Policisti novērš pie Brīvības pieminekļa briestošu kautiņu
Papildināts

Leģionāru atceres gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa

FOTO: Mārtiņš Otto, TVNET

Sestdien ap plkst.12 Rīgā, pie Brīvības pieminekļa notiekošā leģionāru piemiņas pasākuma laikā, policisti novērsa kāda mutiska strīda pāraugšanu fiziskā konfliktā, tomēr tā dalībnieki aizturēti netika, novēroja aģentūra LETA.

Strīds izcēlās starp kādu sievieti un citiem cilvēkiem, kuri dažādās valodās apmainījās ar viedokļiem par krievu tiesībām Latvijā. Sieviete, kura oponēja pārējiem, cita starpā klātesošajiem parādīja arī vidējo pirkstu.

Notiekošo vēroja vairāki policijas darbinieki. Brīdī, kad strīds bija sasniedzis kulmināciju un acīmredzami grasījās pāraugt fiziskā konfliktā, uz vietas esošajiem likumsargiem piepulcējās papildspēki no citiem netālu esošiem punktiem. Policisti sastājās tā, lai iekarsušajiem strīdniekiem neļautu izveidot fizisku kontaktu. Rezultātā neviens netika aizturēts.

Konfliktējošā sieviete vēlāk gan policijas darbiniekiem pauda gatavību rakstīt iesniegumu par to, ka viņa ir pagrūsta.

Citviet Brīvības pieminekļa apkārtnē kāda vāciski runājoša sieviete bija pacēlusi kādas organizācijas karogu ar ziliem, baltiem un sarkaniem elementiem. Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki šai sievietei lūdza karogu nolaist, ko viņa arī izdarīja. Aktīviste pauda iebildumus, ka plašsaziņas līdzekļu pārstāvji viņu fotogrāfē un filmē. Likumsargi palūdza sievietes dokumentus personības noskaidrošanai, taču neaizturēja viņu.

Vēl citviet likumsargi kādu manāmi iereibušu vīrieti palūdz atstāt Brīvības pieminekļa laukumu, taču arī viņš aizturēts netika.

Ap plkst.12 ziedus pie pieminekļa nolika pēdējie leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki. Pēc tam gan leģionāru godinātāji, gan tā dēvētie "antinacisti" pamazām sāka izklīst, lai gan daudzi vēl palika pie Brīvības pieminekļa, tai skaitā turpinājās arī 16.marta pasākumiem raksturīgās diskusijas par vēstures interpretācijas jautājumiem.

Jau ziņots, ka tradicionālajā biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" rīkotajā leģionāru atceres gājienā pa Vecrīgas ielām no Rīgas Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli sestdien devās vairāk nekā 1000 cilvēku.

Gājiena dalībniekiem rokās bija gan ziedi, gan Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi. Kāda cilvēku grupa gājienā nesa īpaši liela izmēra Latvijas karogu bez kāta.

Gājienā devās arī vairāki apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķi, tostarp Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Edvīns Šnore. Tāpat starp gājiena dalībniekiem bija nacionālais aktīvists Aivars Garda.

Dalībnieki dziedāja patriotiskas dziesmas, dažiem no viņiem rokās bija transparenti, kuros pausts nosodījums komunismam, nacismam, kā arī pausts atbalsts deokupācijai.

Ap plkst.11.30, kad gājiena dalībnieki sasniedza Brīvības pieminekli, viņus tur sagaidīja aptuveni 50 "antinacisti" ar plakātiem un dažādu citu atribūtiku, tomēr nekādi fiziski konflikti neizcēlās.

"Latvijas Antinacistiskajai komitejai" Rīgas dome bija liegusi pulcēties pie Brīvības pieminekļa, novirzot viņu pasākumu uz Bastejkalnu, tomēr vairāki "antinacistu" ideju paudēji, tai skaitā Tatjana Ždanoka un Vladimirs Buzajevs, leģionāru piemiņas gājiena dalībniekus sagaidīja, stāvot cieši pie dzeltenajām policijas izvietotajām norobežojošajām barjerām.

"Antinacisti" bija "bruņojušies" ar vairākiem līdzīga formāta plakātiem, uz kuriem vairākās valodās rakstīts "Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē". Aktīvistiem rokās bija arī lelles, kas izdeva raudāšanas skaņas, un cita atribūtika, taču kopumā viņi uzvedās samērā klusi. Lai arī dažubrīd izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa un kāda sieviete leģionāru piemiņas gājiena dalībnieku virzienā meta konfektes, vismaz sākotnēji neviens aizturēts netika.

Jau ziņots, ka ar ziedu nolikšanu un piemiņas pasākumiem sestdien Rīgā tiek atzīmēta neoficiālā leģionāru piemiņas diena. Valsts drošības dienests vērsis uzmanību, ka 16.martā, kā ik gadu, iespējamas dažādas provokatīvas aktivitātes, kuru mērķis ir piesaistīt Krievijas plašsaziņas līdzekļu uzmanību un diskreditēt Latvijas valsts tēlu.

Uz augšu