Šajā nedēļā pasaulē pienāca ziņa no Krievijas Federācijas, kurā tika apstiprināti divi likumi par cilvēku sodīšanu par viltus ziņu izplatīšanu, kā arī valsts zaimošanu. Tikmēr Francijas prezidents Emanuēls Makrons nāca klajā ar aicinājumu reformēt Eiropas Savienību, bet kāds ASV ģenerālis apgalvoja, ka “Islāma valsts” vēl nav sakauta. Savukārt no Āzijas pienāca interesantas ziņas par Fukušimas nedienām, bet no Venecuēlas – par elektrības zudumu. Pieci svarīgākie pasaules notikumi šonedēļ!
ASV un ES
Otrdien, 5. martā, Francijas prezidents Emanuēls Makrons nāca klajā ar rakstu par Eiropas Savienības nākotni, kurā ir ietverta viņa vīzija par bloka tālāko attīstību. Raksta ietvaros Makrons piedāvā izveidot jaunu Eiropas aģentūru, kas rūpētos par Eiropas valstu demokrātiju un vēlēšanu procesa aizsardzību pret nelabvēļu iejaukšanos. Tāpat prezidents pauž atbalstu idejai par reformām Šengenas zonas ietvaros. Viņš uzskata, ka Eiropas robežām būtu jābūt labāk aizsargātām. Tādēļ, viņaprāt, būtu jāveido vienots Eiropas robežapsardzes dienests, kā arī kopēja migrācijas un patvēruma politika. Savukārt raksta trešais fokuss bija uz klimata pārmaiņām. Prezidents rosināja izveidot klimata banku, kuras uzdevums būtu ieguldīt projektos, kas palīdzētu Eiropas ekonomikai līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai (neietekmēt klimata norises). Papildus tam publikācijā Makrons runā par lielākiem ieguldījumiem aizsardzības jomā, kā arī par investīcijām jaunajās tehnoloģijās un lielāku strādājošo sociālo aizsardzību. Lai šos ierosinājumus apspriestu, Makrons piedāvā gada nogalē sasaukt īpašu Eiropas kongresu.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Visticamāk, ar šo uzsaukumu Makrons ir sācis savas partijas kampaņu drīzumā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tāpat arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds intervijā Latvijas Radio norādīja, ka ar šo rakstu Makrons piesaka sevi kā Eiropas Savienības līderi un izmanto brīdi, kamēr Vācijā norisinās iekšpolitiskas nesaskaņas. Viņš norādīja, ka ES jauns līderis būtu noteikti nepieciešams, jo daudziem frančiem un vāciešiem nepatīk pagaidām bezpersoniskais bloka veidojums. Iespējams, ka Makrons ar šo uzsaukumu arī cenšas nostiprināt savas politiskās pozīcijas pašā Francijā. Jāņem vērā, ka tās ir ievērojami cietušas saistībā ar valstī notiekošajiem «dzelteno vestu» protestiem.
Krievija
Ceturtdien, 7. martā, Krievijas valsts dome pieņēma divus likumprojektus. Pirmais no tiem bija par viltus ziņām un paredzēja aizliegt iedzīvotājiem publicēt internetā nepatiesas ziņas. Šāds aizliegums attiecas arī uz masu saziņas līdzekļiem, un tas ir spēkā ne tikai internetā. Turklāt īpaši tiek uzsvērts, ka runa nav tikai par ierastajām mediju ziņām, bet gan par jebkuru sabiedrībai svarīgu nepatiesu informāciju, kas, pasniegta ticamā formā, var novest pie smagām sekām. Otrais no tiem bija par soda piešķiršanu personām, kuras izsaka necieņu pret sabiedrību, valsti, oficiālajiem valsts simboliem, konstitūciju un valsts varas institūcijām internetā.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Lai gan, no vienas puses, šādi likumi ir pašsaprotami un Krievijai ir tiesības cīnīties pret dezinformāciju un valsts aizskaršanu, tomēr gribot negribot jāatceras, ka tā ir nedemokrātiska valsts un pilsoņiem ir mazas iespējas aizsargāties no Kremļa iespējamajiem tīkojumiem šādus likumus izmantot cilvēku personīgo brīvību ierobežošanai. Jau pašlaik Krievijas sabiedriskā organizācija «RosKomSvoboda» (atbildīga par situācijas vārda brīvības jomā Krievijas interneta vidē uzraudzīšanu) ir vērsusi uzmanību, ka likumprojekti ir represīvi. Īpaši tāpēc, ka informācijas ticamību noteiks tieši ģenerālprokurors un viņa vietnieki savas kompetences ietvaros.
Tuvie Austrumi
Šajā nedēļā ASV bruņoto spēku virspavēlnieks Tuvajos Austrumos ģenerālis Džosefs Votels savā uzrunā ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejai vērsa pasaules uzmanību uz faktu, ka cīņa pret džihādistu grupējumu «Islāma valsts» Tuvajos Austrumos nebūt nav noslēgusies un ir nepieciešams turpināt no teroristiem atbrīvoto teritoriju stabilizāciju. Tikai tā būs iespējams novērst grupējuma atdzimšanu tādā pašā vai arī citā formā.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Votela viedoklis tiek pausts laikā, kad ASV ir aktivizējušās diskusijas par nepieciešamību būtiski samazināt Vašingtonas militāro klātbūtni Sīrijā. Vēl pavisam nesen prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV gatavojas savus spēkus no šis valsts izvest pilnībā. Šis paziņojums šķietami nebija saskaņots nedz ar valsts militāro vadību, nedz atbalstītājiem no republikāņu partijas, nedz arī eiropiešu sabiedrotajiem, kuri sāka pret prezidentu īstenot spiedienu kādu daļu no spēkiem tomēr atstāt. Šā spiediena rezultātā ASV ir piekritusi atstāt Sīrijā ap 400 karavīru, kuri darbotos jaunā militārā novērošanas spēka ietvaros. Ir paredzēts, ka tas varētu sastāvēt no aptuveni 800-1500 NATO valstu karavīru. Tā galvenie uzdevumi būtu uzraudzīt no «Islāma valsts» atbrīvoto teritoriju stabilizāciju un aizsargāt ASV atbalstītos kurdu dominētos Sīrijas Demokrātiskos spēkus (SDF) no Turcijas draudiem. Visticamāk, Votels pauž šādu apgalvojumu, lai mudinātu Trampa administrāciju pieturēties pie pašlaik sāktā politiskā kursa un vērstu uzmanību uz to, ka amerikāņu zābaks Sīrijā tomēr būs vajadzīgs.
Tālie Austrumi
8. martā raidsabiedrība Reuters ziņoja par pašreizējo situāciju saistībā ar Fukušimas kodolkatastrofas lietu. Lai gan pēc traģiskā notikuma ir pagājuši astoņi gadi, tā sekas vēl arvien nav pilnībā likvidētas. Reuters norāda, ka pagājšgad Japānas atbildīgās iestādes ziņoja, ka tā arī nav izdevies attīrīt ar radiāciju piesārņoto ūdeni, kurš atrodas spēkstacijā esošajās ūdenstilpnēs. Tas nozīmē, ka šo ūdeni, visticamāk, būs nepieciešams aptuveni 2 gadu laikā pārstrādāt (tiek uzskatīts, ka ūdens ir tik daudz, ka varētu piepildīt 400 olimpiskos baseinus). Pēc tam tas tiks izlaists okeānā. Jebkurā gadījumā pārstrādāšanas darbi novērsīs uzmanību no cunami sagrauto kodolreaktoru izjaukšanas. Eksperti uzskata, ka šis process varētu ilgt līdz pat 40 gadiem.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Lai gan pašreizējo problēmu ar radioaktīvo ūdeni ir iespējams atrisināt, tomēr Reuters pamatoti norāda, ka varētu rasties ievērojamas problēmas gadījumā, ja Fukušimas spēkstaciju piemeklētu vēl viens cunami vai arī līdzīga mēroga katastrofa. Tādā gadījumā minētās ūdenstilpnes varētu tikt sagrautas, ūdenim izplūstot okeānā un radot milzīga mēroga ekoloģisko katastrofu. Turklāt problēma ir arī politiska. Pat ja pēc diviem gadiem pārstrāde būs pabeigta un tiks dota zaļā gaisma šķietami nekaitīga ūdens izlaišanai okeānā, pret to iebildīs valsts lielākie zvejas produktu tirgotāji. Tas tāpēc, ka patērētāji jau pašlaik netic, ka Fukušimas apkaimē ķertais loms ir nekaitīgs, un pēc ūdens izlaišanas okeānā šī neticība tikai nostiprināsies. Tiesa, valdībai ir vēl iespēja atbrīvoties no ūdens citos veidos. Piemēram, to iztvaicējot, aprokot vai arī uzglabājot jēlnaftas glabātuvēs tik ilgi, kamēr samazinās radiācijas līmenis. Tomēr iepriekš minētais variants tiek uzskatīts par pašu lētāko.
Latīņamerika
Ceturtdien, 7. martā, politiskās krīzes skartā Latīņamerikas valsts Venecuēla saskārās ar kārtējo izaicinājumu. 15 no 23 valsts štatiem pēkšņi pazuda elektrība, praktiski paralizējot lielāko daļu sabiedrības dzīves. Raidsabiedrības Reuters aptaujātie galvaspilsētas Karakasas iedzīvotāji sūdzējās, ka tiem uz mājām vairākas stundas jāiet kājām. Tas tāpēc, ka metro sistēmas nefunkcionēšanas dēļ pilsētas ielās izveidojās milzīgi cilvēku pūļu veidoti sastrēgumi un kursējošie autobusi tika nekavējoties pārpildīti.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Lai gan Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ir centies novelt atbildību par elektrības krīzi uz ārvalstīm un paziņojis, ka pret Venecuēlu tiek izvērsta sabotāža, visticamāk, ka tā nav patiesība. Venecuēlas elektrības infrastruktūra jau ilgstoši ir cietusi no korupcijas un ieguldījumu trūkuma, kas to ir padarījis salīdzinoši nestabilu. Jānorāda, ka šī nav pirmā reize, kad Venecuēlas iedzīvotāji saskaras ar elektrības piegādes pārrāvumiem.
Maduro retorika, visticamāk, ir klasiska stratēģija, kuru izmanto vara, lai saliedētu iedzīvotājus atbalstā valdošajam politiskajam režīmam. Šāda atbalsta iegūšana viņam pagaidām ir īpaši būtiska, jo viņš ir spiests cīnīties pret opozīcijas politiķi Huanu Gvaido, kurš ir pasludinājis sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu. Turklāt Maduro šajā cīņā zaudē. Pret viņu ir nostājusies lielākā daļa starptautiskās sabiedrības un viņš ir spiests saskarties ar arvien pieaugošu politisko spiedienu.
