Arhibīskapu Vanagu dara bažīgu "kreisuļu" ideoloģijas iespiešanās sabiedrībā

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags piedalās enciklopēdijas vairākos sējumos "Muižas Latvijā" prezentācijas pasākumā Latvijas Zinātņu akadēmijā.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijas luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu dara bažīgu "kreisuļu" ideoloģijas iespiešanās sabiedrībā, kas zem cīņas par brīvībām saukļiem slēpjot agresiju un vēršanos pret individuālajām brīvībām.

"Ikdienā visus mēdz saukt par liberāļiem, taču ar klasisko liberālismu šai ideoloģijai ir maz kopīga. Liberālisms iestājas par vārda brīvību, bet šī ideoloģija pūlas to ierobežot, argumentējot, piemēram, ar naida runu un ar tiesībām netikt aizvainotam," intervijā "Neatkarīgajai" izteicies Vanags. "Liberālisms uzsver indivīda brīvību, kamēr šajā ideoloģijā grupas identitāte ir augstāka par individuālo: tu taču esi sieviete, kā tu vari tā domāt?! Tu taču neesi baltais, kā tu vari balsot par Trampu?! Klasiskie liberāļi ir par nacionālu valsti, bet šie drīzāk par multikulturālismu bez robežām."

"Esmu mēģinājis izgudrot labākus nosaukumus - progresisti, kreisuļi, taču visprecīzāk to nosauc vārdā Džordans Pītersons - postmodernie neomarksisti," sev netīkamo sabiedrības grupu raksturojis Vanags.

Pēc Vanaga vārdiem, var šķist, ka postmodernisms nesader ar marksismu, tomēr tie esot radniecīgi gan izcelsmē, gan pasaules redzējumā. "Postmodernisma pamatlicēji Sartrs, Deridā, Fuko bija marksisti, pat komunisti. Sartrs no komunistiskās partijas distancējās tikai pēc tam, kad sešdesmito gadu vidū vairs nevarēja ignorēt liecības par marksistisko režīmu slepkavīgo dabu PSRS un Ķīnā. Taču, kā Bībelē teikts, leopards nevar mainīt savus plankumus, nedz arī marksists savu pasaules uztveri. Postmodernismā tāpat kā marksismā viss griežas ap varas attiecībām, tikai postmodernajā versijā cīņa starp strādnieku šķiru un buržuāziju ir pārtapusi cīņā starp identitātes grupām jeb identitātes politikā."

"Postmodernisms ļauj pasauli interpretēt bezgalīgi daudzos veidos, un neviens no tiem nav pareizais, jo objektīvas pareizības nav. Tas nozīmē, ka identitātes grupu var būt bezgalīgi daudz. Turklāt viens cilvēks var vienlaikus piederēt vairākām grupām, kuras savstarpēji cīnās. Ir vajadzīgs vienojošais stāsts un kopīgais ienaidnieks. Un tāds ir stāsts par Rietumu civilizāciju, kura esot cilvēcei atnesusi neizsakāmas nelaimes, un par balto, heteroseksuālo, kristīgo vīrieti, kurš tajā dominē. Visiem jāvēršas pret to," turpinājis Vanags.

Vanags atzīmējis, ka viņa paaudzes cilvēkiem reizēm šķiet, ka "tas nav pa īstam un ka tas pāries, taču nepāries". "Tā ir varbūt vēl salīdzinoši mazskaitlīga, taču skaļa, organizēta un labi finansēta ideoloģija, kas ir ieņēmusi stratēģiskas pozīcijas universitātēs, kreisajos medijos un šovbiznesā. Tā ir aktīvistu kustība, kas tiecas būt tur, kur pieņem lēmumus. Var izsekot tās izcelsmei un pamanīt virzītājus. Un tā ir labā ziņa, jo uz redzamo var meklēt atbildes," teicis Vanags.

Uz augšu