Penss: Vācija riskē būt "Krievijas gūstekne"

ASV viceprezidents Maiks Penss

FOTO: EPA/Scanpix

Vācija riskē būt par "Krievijas gūstekni", ja tā turpinās gāzesvada "Nord Stream 2" projektu ar Krieviju, trešdien paziņoja ASV viceprezidents Maiks Penss, kurš pārmeta Berlīnei arī nepietiekamus aizsardzības izdevumus.

Vācija martā paziņoja, ka tās aizsardzības izdevumi samazināsies līdz 1,25% no IKP 2023.gadā.

Vācija, neraugoties uz ASV un vairāku Austrumeiropas valstu iebildumiem, kopā ar Krieviju ir sākusi īstenot "Nord Stream 2" projektu, kas divkāršos jau pastāvošā gāzesvada "Nord Stream" piegāžu jaudu.

"Ja Vācija uzstāj uz cauruļvada "Nord Stream 2" būvniecību, [..] tas var burtiski pārvērst Vācijas ekonomiku par Krievijas gūstekni," teica Penss.

"Kamēr mēs šeit stāvam, Vācija vēl arvien atsakās veikt nepieciešamās investīcijas 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā mūsu kopīgajā aizsardzībā," Penss sacīja Vašingtonā pirms NATO ārlietu ministru sanāksmes, kas tiek rīkota par godu alianses 70.gadadienai.

"Vācijai ir jādara vairāk. Un mēs nevaram nodrošināt Rietumu aizsardzību, ja mūsu sabiedrotie kļūst atkarīgāki no Krievijas," teica Penss.

"Ir vienkārši nepieņemami, ka Eiropas lielākā ekonomika turpina ignorēt Krievijas agresijas draudus un atstāj novārtā pati savu pašaizsardzību un mūsu kopīgo aizsardzību," sacīja Penss.

ASV viceprezidents sacīja, ka Vācijas armijai ir nopietni trūkumi kaujas gatavības ziņā un ir vajadzīgas lielākas investīcijas Vācijas bruņoto spēku stāvokļa uzlabošanai.

Penss izmantoja savu runu, lai uzslavētu NATO, un sacīja, ka ASV vadošo lomu tajā ir parādījusi ASV prezidenta Donalda Trampa prasība visām NATO dalībvalstīm ieguldīt līdzekļus savās armijās.

"Vācija patiešām nemaksā savu pienācīgo daļu," Tramps šonedēļ paziņoja, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, kurš ieradies Vašingtonā uz alianses 70.gadadienas svinībām.

"Man ir labas jūtas pret Vāciju, bet tā nemaksā to, ko tai vajadzētu maksāt," sacīja Tramps.

NATO dalībvalstis 2014.gadā vienojās līdz 2024.gadam palielināt savus izdevumus aizsardzībai, lai tie sasniegtu 2% no IKP.

Uz augšu