Itālijas parlaments aicina valdību atzīt armēņu genocīdu

Itālijas premjers Džuzepe Konti

FOTO: Reuters/ScanPix

Itālijas parlamenta apakšpalāta trešdien aicināja valdību "oficiāli atzīt armēņu genocīdu", un šo soli nekavējoties nosodīja Turcija.

Ierosinājums, kas arī ietver lūgumu valdībai "piešķirt starptautisku rezonansi" šim jautājumam, guva gandrīz visu partiju atbalstu un tika pieņemts ar 382 balsīm par un nevienu balsi pret, 43 deputātiem atturoties. Balsojumā atturējās deputāti no ekspremjera Silvio Berluskoni konservatīvās opozīcijas partijas "Forza Italia" ("Uz priekšu, Itālija").

Balsojuma iznākums tika apsveikts ar aplausiem.

Valdība, kas nav ieņēmusi nostāju ne par, ne pret šo ierosinājumu, varētu tam sekot, tomēr valdībai nav juridisku saistību to darīt.

"Mēs stingri nosodām Itālijas parlamenta jaunāko mēģinājumu sagrozīt un politizēt mūsu nācijas vēsturi," neilgi pēc šī balsojuma tviterī paziņoja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana komunikāciju direktors Fahretins Altuns.

"Tas ir neproduktīvs, naidīgs un nožēlojams," tvītoja Altuns.

Erdoana preses sekretārs Ibrahims Kalins tviterī nosodīja šo balsojumu, kurā esot "ignorēti vēsturiski fakti".

Turcija pirmdien bija izsaukusi Itālijas vēstnieku Ankarā, lai paustu "nožēlu" par šo ierosinājumu un mēģinātu noskaidrot Itālijas nostāju, vēstīja Itālijas ziņu aģentūra ANSA, atsaucoties uz diplomātiskiem avotiem.

1915.gada 24.aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.

Armēnija prasa, lai Turcija atzītu notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits bijis no 300 000 līdz pusmiljonam, nevis pusotrs miljons, kā uzskata Armēnija. Turcija arī uzstāj, ka armēņi lielākoties gājuši bojā nemieros kara laikā.

Armēņu masveida slepkavošanu Osmaņu impērijā par genocīdu atzinušas vairāk nekā 20 valstis, arī Francija, Vācija un Krievija.

Romas pāvests Francisks 2015.gadā īpašā piemiņas misē Sv. Pētera bazilikā nosauca šos notikumus par "20.gadsimta pirmo genocīdu".

Uz augšu