Kādas sekas varētu nest bezvienošanās "Brexit"

FOTO: SCANPIX

Apvienotās Karalistes parlaments trīs reizes noraidījis premjerministres Terēzas Mejas sarunās ar Briseli panākto "Brexit" vienošanos, kā arī nobalsojis pret visām pārējām alternatīvām. Lai izvairītos no bezvienošanās "Brexit", Meja solījusi lūgt ES jaunu izstāšanās termiņa pagarinājumu. Bet kas gaidāms, ja piepildīsies nevēlamākais scenārijs un Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez vienošanās par turpmākajām attiecībām?

ES "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē brīdinājis, ka bezvienošanās "Brexit" scenārijs ar katru dienu kļūstot arvien reālāks.

Skaidrības par turpmāko notikumu attīstību joprojām nav. Bet, ja "Brexit" notiks bez vienošanās, gaidāmas dažādas ekonomiskas un birokrātiskas problēmas, kas smagi skars gan britus, gan arī ES pilsoņus. Laikraksts "The New York Times" apkopojis, kādas varētu būt bezvienošanās "Brexit" sekas.

Apvienotās Karalistes un ES pilsoņu tiesības

Eiropas Komisija (EK) mudinājusi ES dalībvalstis nodrošināt, ka tajās dzīvojošie Apvienotās Karalistes pilsoņi bezvienošanās "Brexit" gadījumā varēs saglabāt rezidentu statusu, bet tas atkarīgs no katras valsts atsevišķi.

Savukārt Apvienotajā Karalistē dzīvojošie ES pilsoņi varētu zaudēt tiesības uz bezmaksas vai daļēji valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) varētu vairs nedarboties Apvienotajā Karalistē.

Meja solījusi, ka ES pilsoņi varēs palikt Apvienotajā Karaliste pat tad, ja tā no ES izstāsies bez vienošanās, un ka viņai esot plāns šādam scenārijam. Taču britu parlamenta cilvēktiesību komiteja paudusi bažas, ka tas nepietiekami nodrošina ES pilsoņu tiesību ievērošanu. Komiteja pauž bažas, ka ilglaicīgi Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem ES pilsoņiem varētu būt grūtības savākt pierādījumus par to, cik ilgi viņi tur dzīvojuši u.tml., un laikā tos iesniegt, lai iegūtu Mejas priekšlikumā solīto statusu. Līdz šim izstrādātie priekšlikumi varētu "indivīdus un ģimenes nostādīt situācijā, kad viņi nav droši par savu nākotni, tai skaitā dzīvesvietu, sociālo apdrošināšanu un īpašumtiesībām," teikts komitejas izvērtējumā.

Haoss ostās

No Anglijas dienvidaustrumiem uz Francijas ostu Kalē (un otrādi) regulāri kursē kuģi, kuros starp Apvienoto Karalisti un pārējo ES tiek transportēta pārtika un citas preces. Pa to pašu ceļu tiek pārvadāti arī pasažieri. Ja "Brexit" notiks bez vienošanās, mainīsies muitas noteikumi, kas varētu novest pie kilometriem gariem sastrēgumiem. Iespējams, ka kravas automašīnām vajadzēs gaidīt stundām ilgi, un šādos apstākļos daudzi produkti varētu sabojāties pirms nonākšanas galamērķī.

"Es domāju, ka ostās veidosies garas rindas, jo ne tirgotāji, ne importētāji un eksportētāji, ne arī loģistiskā piegādes ķēde nav gatava jaunajiem muitas nosacījumiem - ne šajā pusē, ne arī ES," prognozē Apvienotās Karalistes Kravu pārvadājumu asociācijas pārstāvis Dankans Bakanans. "Piegādes ķēde pamatīgi palēnināsies."

Apvienotā Karaliste solījusi, ka kravas mašīnas varēs pamest kuģus bez papildus pārbaudēm un dokumentiem, bet ES dalībvalstis nav solījušas līdzīgu pretimnākšanu Apvienotajai Karalistei. Iespējama situācija, ka britu kravas mašīnām nāksies atgriezties, ja šoferi nevarēs uzrādīt atbilstoši jaunajiem noteikumiem aizpildītus dokumentus.

Pārtikas produktu iztrūkums

Lauksaimnieki un pārtikas ražotāji brīdinājuši, ka bezvienošanās "Brexit" gadījumā varētu rasties pārtikas produktu iztrūkumi. 

Gandrīz trešdaļa britu patērētās pārtikas tiek ievesta no ES. Taču, ja kravas automašīnas, kas šos produktus ved, būs iestrēgušas ostās vai robežpunktos, pircējiem būs grūtāk tikt pie produktiem, kas ātri sabojājas, piemēram, salātiem un tomātiem. 

Pārtikas ražotāji arī brīdinājuši, ka lielāks birokrātiskais slogs, britu mārciņas vērtības pazemināšanās un tarifi varētu novest pie pārtikas sadārdzināšanās. Saskaņā ar Anglijas Bankas vadītāja Marka Karnija prognozi, pārtika varētu sadārdzināties pat par 10%.

Bezvienošanās "Brexit" varētu novest arī pie daudzu pārtikas uzņēmumu bankrota, ja to pastāvēšana vairs nebūs ekonomiski pamatota. Sešu nedēļu laikā pēc bezvienošanās "Brexit" darbību varētu izbeigt 25% pārtikas eksportētāju, brīdina britu pārtikas un dzērienu ražotāju organizācija FDF.

Daļēja rūpniecības apstāšanās

Liela daļa Apvienotās Karalistes rūpniecības balstās uz tā dēvēto beznoliktavu ražošanas sistēmu, proti, detaļas tiek apstrādātas tūlīt pēc ierašanās rūpnīcā un pēc tam nekavējoties turpina ceļu uz nākamo ražošanas procesa vietu. Ja Duvrā vai Kalē veidosies sastrēgumi, šādu procesu nodrošināt nebūs iespējams. Vairāki autoražotāji sacījuši, ka tādā gadījumā rūpnīcām nākšoties uz laiku pārtraukt darbību.

Daži ražotāji pēc sākotnējā "Brexit" datuma 29.martā uz laiku pārtrauca ražošanu, baidoties no bezvienošanās "Brexit" scenārija. Šie pārtraukumi bija plānoti vairākus mēnešus iepriekš, un tādus varētu nākties atkal rīkot pēc jaunā "Brexit" datuma 12.aprīlī.

Medikamentu trūkums

Farmācijas industrija paudusi bažas, ka pēc bezvienošanās "Brexit", kura rezultātā kristos sterliņu mārciņas vērtība, medikamentus no Apvienotās Karalistes varēs lēti pārdot uz citām valstīm. Zāļu ražotāji lūguši valdību pieņemt īslaicīgu svarīgu medikamentu eksporta aizliegumu, lai pasargātu iedzīvotājus no medikamentu trūkuma.

"Mēs esam izveidojuši krājumus. Tagad mums jāpārliecinās, ka gadījumā, ja mārciņa nākammēnes sabruktu, vidutāji tos visus neizpārdos uz ES valstīm peļņas nolūkā," paziņoja Britu farmācijas industrijas asociācijas vadītājs Maiks Tompsons.

Īrijas robeža

ES dalībvalsts Īrija vēlas izvairīties no stingras robežkontroles ar Apvienotās Karalistes sastāvā esošo Ziemeļīriju, jo tas būtu solis atpakaļ no 1998.gada Belfāstas vienošanās, kas nodrošināja mieru reģionā.

Bezvienošanās "Brexit" varētu novest pie tā, ka starp Īriju un Ziemeļīriju pēkšņi vairs nebūs brīvas cilvēku, preču un pakalpojumu pārvietošanās.

Īrijas valdība ierosinājusi, ka bezvienošanās "Brexit" gadījumā varētu tikt atļauta brīva cilvēku pārvietošanās un pakalpojumu veikšana, bet ne preču aprite.

Bankām un aviokompānijām - viss pa vecam

Finanšu sektors sāka gatavoties bezvienošanās "Brexit" jau neilgi pēc 2016.gada referenduma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Nav gaidāms, ka šis sektors bezvienošanās "Brexit" gadījumā piedzīvos sevišķi lielas neērtības. 

Daudzas bankas atvērušas birojus Frankfurtē, Parīzē, Dublinā un citās pilsētās, lai bez pārtraukumiem varētu turpināt piedāvāt pakalpojumus.

Uz augšu