Skaties VARAM ministra Jura Pūces preses konferenci portālā TVNET pulksten 10:00!

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz "Rīgas satiksmes" finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma "Par grāmatvedību", Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma "Par pašvaldību budžetiem" normas.

Pūce rīkojumā norādījis arī uz to, ka Ušakovam bija pienākums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izsniegt "Ernst & Young Baltic" ziņojuma par "Rīgas satiksmi" kopiju, bet Ušakovs to nedarīja. "Tāpat arī domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam ir pienākums patstāvīgi izvērtēt bijušo valdes locekļu atbildību, nevis norobežoties no šā pienākuma izpildes, uzdodot to veikt pašreizējai "Rīgas satiksmes" valdei," teikts ministra rīkojumā.

Ušakovam arī tiek pārmests, ka viņš nav izdarījis grozījumus "Rīgas satiksmes" statūtos, "lai kā krietns un rūpīgs saimnieks izvērtētu darījumu slēgšanu, kas pārsniedz noteiktu summu un var ietekmēt kapitālsabiedrības darbību".

Viens no Ušakova pārkāpumiem, uz kuriem norādīts Pūces rīkojumā, ir arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par Rīgas pilsētas transporta infrastruktūru minētais, ka "Rīgas satiksme" nenodrošina caurskatāmu grāmatvedības uzskaiti par ieņēmumu no maksas autostāvvietām izlietojumu, līdz ar to nav iespējams izsekot, kādiem mērķiem revidējamā laika posmā izlietoti apmēram 9,11 miljoni eiro.

Galerija: 10 gadi mēra krēslā

Tāpat Pūce rīkojumā par Ušakova atstādināšanu norādījis uz Rīgas domes un tās komiteju sēžu norises neatbilstību normatīvo aktu prasībām, tai skaitā pieminēts gadījums, kad uz nenoteiktu laiku tika izsludināts pārtraukums Rīgas domes ārkārtas sēdē, kurā bija paredzēts skatīt jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā.

Vēl Ušakovam pārmests, ka šogad martā uz kādu no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pieprasījumiem atbildi sniedzis nevis viņš pats, bet gan domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Cita starpā Pūce atzīmējis, ka, lai gan tas nav patstāvīgs pamats atstādināšanas rīkojuma izdošanai, tomēr bez ievērības nav atstājams arī fakts, ka Ušakovs, sniedzot viņam paskaidrojumu, ir izvēlējies to sūtīt pa pastu, kaut gan Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic, ka iestādes sadarbojoties nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā.

Argumentējot, kāpēc par pieļautajiem pārkāpumiem ir nepieciešama Ušakova atstādināšana no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, Pūce savā rīkojumā norādījis, ka "nepārprotami, ka [Vides aizsardzības un reģionālās attīstības] ministram, veicot hierarhisko pārraudzību pār pašvaldību un domes priekšsēdētāju, konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, ir pienācīgi jāreaģē un apdraudējums jānovērš".

"Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšana ir nepieciešama, lai, sodot Nilu Ušakovu, nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem tik būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Ministra sagatavotajā dokumentā iekļautas vairākas atsauces uz dažādiem tiesu, tai skaitā arī Satversmes tiesas, spriedumiem, uz publikācijām žurnālā "Jurista Vārds", uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par Rīgas pašvaldības transporta infrastruktūru, uz terminu vārdnīcām un vairākiem citiem avotiem.

Pūces rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no tā publicēšanas.

Ušakovs par Rīgas mēru strādā jau trešo sasaukumu. Pirmo reizi šajā amatā viņš nonāca pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, kurās startēja no "Saskaņas centra" (SC) saraksta. Par galvaspilsētas mēru Ušakovam izdevās kļūt arī pēc 2013. un 2017.gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām.

Ušakova valdīšanas laikā Rīgas dome un tās pārvaldītās kapitālsabiedrības nokļuvušas mediju un tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā saistībā ar vairākiem korupcijas skandāliem, tostarp Rīgas brīvostā un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē. Pēdējos pāris mēnešos Ušakova vārds visskaļāk izskanējis saistībā ar pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iepirkumu lietu, kuras izmeklēšanas laikā arī notikusi kratīšana Ušakova kabinetā un dzīvesvietā. Pats mērs gan apgalvo, ka nekādus pārkāpumus viņš nav pieļāvis.

Izvērtējot atbildes, dokumentus, iesniegumus un sūdzības, ko ministrija ir saņēmusi saistībā ar domes priekšsēdētāja rīcību pašreizējā domes sasaukumā, ministrija, veicot juridisko pārbaudi, fiksējusi vairākus iespējamus pārkāpumus.

Paskaidrojumu sniegšanai Ušakovam tika dota nedēļa laika, to iesniegšanas termiņš bija 28.marts. Mērs uzskata, ka ir atspēkojis visus Pūces izteiktos pārmetumus par savu darbību.

Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka Ušakovs dzimis 1976.gada 8.jūnijā. 1999.gadā viņš ieguvis ekonomikas bakalaura grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, savukārt 2002.gadā ieguvis maģistra grādu ekonomikā Dienviddānijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē.

Savu karjeru Ušakovs sāka 1998.gadā Krievijas telekanālā "NTV" kā Baltijas nodaļas producents. Žurnālistikā Ušakovs darbojās līdz 2006.gadam, kad viņš tika ievēlēts 9.Saeimā no SC saraksta.

Šopavasar Ušakovs plāno kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Video: Ušakovs sniedz komentārus pēc KNAB vizītes savā dzīvesvietā

 Galerija: KNAB darbinieki veic kratīšanu Ušakova dzīvesvietā