Pasargāties no nejauša bezvienošanās "Brexit". Par ko 27 ES valstis spriež Briselē?

Briselē Eiropas Komisijas (EK) tuvumā šodien valda rosība. Vietām apturēta satiksme, uzliktas betona un dzeloņdrāšu barjeras, uz ielām ir policija un ierīkoti drošības pārbaužu punkti.

Pēcpusdienā, apmēram četras stundas pirms samita sākuma, nokļūt līdz EK ēkai no tuvējā Eiropas Parlamenta varēja, bet pēc pārdesmit minūtēm atpakaļceļu jau bija aizšķērsojusi drošībnieku būdiņa - bez caurlaides cauri netikt.

EK dienaskārtībā trešdien ir "Brexit". Tā kā izstāšanās nenotika sākotnēji noliktajā datumā 2019.gada 29.martā, jāvienojas par jaunu termiņu.

Tas nebūs viegls lēmums, jo jautājumu ir daudz. Vai viens īss pagarinājums nenovedīs pie bezgalīgas "Brexit" novilcināšanas? Vai britu parlamentam būs motivācija rast izeju no "Brexit" strupceļa, ja varēs vienkārši palūgt jaunu pagarinājumu? Vai Lielbritānija piedalīsies Eiropas Parlamenta vēlēšanās un turpinās lemt par ES jautājumiem par spīti tam, ka grasās no savienības tuvākajā laikā izstāties? Kāpēc ES un Apvienotās Karalistes pilsoņiem jāsadzīvo ar neskaidrību par savu statusu tuvāko nedēļu vai pat dienu laikā?

Meja lūgusi pagarinājumu līdz 30.jūnijam, un šo lūgumu atbalstījis arī britu parlaments.

Tomēr Eiropā noskaņojums ir citāds. Tusks atklātā vēstulē norāda - "mūsu līdzšinējā pieredze, kā arī dziļās domstarpības britu parlamentā, nedod iemeslu ticēt, ka [vienošanās] ratifikācijas procesu izdosies noslēgt līdz jūnija beigām". 

Visticamāk, ka pēc viena īsa pagarinājuma sekos prasība pēc nākamā. Tas nozīmē, ka atkal un atkal no jauna nāksies vienoties par termiņiem un sasaukt ārkārtas samitus, norāda Tusks. Tā būtu nelietderīga resursu šķērdēšana, kas "gandrīz noteikti" aizēnotu citus ES27 valstīm svarīgos jautājumus.

Savukārt neskaidrība par to, kad tad īsti notiks "Brexit", rada bažas un zaudējumus kā uzņēmumiem, tā arī Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem ES pilsoņiem un ES dzīvojošajiem britiem.

"Visbeidzot, ja mums neizdotos vienoties par kādu jaunu pagarinājumu, rastos nejauša bezvienošanās "Brexit" risks," brīdina Tusks.

Bezvienošanās "Brexit" ir scenārijs, no kura cenšas izvairīties visas izstāšanās sarunās iesaistītās puses. Tas radītu virkni juridisku un birokrātisku sarežģījumu, kas varētu nozīmīgi ietekmēt uzņēmumu darbību un pilsoņu ikdienas dzīvi. 

Pirms Eiropadomes ārkārtas sanāksmes EP prezidents Antonio Tajani žurnālistiem apliecināja - viņa prioritāte ir Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu un ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizsardzība.

"Visupirms man jāuzsver EP loma, aizsargājot Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu un ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizsardzībā," sacīja Tajani. "Eiropas Parlamentam tas ir pirmais punkts šajās ārkārtīgi sarežģītajās debatēs ar Apvienoto Karalisti, kur dzīvo 3,6 miljoni ES pilsoņu."

Tusks vēstulē, ar kuru ielūdza Eiropadomes dalībniekus uz ārkārtas samitu Briselē, ierosinājis elastīgu "Brexit" termiņa pagarinājumu līdz vienam gadam, taču to varētu pārtraukt arī ātrāk, ja ES un Apvienotā Karaliste vienosies par izstāšanās līgumu.

"Ilgāks pagarinājums viestu lielāku skaidrību un paredzamību, jo dzēstu nepārtraukti mainīgu, īsu termiņu draudu," raksta Tusks. Ja šāda pagarinājuma ietvaros "Brexit" process nevirzītos uz priekšu, Apvienotajai Karalistei būtu laiks pārdomāt savu izstāšanās stratēģiju, viņš uzskata.

Pirmajā oficiālajā "Brexit" dienā 29.martā britu preses pirmās lapas rotāja dramatiski virsraksti, tomēr šai dienai bija vien simboliska nozīme, jo bija jau zināms, ka "Brexit" tiks pagarināts par vismaz divām nedēļām. Tagad tuvojas arī šis termiņš. 

"Brexit" nav tikai abstrakts juridisks process. Tas ietekmē daudzu cilvēku ikdienu jau tagad, piemēram, plānojot ceļojumus. Daļa uzņēmumu nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Nemaz nerunājot par Apvienotajā Karalistē ilglaicīgi dzīvojošajiem ES pilsoņiem, kuriem varētu nākties meklēt pierādījumus tam, cik ilgi viņi tur mitinās, un satraukties par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.