Ukrainas prezidenta amata kandidāte Timošenko: Lēmums nekarot par Krimu bija pareizs (22)

Saskaņā ar aptauju rezultātiem Timošenko ir starp trīs populārākajiem kandidātiem no kopumā 39 cilvēkiem, kas 31.martā pretendēs uz ievēlēšanu Ukrainas prezidenta amatā.

Timošenko norāda, ka pirms pieciem gadiem Ukrainai trūka gan diplomātisko, gan militāro ieroču, lai pretotos Krievijas īstenotajai Krimas okupācijai, kurai sekoja asinsizliešana Austrumukrainā, kas turpinās vēl joprojām.

“Brīdī, kad tas viss sākās, Ukrainai nebija nedz armijas, nedz starptautiskā atbalsta,” norāda Timošenko.

“Ja mēs būtu padevušies provokācijām, kas tika rīkotas, un to mēs no avotiem ārvalstu izlūkdienestos... (..) Kremlis tikai gaidīja tikai vienu nogalinātu Krimas iedzīvotāju vai vienu nogalinātu [Krievijas] Melnās jūras flotes militārpersonu, lai dotu pilnīgu vaļu Krievijas spēkiem visas Ukrainas robežas garumā,” viņa piebilst.

Saskaņā ar ANO un Ukrainas datiem, militārajā konfliktā Ukrainas austrumos piecu gadu laikā dzīvību zaudējuši 13 000 Ukrainas pilsoņu. Vēl 30 000 cilvēku guvuši ievainojumus, bet miljons cilvēku bijuši spiests pamest savas mājas.

“Es joprojām uzskatu - ja Krievijai būtu izdevies izprovocēt [agresīvu] rīcību no mums, viņi būtu okupējuši divas trešdaļas Ukrainas un mums šodien būtu simtiem tūkstoši bojā gājušo,” norāda Timošenko.

Galvenā prioritāte

Timošenko arī pauž viedokli, ka gadījumā, ja viņa kļūs par Ukrainas prezidenti, viņa varētu noraidīt Minskas vienošanos, kuras mērķis ir noregulēt konfliktu Austrumukrainā un panākt jauna miera procesa sākšanu, balstoties uz 1994.gada Budapeštas memorandu.

“Es Minskas vienošanos nepieņēmu jau no pirmās dienas,” uzsver Timošenko.

Viņa šo vienošanos raksturoja kā līgumu starp Aukrumukrainas teroristiem un cilvēkiem, kas nepārstāv Ukrainas intereses.

“Man rodas jautājums – kas tad pārstāv Ukrainu?” piebilst politiķe.

Galvenajai prioritātei ir jābūt Krimas atgriešanai Ukrainas sastāvā.

Viņa uzsver, ka Minskas vienošanās starp Krievijas atbalstītajiem Austrumukrainas teroristiem un Ukrainas valdību neietver Krimas jautājumu, un tas, Timošenkoprāt, uzskatāms par valsts nodevību.

Porošenko neesot patriots

Timošenko jau ilgstoši uzstājusi, ka konflikts ar Krieviju būtu jārisina, balstoties uz Budapeštas memorandu.

1994.gadā, Ukrainai pievienojoties līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, Kijeva atteicās no kodolvalsts statusa un parakstīja ar ASV, Lielbritāniju un Krieviju īpašu vienošanos, kas tiek dēvēta par Budapeštas memorandu.

Vienā no šā dokumenta punktiem visas trīs lielvalstis garantēja Ukrainas neatkarību un teritoriālo nedalāmību.

“Es gribētu atgādināt, ka Budapeštas memorandu parakstīja ASV prezidents, Lielbritānijas premjerministrs un Krievijas prezidents. Šis ir formāts, kādā mums būtu jāsēžas pie sarunu galda, lai pildītu Budapeštas memorandu,” uzskata Timošenko.

Politiķe arī kritizēja pašreizējo Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, apsūdzot viņu valsts aizsardzības budžeta izsaimniekošanā, slēdzot nelikumīgus darījumus ar agresorvalsti Krieviju.

“Viņš nav patriots. Viņš ir zaglis, korumpēta amatpersona, kura slēdz slepenus darījumus ar Kremli,” norāda Timošenko.

31.marta Ukrainas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Timošenko galvenie konkurenti būs Porošenko un komiķis Volodimirs Zelenskis.