jautājumu par dažāda veida robežu interpretāciju jūrā. Un mēs redzam, ka tas saspīlējums starp Ķīnu un Ameriku ir paaugstinātā līmenī, lielāks nekā pirms desmit gadiem.

ASV nesen brīdināja Eiropas valstis par sadarbību ar Huawei. Piemēram, ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo teica, ka valstis, kuras izmanto Huawei tehniku, rada riskus ASV. Kāda ir Latvijas nostāja šajā jautājumā?

Nu, tas nav tikai ASV brīdinājums. Ir virkne valstu, kas ir pieņēmušas lēmumu attiecībā uz Huawei sistēmu izmantošanu. Cik no galvas atceros, Lielbritānija, Austrālija, virkne citu valstu.

Latvija nevēlas šo jautājumu skatīt tādā politizētā gaisotnē. Tas ir tehnoloģiju jautājums. Un mēs gaidām arī no mūsu sabiedrotajiem, tai skaitā no ASV, padziļinātu tehnoloģisku izvērtējumu tam, un mēs to gaidām arī no Latvijas ekspertiem.

Līdz šim mirklim, līdz šai konkrētai intervijai manā rīcība nav tik pilnvērtīgas informācijas, lai es varētu šodien un šeit pateikt, ka mums ir no tā visa jāatsakās. Protams, mums ir zināmas bažas, kuras esam dzirdējuši no citām valstīm vai citiem dienestiem par to, ka šī kompānija ir kaut kādā mērā saistīta ar Ķīnas valsts institūcijām un dienestiem. Līdz ar to mums ir jātiek skaidrībā, vai šeit ir kaut kādas bažas vai nav.

Latvijas attiecības ar Ķīnu ir labas. Mēs vēlamies uzturēt labas attiecības ar Ķīnu. Bet, protams, ja parādīsies kaut kādi pierādījumi tam, ka tas var apdraudēt Latvijas drošību, mums šo konkrēto gadījumu nāksies izskatīt.

Vai Latvija šobrīd ir apdraudēta?

Tieša apdraudējuma Latvijai nav.