Līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem parkos uz soliņiem dzīves neapgrūtināti ļaudis kā mātes pupam pieplok “ciskām” - litrīgajām alus pudelēm. Viņiem garām paskrien divi, kas līdzinās komiksu varoņiem – nosauļojušies brūni, zilganbaltu smaidu, perfektiem muskuļu uzkalniņiem, apkrāmējušies ar gadžetiem, kas mēra pulsu, skaita soļus, kalorijas un izdzertā ūdens daudzumu. Beidzot skriet, viņi divreiz apies mājai, jo nebūs izpildīta norma. Helsisma upuri dzenas pakaļ nemirstībai!

“Bezprecendenta gadījums, kad sabiedrība, kas tikusi galā ar daudzām problēmām, pati sev rada jaunas,” 21. gadsimta Rietumu sabiedrības fenomenu - pārspīlētu fokusēšanos uz veselīgu dzīvesveidu, kas robežojas ar procesu atkarību, raksturo Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne.

Slims esi? Pats vainīgs!

Kamēr helsismu saprotam kā veselīga dzīvesveida praktizēšanu un regulāras veselības pārbaudes, viss ir kārtībā, bet, kad veselīgs dzīvesveids kļūst par centrālo dzīves asi, pašmērķi, tas ir sava veida sektantisms.

Helsims ir izteikts Rietumu labklājības sabiedrības fenomens, kurā veselība aizpilda reliģijas vakuumu.

Sporta zāles, SPA zonas, rekreācijas centri ir mūsu svētnīcas; dzīvesstila blogeres, sievišķības un dzemdes dziedināšanas pasniedzējas, uztura speciālists, fitnesa treneris, koučs - priesteri.

Pārņemtība ar rūpēm par sevi – izskatu, pašsajūtu, veselīgumu - ir cīņa ar nāvi. Mūsdienās cilvēki mirst lēni un dārgi. Uz to Rīgas Stradiņa universitātes Zinātnieku brokastu pasākumā norādīja maģistra studiju programmas “Veselības komunikācija” vadītāja Vita Savicka. Patērētāju sabiedrības kults burtiski pa durvju spraugu iekļūst visur - arī austrumu sabiedrībās ar tradicionāli atšķirīgiem priekšstatiem.

To, cik svarīgi ir rūpēties par veselību – zobiem, smaganām, skropstām, ceļgaliem, matu saknēm, acīm, nagiem, dzimumzīmēm, kuņģi, zarnām, ādu un padusēm, dzirdam nepārtraukti. Vai zobus izdiegoji? Vai acu SPA izmanto? Kad tu pēdējo reizi biji uz masāžu? Tas izskan kā pārmetums. Ja tev nav savs fizioterapeits, kineziologs, psihoterapeits, kosmetologs, jogas treneris, tu esi zaudētājs, atkritējs. Helsisma komercijas manipulatīvais spiediens ir milzīgs!

Tomēr tāds mūža ilgums, kāds ir šobrīd, nav bijis vēl nekad vēsturē, norāda Anda Ķīvīte-Urtāne. Eiropā vidēji virs 80 gadiem sievietēm, nedaudz zem 80 vīriešiem. Pat Latvija ar vidēji 73 gadiem uzrāda labus rezultātus. Tas nozīmē, ka pēdējo simts gadu laikā cilvēka dzīves garums ir divkāršojies, pat trīskāršojies. Jāteic, ka Āfrikas valstīs situācija ir kardināli pretēja – tur paredzamais vidējais mūža ilgums daudz nepārsniedz 40.

Pirms simts gadiem - nē, pat pirms dažām desmitgadēm, izcila veselība un gara dzīve nebija neapstrīdamas vērtības. Bija varoņdarbs, sevis ziedošana zinātnes, mākslas, dzimtenes, atklājumu, galu galā - piedzīvojumu vārdā, bet ne pārdomāta stratēģija ilglaicīgai dzīvošanai un lēnai novecošanai.

Priekš kam tiekties pēc garas dzīves kā tādas, ja tajā nav brīvības, aizrautības, prieka?

Spilgtas personības, izcili mākslinieki sadeg ātri! Dažādu laikmetu pāragri mirušo saraksts ir teju nebeidzams: Edgars Alans Po, Džeks Keruaks, Antons Čehovs, Daniils Harmss, Kārlis Padegs, Vinsents van Gogs, Kurts Kobeins, Džimijs Hendrikss, Mārtiņš Freimanis, Vladimirs Visockis, Filips Sīmors Hofmans, Hīts Ledžers utt. Skaidrs, ka viņi nebija labākie veselīgas dzīves paraugi.

Nāves statistika ir mainījusies: ja kādreiz cilvēki bieži mira no infekcijas slimībām, tagad, pateicoties higiēnas normām, vakcīnām un antibiotikām, cilvēki dzīvo ilgāk un mirst no sirds - asinsvadu slimībām vai onkoloģijas. Tās ir dzīvesveida slimības, tāpēc rūpes par veselību ir loģiskas. Vien pārliekās rūpēs par sevi pienāk brīdis, kad tu zaudē personisko brīvību. Kad veselība kļūst par supervērtību, tā kļūst par labā metaforu, un mēs jēdzienus “vesels”, “nevesels” asociējam ar “labs”, “slikts”. Slims esi? Pats vainīgs! Toreiz, kad cilvēki dzīvoja lielās ģimenēs, vecums un nāve bija dabiska dzīves sastāvdaļa - vecmāmiņa dzīvoja nevis pansionātā, bet ģimenē, auklēja mazbērnus un no dzīves aizgāja ne jau stindzinoši sterilā slimnīcas palātā, bet tuvinieku ieskauta.

Mūsdienās cilvēki ir zaudējuši saikni ar dzimtu un pagātni, tāpēc vecums un nāve šķiet kaut kas gandrīz netikumīgs, kas jāizslēdz no ikdienas domām un sajūtām.

Sāpes aizliegtas! Jāpriecājas!

Čehu izcelsmes ārsts, profesors Petrs Skrabaneks, kurš helsisma kritikai pievērsās 1994. gadā, raksta, ka katrs jauns aizliegums, naudas sods, vienkāršu prieku ierobežojums, dedzība, ar kuru cilvēkus aicina pievērsties pareizam dzīvesveidam, robežojas ar “veselības fašismu”.

Persijas līča kara laikā kāds amerikāņu karavīrs, pēc tam, kad divas dienas bija turēts bez ēdiena, atteicās no piedāvātās tējas, sakot, ka tajā ir kofeīns.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) veselību definē kā fizisku, psihisku un sociālu labklājību. Ja cilvēks nonāk sociālā izolētībā, netiekas ar draugiem, jo viņš taču nedrīkst nokavēt nevienu sporta nodarbību, gadiem neiet uz kafejnīcām, jo tur ēdienā var būt pārāk daudz kaloriju, tas nepavisam vairs nav veselīgi.

Kur ir robeža, kad veselīgums vaira nav veselīgs, bet jāārstē? Viens no kritērijiem, kas liecina par atkarību, ir pārņemtība ar kādu procesu, kas sāk ieņemt centrālo vietu dzīvē, skaidro Andra Ķīvīte-Urtāne. Piemēram, ja cilvēkam jāpabeidz svarīgs projekts, bet viņš nespēj koncentrēties, jo viņu savā varā pārņēmusi sajūta, ka nedrīkst atlikt ikvakara treniņu trenažieru zālē; ja skrējienā uz aerobikas nodarbību vecāki aizmirst izņemt bērnu no bērnudārza; ja ortorektiķis ilgi nebrauc pie mīļotās vecmāmiņas bailēs, ka viņu cienās ar speķa pīrādziņiem.

Kad tev jāatliek baseina apmeklējums, tu kļūsti nervozs un aizkaitināts. Bērnam vajadzīgi jauni ziemas zābaki, bet tu tos nepērc, jo jāmaksā par abonementu sporta zālē.

Otrs brīdinājuma signāls ir pieaugošā tolerance - lai sasniegtu labsajūtu, ir jāvingro aizvien vairāk, jānotievē redzamāk. Ja sākumā tu vienkārši brīvdienu rītos skrien pa mežu un tas ir brīnišķīgi, tad pēc laika tu jau skrien divas reizes dienā, arī tad, kad līst lietus un ir satumsis. Sākumā tu lasi blogus un žurnālus par veselīgu uzturu, vēlāk no ēdienkartes izslēdz visus produktus, ko kādreiz esi dzirdējusi salikumā ar vārdu “neveselīgs”. Kad esi darbā vai mājās, tu domās esi procesā - plāno, kurus muskuļus šonedēļ aktīvāk darbināt, iztēlojies, kā cilā hanteles.

Ja nav iespējams pievērsties procesam, seko abstinences jeb atņemšanas sindroms ar psihiskiem un fiziskiem veselības traucējumiem.

Līdzīgi kā alkohola paģiru gadījumā ir trauksme, uzbudināmība, aizkaitināmība, svīšana, drudzis un pat iespējami krampji.

Anda Ķīvīte-Urtāne

FOTO: Publicitātes foto

Anda Ķīvīte-Urtāne stāsta, ka vairāk pētījumu ir tieši par ortoreksiju - pārmērīgu tieksmi ēst veselīgu ēdienu, un muskuļu dismorfiju - atkarību no savas ķermeņa muskuļu masas veidošanas. Pirmā diemžēl biežāk novērojama vegāniem un veģetāriešiem, otrā - vīriešiem, sevišķi militārpersonām. Atkarību kā psihisku traucējumu nav viegli diagnosticēt. Tomēr gan ārvalstu, gan Latvijas psihiatri un psihoterapeiti sliecas domāt, ka ar pārmērīgām rūpēm par veselību saistītie traucējumi uzskatāmi par atkarībām.

Ja traucējumi ilgstoši netiek ārstēti, sekas var būt dramatiskas, līdz pat letālam iznākumam. Ortoreksijas gadījumā nesabalansēts uzturs, kurā trūkst olbaltumvielu, šķiedrvielu, vitamīnu, var izraisīt, piemēram, cingu, iekšēju asiņošanu. Tāpat atkarības saistītas ar augstu pašnāvību risku. “Tev zūd kontrole pār darbību - tā kontrolē tevi. Tu veic stereotipiskas darbības un pat nesaproti, kāpēc. Tas vienkārši ir pilnībā pārņēmis tevi.”

RSU pētniece saka, ka dzīvojam individuālisma laikmetā, kad fokuss ir nevis uz līdzcilvēkiem, bet uz sevi: es esmu svarīgākais, man jārūpējas par sevi, jāīsteno visas savas iegribas un sapņi!

Cilvēki ir pārņemti ar to, ka viņiem visu laiku "jābauda dzīve", jājūtas lieliski, jāizskatās mirdzoši un jāpiepilda visas savas iegribas.

Tev taču sociālajos tīklos sevi jāpozicionē kā superīgu, veselīgu, fiziski aktīvu, skaistuma standartiem atbilstošu!

Nav šaubu, ka, dzīvojot mūsdienu ekoloģiski piesārņotajā vidē, slimību profilakse un veselības veicināšana ir svarīga: ir labi jāēd, jākustas, jādodas svaigā gaisā un tā tālāk, tomēr vai vajag pārspīlēt?

Aiz helsisma globālā kulta slēpjas milzu biznesa mašinērija ar nebeidzamiem, inovatīviem veselības veicināšanas pasākumiem, eko - produktiem, eko - standartiem un diētām.