Toreiz un tagad: šahs Latvijā (3)

Labāko trijnieks katrā vecuma grupā iegūs ne tikai kausus, medaļas un čempionu titulus, bet arī sadalīs ceļazīmes uz Eiropas un pasaules čempionātiem. Brīvlaiks šiem jaunajiem censoņiem ies gar degunu - lai noskaidrotu Latvijas čempionus, būs vajadzīga visa šī no skolas brīvā nedēļa. Klasiskais šahs ar vairāku stundu apdomas laiku katrai partijai paņem daudz laika, tāpēc mācību periodā tādu noorganizēt nav iespējams. Arī ziemas un rudens brīvlaikus un daudzas nedēļas nogales, kad norisinās citi mazāk svarīgi turnīri un čempionāti, jaunie šahisti pavada līdzīgi.

Bet kā ir ar šaha spēles popularitāti ārpus Šaha skolas telpām? Vai populārākā galda spēle pasaulē ir arī populārākā Latvijā? Kāda ir šaha vēsture Latvijā?

Šaha uzplaukums pie mums notika jaundzimušās Latvijas laikā, bet pirmsākumi ir meklējami daudz senāk. Kādā Rīgas 14. gadsimta hronikā esot atrodams krievu tirgoņa Šahmata vārds, un vairākos Vidzemes klosteru rakstos šaha spēle minēta vēl agrāk. 17. gadsimtā šaha spēles cienītāju skaits nebija mazs, un eksistēja pat sevišķas šaha spēlētāju ģimenes, kuras šahu piekopa jau vairākās paaudzēs.

Gaujienas mācītājs Heinrihs L. Ādolfijs 1895. gadā latviešu valodā izdeva īsu pamācību šaha spēlē, pirmais rodot nosaukumus šaha kauliņiem, kādu agrāk trūka. Pateicoties viņam, notika šaha spēles izplatība, īpaši latviešu vidū.

Rīgā organizēta šaha dzīve iesākās pēc Rīgas šaha biedrības dibināšanas 1890. gadā, kas apvienoja līdz šim dažādu šaha pulciņu aktīvos spēlētājus. Par iecienītu šahistu tikšanās vietu ārpus biedrības telpām kļuva toreiz plaši pazīstamais Krepša restorāns pie Rīgas Biržas nama. Tur pēcpusdienās un vakara stundās pulcējās daudzi pazīstami Rīgas šahisti, un šis restorāns Rīgā ieņēma apmēram līdzīgu stāvokli kā šahistu iecienītā “Café de la Régence” Parīzē vai “Café Dominique” Pēterpilī.

Pēc biedrības uzaicinājuma Rīgā viesojās un simultānspēles sniedza vairākas pasaulē slaveni šahisti - Čigorins, Tarašs, Šiffers, Šallops, Šteinics, Laskers, Kapablanka, Aļehins, Reti un citi. Savu vietu pasaules kartē Rīga ieņēma pēc dalības vairākās tolaik populārās korespondencsacensībās ar Stokholmu, Orlu, Maskavu un Berlīni. Visos šajos mačos uzvarēja Rīga un ar to lika pamatu savai slavai ārzemēs.

Toreiz viens no izcilākajiem šaha meistariem bija 1886. gadā Rīgā dzimušais A. Ņimcovičs, kurš, karam sākoties, emigrēja uz Dāniju. Abi ar savu tēvu bija aktīvi Rīgas šaha dzīves dalībnieki.

Lai noskaidrotu spēcīgākos Latvijas spēlētājus, 1924. gadā iedibināja Latvijas šaha kongresus. Pirmajā kongresā par uzvarētāju kļuva Latvijā labi pazīstamais šaha teorētiķis un šaha uzdevumu veidotājs Hermanis Matisons, līdz ar to izcīnot pirmā Latvijas meistara nosaukumu.

Tajā pašā gadā Parīzē Pirmajā pasaules amatieru čempionātā pirmās divas vietas ieguva Latvijas pārstāvji - Latvijas čempions Matisons un Fricis Apšenieks. 1937. gadā Milda Lauberte sieviešu turnīrā Stokholmā izcīnīja trešo vietu pasaulē.

Latvijas vārds parādās arī šaha atklātņu enciklopēdijā. Ar kodu C40 tur ir atrodams brāļu Bētiņu izstrādātais Latviešu gambīts. Atklātnes nosaukumu 1934. gadā piešķīra starptautiskā šaha federācija FIDE. Latviešu gambīts ir amatieru līmenī vēl joprojām spēlēta atklātne. Mūsdienās tā ir ar datoru palīdzību izanalizēta un profesionālajā līmenī gan vairs netiek spēlēta. Latviešu gambīts ir raksturīgs ar to, ka jau pēc nedaudziem ievadgājieniem sākas sarežģīta, kombinācijām bagāta spēle.

1937. gadā notika pirmais Ķemeru turnīrs - Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa protektorātā organizēts notikums par godu jaunās sanatorijas atklāšanai. Valsts prezidenta un ministru kabineta bagātīgais atbalsts pilnā mērā nodrošināja ne vien godalgu fondu, bet arī ārzemju viesu ceļojuma un uzturēšanās izmaksas. Vēlēdamies turnīrā redzēt  kuplā skaitā piedalāmies labākos ārzemju pārstāvjus, turnīra rīkotāji izsūtīja ielūgumus daudzu valstu labākajiem meistariem, un uz turnīru ieradās gandrīz viss pasaules šaha zieds ar ceturto pasaules čempionu Aleksandru Aļehinu tai skaitā. Ķemeru turnīrs tolaik tika uzskatīts ne vien par pirmo lielo šādu sarīkojumu Latvijā, bet arī par vienu no vislielākajiem starptautiskajiem meistarturnīriem pasaulē, kādi vispār notikuši. Turnīra norisi atspoguļoja pazīstami žurnālisti no ārzemēm. Latvijā šis notikums tika atspoguļots teju visos laikrakstos. Turnīra uzvarētājiem balvas pasniedza ārlietu ministrs Vilhelms Munters. Galveno balvu turnīra uzvarētājam - Valsts prezidenta ziedoto lādīti un šaha dēlīti ar dzintarā veidotiem lauciņiem un figūrām - saņēma Latvijas čempions Vladimirs Petrovs. Lai popularizētu šahu strādnieku vidē, Ķemeru turnīra laikā Latvijas Darba kamera sarīkoja ekskursiju uz Ķemeru viesnīcu, kur strādnieki-šahisti varēja vērot ārzemju un Latvijas šaha milžus viņu ikdienišķajā dzīvē.

Šahu Latvijā spēlēja arī kara laikā. Par godu viena no Latviešu gambīta izstrādātājiem - Jāņa Bētiņa 75 gadu jubilejai 1942. gada rudenī tika organizēts tematisks Latviešu gambīta korespondencšaha turnīrs, kurā piedalījās 44 šahisti.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, skaidrs top tas, ka astotais pasaules čempions, rīdzinieks Mihails Tāls neradās tukšā vietā. Par Rīgas burvi un Rīgas huzāru dēvētais šaha talants par pasaules čempionu kļuva 23 gadu vecumā 1960. gadā. Tāls bija cieši saistīts ar viņa spēles manieri, kas bija diezgan impulsīva, sarežģīta un grūti izprotama. Viņš pats to raksturoja kā pretinieka ievešanu dziļā, tumšā mežā, kur 2+2=5 un no kurienes ir tikai viena izeja - Tāla tīklos. Kopā ar Tālu Latvijā auga pēckara Latvijas šahistu jaunais vilnis — Aivars Ģipslis, Jānis Klovāns un citi. Paaudze, kurai bija lemts iet tālu pāri Latvijas robežām un kas bija noteicēji Latvijas izlases komandā uz gandrīz četriem gadu desmitiem.

Šobrīd Latvijā ir 12 šaha lielmeistaru, kas ierindo Latviju pirmajā desmitniekā pasaulē pēc lielmeistaru daudzuma uz iedzīvotāju skaitu. Rīgas šaha skolā mācās vairāk kā 400 audzēkņu. Regulāri ir šaha turnīri un čempionāti, tai skaitā arī Baltijas valstu savstarpējās cīkstēšanās pie 100 galdiņiem vienlaicīgi. Katru vasaru Rīgā notiek arī viens no lielākajiem šaha notikumiem Ziemeļeiropā - RTU Open.  

Starptautiskajā šaha federācijā ir reģistrēti 2662 Latvijas šahisti, reāli spēlējošo šahistu skaits Latvijā grozās ap trim tūkstošiem.

Vai šaha spēlei mūsdienās ir iespējams kļūt par populāru sportu, ņemot vērā straujo mūsdienu dzīves tempu un tā zemo pievilcību televīzijas translācijām? Pozitīvs piemērs nav tālu jāmeklē - tagadējā pasaules čempiona Magnusa Kārlsena dzimtā Norvēģija, kuru ir pārņēmis tā sauktais Magnusa efekts. Piecu miljonu iedzīvotāju valstī apmēram pusmiljons cilvēku regulāri spēlē šahu internetā. Šahs regulāri tiek pieminēts masu medijos. Šaha podkāsti dominē topos Norvēģijā, sabiedriskajā transportā bieži ir redzami cilvēki spēlējam šahu telefonos. Bērni tiekas šaha ballītēs, pieaugušie - šaha TV un interneta translāciju pasākumos.

No malas izskatās, ka šahs ir mierīga pasēdēšana pie galdiņa, taču tā nebūt nav. Šahs ir fiziski un psiholoģiski sarežģīts sporta veids. Vadošajiem šahistiem, kuri pretendē uz pasaules čempiona titulu, ir speciāli izveidotas komandas, kurās ietilpst fitnesa treneri, uztura speciālisti un pat sporta psihologi, kas palīdz sagatavoties atbildīgiem startiem.  

Prasme pareizi izmantot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas var šaha līmeni padarīt arvien labāku. Izspēlētās šaha partijas ar datoru palīdzību tagad var tikt analizētas uzreiz pēc mača beigām. Dati tiek ievadīti datorā, un nekavējoties tiek izveidota spēles analīze ar uzrādītām kļūdām un labākajiem gājieniem.  

TVNET sadarbībā ar Latvijas Šaha federāciju ir iesācis raidījumu sēriju "Šahs un mats. Slavenības pret Miķeli Vingri", kuros aizraujošās šaha partijās sabiedrībā pazīstami cilvēki izmēģinās spēkus intelektuālā cīņā ar Latvijas jauno šaha talantu Miķeli Vingri. Pirmajā sērijā Miķelim pretī stājās Ralfs Eilands, otrajā Renārs Kaupers, trešajā Aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ceturtajā šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola.