19.marta vakarā Kazahstānas pirmais un līdz šim vienīgais prezidents Nursultans Nazarbajevs paziņoja par atkāpšanos no amata. Nazarbajevs Kazahstānā valdīja kopš 1990.gada un prezidenta vēlēšanās uzvarēja kopumā piecas reizes. Lielbritānijas raidsabiedrības BBC krievu valodas versija skaidro, vai tiešām Nazarbajevs pamet politiku un kādas pārmaiņas šī aiziešana varētu radīt Kazahstānā.

Nazarbajevs prezidenta amatu pamet neilgi pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām, tomēr viņš saglabā vairākus ietekmīgus amatus – viņš paliek Valsts drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas "Nur Otan" vadītāja amatā.

Eksperti uzsver, ka, paliekot šajos amatos, Nazarbajevs faktiski saglabā varu valstī.

Nākamajām Kazahstānas prezidenta vēlēšanām būtu jānotiek 2020.gadā, taču sagaidāms, ka Nazarbjaeva atkāpšanās dēļ tās tagad varētu tikt sarīkotas ātrāk.

Eksperti ir pārliecināti, ka nākamās prezidenta vēlēšanas jebkurā gadījumā solās būt interesantas.

Nursultans Nazarbajevs

FOTO: EPA/Scanpix

Aiziešana un pēctecis

Nazarbajeva paziņojums par atkāpšanos no amata nav pilnīgi negaidīts, uzskata Kazahstānas politologs Dosims Satpajevs. Pašreizējā vara jau vairāku gadu garumā īstenoja politiskus un konstitucionālus manevrus, kas liecināja par gatavošanos šādam pavērsienam.

Piemēram, šā gada februārī Kazahstānas Konstitucionālā padome sniedza atbildi uz Nazarbajeva jautājumu par prezidenta pilnvaru izbeigšanas kārtību.

Nazarbajeva administrācija interesējās, vai valsts konstitūcija paredz iespēju prezidentam brīvprātīgi pamest amatu.

Konstitucionālā padome atbildēja, ka konstitūcija šādu iespēju paredz.

“Jau toreiz varēja runāt par gatavošanos demisijai,” uzskata Satpajevs.

Politologs atgādina, ka Nazarbajevs paliek Valsts drošības padomes vadītāja amatā. Šīs padomes pilnvaras iepriekš tika paplašinātas.

Tāpat Nazarbajevs saglabā arī nācijas līdera statusu, kas viņam tika piešķirts 2010.gadā ar attiecīgu likumu.

“Tas bija pirmais solis varas tranzīta sistēmas veidošanā,” uzskata politologs.

Saskaņā ar Kazahstānas konstitūciju, prezidenta pienākumu pildīšanu līdz jauna prezidenta ievēlēšanai ieņem parlamenta spīkers.

Šajā gadījumā tas ir Kasims Žomarts Tokajevs.

Kasims Žomarts Tokajevs

FOTO: EPA/Scanpix

Satpajevs gan neuzskata, ka šādā veidā Nazarbajevs izraudzījies savu pēcteci prezidenta amatā.

Eksperts pauž viedokli, ka nākamās prezidenta vēlēšanas varētu izvērsties ļoti aizraujošas.

“Tā būs interesanta intriga, mēs redzēsim, kurš piedalīsies, bet kurš nepiedalīsies,” norāda eksperts.

“Nav palicis daudz laika. Tieši vēlēšanās mēs ieraudzīsim konkrētus mantiniekus,” viņš piebilst.

Satpajevs neuzskata, ka Nazarbajevs ar aiziešanu no prezidenta amata zaudēs kontroli pār Kazahstānas politisko sistēmu.

Pagaidu varas glabātājs

Arī Lielbritānijas politikas konsultāciju aģentūras “PRISM” eksperte Kazahstānas jautājumos Keita Malinsone norāda, ka Nazarbajeva aiziešana no prezidenta amata neradīs būtiskas izmaiņas Kazahstānas politiskajā sistēmā.

Eksperte atgādina, ka 2018.gadā Nazarbajevs Valsts drošības padomes vadītāja amatā tika iecelts uz mūžu.

“Nazarbajevs turpinās neformāli vadīt Kazahstānu, balansējot starp ietekmīgu biznesmeņu un politiskās elites interesēm, kā arī pārvaldot attiecības ar svarīgākajiem [Kazahstānas] kaimiņiem, ieskaitot Ķīnu un Krieviju,” uzskata Malinsone.

Viņa arī uzskata, ka pagaidu prezidents Kasims Žomarts Tokajevs ir uzskatāms par drošu pagaidu prezidentu.

Malinsone arī neizslēdz iespēju, ka Tokajevs varētu tikt ievēlēts Kazahstānas prezidenta amatā.

Tokajeva ievēlēšanu par prezidentu gan realitātē nozīmēšot “Nazarbajevu ģimenes korporācijas” vadīšanu, uzskata eksperte.

Viņa gan neizslēdz iespēju, ka scenāriju ar pagaidu varas glabātāju Kazahstānā apdraud vairāki riski, piemēram, Krievijas intereses, naftas cenu izmaiņu ietekme, iespējamās sociāli ekonomiskās izmaiņas valstī, kā arī cīņa par varu Kazahstānas politiskās elites iekšienē.

Gaidīja 30 gadus

Tikmēr Kazahstānas politologs Almass Čukins norāda, ka Nazarbajeva atkāpšanās bijusi negaidīta.

“Prezidenta aiziešana bija negaidīta, tas ir skaidrs. Kazahstānas iedzīvotāji pirmo reizi 30 gados ir nokļuvuši šādā jaunā situācijā,” norāda Čukins.

“Mēs gan šo situāciju gaidījām šos 30 gadus,” viņš piebilst.

Tomēr arī Čukins uzskata, ka Nazarbajeva aiziešana neko pārāk nemainīšot.

Viņam piekrīt arī politologs Erbols Edilovs.

“Viņa [Nazarbajeva] aiziešana ir dekoratīva, jo visas varas sviras joprojām paliks viņa rokās,” norāda Edilovs.

Nursultans Nazarbajevs

FOTO: Reuters/ScanPix

Popularitāti izmērīt nav iespējams

Runas par Nazarbajeva atkāpšanos Kazahstānā periodi uzvirmo jau mēnešiem ilgi, uzskata BBC korespondents Kazahstānā Abdužalils Abdurasulovs.

Katru reizi, kad tikai izziņota prezidenta uzruna televīzijā, daudzi uzskatīja, ka tajā Nazarbajevs varētu paziņot par atkāpšanos, norāda Abdurasulovs.

“Nazarbajevs – vienīgais prezidents, kas Kazahstānai ir bijis. Daudzi uzskatīja, ka viņš valdīs visu mūžu – tā ir ierasta prakse Centrālāzijas autoritārajiem režīmiem,” stāsta žurnālists.

“Viņš bija ļoti populārs, tomēr reālo viņa popularitāti izmērīt nav iespējams, ņemot vērā brīvu un godīgu vēlēšanu neesamību,” piebilst Abdurasulovs.

Pēdējās vēlēšanās 2015.gadā Nazarbajevs tika pārvēlēts uz piekto prezidenta pilnvaru termiņu, saņemot 97,75% balsu.