/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2019/03/12/11860954t1h457d.jpg)
Igaunijai lielākos ārējos draudus drošībai rada Krievijas uzvedība, kas grauj starptautisko kārtību, paziņojis Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors Miks Marrans.
Igaunijas izlūkdienests: Igaunijai lielākos draudus rada Krievija (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta otrdien publiskotajā ziņojumā norādīts, ka vienīgie nopietnie draudi reģiona drošībai, tostarp Igaunijas un pārējo Baltijas valstu eksistencei un suverenitātei, nāk no Krievijas un ietver ne tikai slepenus vai politiskus apvērsumus, bet arī potenciālus militārus draudus.
Krievija veido savu ārpolitiku, demonstrējot militāru spēku, izmantojot citu valstu atkarību no Krievijas energoresursiem, kā arī īstenojot kiberuzbrukumus un ietekmes kampaņas, kurās izmanto nepatiesu informāciju un citus instrumentus, teikts ziņojumā.
Tajā norādīts, ka šogad šie pasākumi galvenokārt tiks vērsti pret Ukrainu, bet Krievija nevilcināsies izmantot tos pat pret savu sabiedroto Baltkrieviju, teikts ziņojumā.
Marrans norādījis, ka Eiropas Savienības (ES) un NATO valstis nav pilnībā pasargātas no Krievijas agresivitātes.
"Krievija turpina attīstīt un apmācīt savus bruņotos spēkus plaša mēroga karam ar NATO. Pat ja ļaunākā scenārija iespējamība ir niecīga, nedrīkst izslēgt pārsteigumus no [Krievijas] autoritārā režīma puses," brīdinājis Marrans.
Viņš arī norādījis, ka Maskavas ārpolitiku ietekmē Krievijas iekšpolitikas problēmas, tostarp sabiedrībā pieaugošā neapmierinātība ar politisko eliti.
"Stipri militārie spēki un vadītāji, kas jūtas apdraudēti, var izrādīties bīstama kombinācija," brīdinājis Marrans.
"Krievijas ietekmēšanas aktivitātes Rietumu valstīs ir mērķētas uz vienotības iznīcināšanu, piemēram, attieksmē pret sankcijām, kas piemērotas Krievijai. Lai to panāktu, Krievija ir gatava iejaukties citu valstu iekšpolitikā. Ietekmēšanas aktivitāšu jautājums šogad prasa īpašu uzmanību, jo ES dalībvalstis gatavojas vēlēt pārstāvjus Eiropas Parlamentā," norādījis Marrans.