Tomēr Eiropā noskaņojums ir citāds. Tusks atklātā vēstulē norāda - "mūsu līdzšinējā pieredze, kā arī dziļās domstarpības britu parlamentā, nedod iemeslu ticēt, ka [vienošanās] ratifikācijas procesu izdosies noslēgt līdz jūnija beigām".
Visticamāk, ka pēc viena īsa pagarinājuma sekos prasība pēc nākamā. Tas nozīmē, ka atkal un atkal no jauna nāksies vienoties par termiņiem un sasaukt ārkārtas samitus, norāda Tusks. Tā būtu nelietderīga resursu šķērdēšana, kas "gandrīz noteikti" aizēnotu citus ES27 valstīm svarīgos jautājumus.
Savukārt neskaidrība par to, kad tad īsti notiks "Brexit", rada bažas un zaudējumus kā uzņēmumiem, tā arī Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem ES pilsoņiem un ES dzīvojošajiem britiem.
"Visbeidzot, ja mums neizdotos vienoties par kādu jaunu pagarinājumu, rastos nejauša bezvienošanās "Brexit" risks," brīdina Tusks.
Bezvienošanās "Brexit" ir scenārijs, no kura cenšas izvairīties visas izstāšanās sarunās iesaistītās puses. Tas radītu virkni juridisku un birokrātisku sarežģījumu, kas varētu nozīmīgi ietekmēt uzņēmumu darbību un pilsoņu ikdienas dzīvi.
Pirms Eiropadomes ārkārtas sanāksmes EP prezidents Antonio Tajani žurnālistiem apliecināja - viņa prioritāte ir Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu un ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizsardzība.
"Visupirms man jāuzsver EP loma, aizsargājot Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu un ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizsardzībā," sacīja Tajani. "Eiropas Parlamentam tas ir pirmais punkts šajās ārkārtīgi sarežģītajās debatēs ar Apvienoto Karalisti, kur dzīvo 3,6 miljoni ES pilsoņu."