Lai arī tiesiski sievietēm Latvijā tiek nodrošinātas tādas pašas tiesības un iespējas kā vīriešiem, tomēr nesenā aptaujā tikai 16% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka valstī pastāv pilnīga vienlīdzība. Kāpēc pastāv tik liela atšķirība starp to, kā vajadzētu būt un kā ir patiesībā? Portāls TVNET pēta dzimumu līdztiesības karognesējas Zviedrijas pieredzi un to, kādus ieguvumus valstij nesusi līdztiesības principu īstenošana.

Dzimumu līdztiesība ir viens no Zviedrijas sabiedrības stūrakmeņiem. Tas attiecas ne vien uz līdzvērtīgām iespējām strādāt un nopelnīt, bet arī aizsardzību no vardarbības un iespēju apvienot karjeru ar ģimenes dzīvi.

1974.gadā Zviedrija kļuva par pirmo valsti, kurā maternitātes atvaļinājums tika aizstāts ar bērna kopšanas atvaļinājumu, ko var izmantot jebkurš no vecākiem.

Zviedrijā ir dāsna dzemdību atvaļinājumu un vecāku pabalstu politika - pēc bērna dzimšanas vai adopcijas jaunajiem vecākiem pienākas 480 dienu atvaļinājums. 390 dienas tiek maksāti 80% algas, bet atlikušās 90 dienas - pa 180 kronām (17 eiro) dienā. Taču ir kāds āķis: katram vecākam pienākas 90 atvaļinājuma dienas, ko nevar nodot otram.

Tas nozīmē, ka tēvi pēcdzemdību atvaļinājumā dodas daudz biežāk nekā citur pasaulē. Ja vīrieši neizņem sev pienākošās 90 dienas, tās tiek zaudētas. Šādā veidā valsts cenšas stimulēt vienlīdzīgāku darbu sadalījumu dzimumu starpā - ja jau abi strādā, tad arī mājas darbus un bērnu audzināšanu vajadzētu dalīt līdzīgi.

Fotogrāfs Johans Bavmans zviedru tētu ikdienu iemūžināja atraktīvā fotoprojektā, ar kura palīdzību aicināja citus vīriešus vairāk laika veltīt savu bērnu audzināšanai.

Latvijā bērna kopšanas atvaļinājumā iespējams pavadīt līdz pat pusotram gadam, lai gan saņemamā algas daļa vairumā gadījumu ir mazāka nekā Zviedrijā.

Interesants aspekts, par ko gan Latvijā pārāk bieži nerunā, - Darba likuma 156.pants paredz, ka tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu ir jebkuram darbiniekam, gan sievietei, gan arī vīrietim. Tas nozīmē, ka arī Latvijā vecākiem ir iespēja savā starpā sadalīt bērna kopšanas atvaļinājumu.

"Vīriešiem ir ļoti svarīgi pavadīt laiku mājās ar bērniem, lai izkoptu labu komunikāciju un attiecības ar bērniem, kā arī saprastu, cik daudz pūļu otram partnerim prasa rūpes par bērniem. Arī bērniem nāk par labu tas, ka viņi var pavadīt laiku ar tēvu. Bērns jūt, ka viņa audzināšanā iesaistīti divi vecāki, nevis tikai viens - parasti māte," skaidro Zviedrijas institūta preses pārstāve Līvija Podesta.

Zinātniskie pētījumi arī parāda, ka pabalstu izmantojušie vīrieši dzīvo vidēji par četriem gadiem ilgāk un retāk cieš no sirds un asinsvadu slimībām. Turklāt statistikas dati liecina, ka pāri, kas vienlīdzīgās daļās sadala bērna kopšanas atvaļinājumu, šķiras retāk nekā tās savienības, kurās sievietes uzņemas lielāko daļu mājas soļa un rūpju par bērniem.

Vēl viens aspekts - darba devējiem jārēķinās, ka bērna kopšanas atvaļinājumā var aiziet jebkura dzimuma darbinieks, tāpēc dzimums spēlē mazāku lomu lēmumā par kandidāta pieņemšanu darbā.

"Tēta atvaļinājuma" laiks Zviedrijā pēdējos gadu desmitos ticis palielināts - no viena mēneša līdz diviem 2002.gadā, bet 2016.gadā jau sasniedzot trīs mēnešus. Podesta uzskata, ka vīriešu iesaiste ģimenes dzīvē pastiprinātos vēl vairāk, ja vēl vairāk tiktu palielināta atvaļinājuma daļa, kuru var izmantot tikai viens vecāks bez iespējas nodot to otram.

Kaut arī dzemdību atvaļinājumu var izmantot abi dzimumi, lielākoties par jaundzimušajiem tik un tā rūpējas mātes. Saskaņā ar jaunākajiem datiem sievietes izmanto vidēji 72,4% no bērna kopšanas atvaļinājuma, kamēr vīrieši - 27,6%. Tomēr jūtamas pārmaiņas, salīdzinot ar desmit gadus senu pagātni, kad sievietes izmantoja 79,1% atvaļinājuma, bet vīrieši - 20,9%.

Zviedrijas pilsētu ielās redzami daudzi vīrieši ar bērnu ratiņiem un slingiem, un vīriešu aktīva iesaistīšanās bērnu audzināšanā tiek uzskatīta par normu. Palikšana mājās ar mazu bērnu jaunajiem tēviem sniedz izpratni par to, ko tas īsti nozīmē, un ļauj labāk saprast savu partneri.

Zviedrijā liels uzsvars likts uz to, lai visi iedzīvotāji - kā vīrieši, tā arī sievietes - varētu pēc iespējas līdzvērtīgāk apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Tāpēc izveidota bērnudārzu sistēma, kas ir pieejama ikvienam. "Visiem vecākiem tiek garantēti bērnu aprūpes pakalpojumi," norāda Podesta. "Samaksa [par pakalpojumiem] ir proporcionāla vecāku ienākumiem, un, jo vairāk bērnu, jo mazāk par katru no tiem jāmaksā. Bērniem vecumā no trīs līdz sešiem gadiem bērnudārza pakalpojumi 15 stundas nedēļā pieejami par brīvu."

Vecākiem pieejams arī īstermiņa bērna kopšanas atvaļinājums, ko var izmantot gadījumos, kad saslimis bērns līdz 12 gadu vecumam. Vecāki gadā var izņemt līdz pat 120 dienām, to laikā saņemot 80% no algas.

70.gados tika veiktas valsts bērnudārzu sistēmas reformas, lai padarītu to piemērotu ģimenēm ar diviem strādājošiem vecākiem. Mūsdienu dzīves ritmā tas ir ļoti nozīmīgi, jo strādājošas ir 82% no visām mātēm, kā arī 92% tēvu.

Par katru bērnu līdz 16 gadu vecumam ik mēnesi tiek maksāts pabalsts 1050 Zviedrijas kronu (99 eiro) apmērā, bet ģimenes ar diviem vai vairāk bērniem saņem piemaksas. "Visi šie apstākļi palīdzējuši Zviedrijai kļūt par vienu no dzimumu līdztiesības līderiem pasaulē," uzsver Podesta.

Jāpiezīmē, ka auglības rādītājs - piedzimušo bērnu skaits uz vienu sievieti - Zviedrijā ir augstāks nekā Latvijā. Latvijā viena sieviete mūža laikā dzemdē vidēji 1,69 bērnus, liecina "Eurostat" dati par 2017.gadu. Zviedrijā tajā pašā periodā šis rādītājs bija 1,78.

Nevienā no ES valstīm auglības rādītājs nepārsniedz 2, kas nepieciešams, lai populācija "atražotos". ES vidējais rādītājs 2017.gadā bija 1,59 bērni uz katru sievieti.

Dzimumu līdztiesības idejas Zviedrijā ir iedzīvinātas citās jomās, ne tikai bērnu aprūpē. Piemēram, gandrīz puse Zviedrijas parlamenta deputātu pašlaik ir sievietes - un tas ir zemāks rādītājs nekā pēc 2010. un 2006. gada vēlēšanām. 

Sievietes Zviedrijā saņem vidēji par 12% mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Taču, salīdzinot vienādas profesijas un nozares, šī atšķirība samazinās līdz 4,5%, liecina 2016.gada dati.

Zviedrijā tiek iekasēti samērā augsti nodokļi, taču tas ļauj uzturēt dāsnas sociālās programmas, tai skaitā ilgu bērnu kopšanas atvaļinājumu un palīdzību bērnu pieskatīšanā, lai mātes varētu atgriezties darba tirgū un nepieciešamības gadījumā vecākiem būtu iespēja gādāt par saslimušiem bērniem. Tam ir labvēlīgs iespaids uz dzimumu līdztiesību, jo mātes var apvienot karjeru ar ģimenes dzīvi, dalot pienākumus ar partneri. Savienojot vienlīdzīgas likumā noteiktās tiesības ar dzimumu līdztiesību atbalstošiem sabiedrības uzskatiem, sievietēm ir lielākas iespējas realizēt sevi dažādās dzīves jomās - gan profesionāli, gan ģimenē, gan arī veltot laiku saviem hobijiem. 

Lai rosinātu diskusiju par sievietes potenciāla īstenošanu, portāls TVNET sāk rakstu sēriju par dzimumu līdztiesības karognesējas Zviedrijas pieredzi un interesantiem uzņēmumiem, kuru centrā ir sievietes un sabiedriskais labums. Nākamos rakstus lasiet jau drīzumā!