Izvērtējot diasporas pārstāvju sociālpolitisko un ekonomisko aktivitāti, var secināt, ka viņu pienesums Latvijas kultūrai, politikai un ekonomikai netiek pietiekami novērtēts, liecina Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra jaunākais pētījums.
Veicot izpēti, konstatēts, ka līdz šim nekur pasaulē nav izstrādāta metodoloģija, ar kuras palīdzību būtu iespējams kvantitatīvi izmērīt diasporas sniegto pienesumu vai ekonomisko atdevi dzimtajai valstij. Šī iemesla dēļ, pētījumā "Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas" detalizētai analīzei izvēlētas kopskaitā piecas diasporas kapitāla dimensijas - finanšu, intelekta, politiskā, kultūras un sociālā dimensija.
LU asociētā profesore Baiba Bela skaidroja, ka, saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm, latviešu diasporas pārstāvju naudas pārvedumi 2017.gadā sastādīja aptuveni 818 miljonus eiro jeb aptuveni 4,1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Viņa norādīja, ka statistiski katra trešā Latvijas mājsaimniecība saņem atbalstu no šiem diasporas veiktajiem naudas pārvedumiem.
Runājot par diasporas tūrismu, Bela sacīja, ka, atbilstoši aptauju datiem, pusgada laikā Latviju apciemo vismaz 140 000 diasporas pārstāvju, veicot vismaz 375 000 braucienu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidēji 27% no visiem ārvalstu ceļotājiem ir tieši diasporas pārstāvji. Pēc šiem apgalvojumiem pētniece norādīja, ka diaspora ar attīstīt ar tūrismu saistītu uzņēmējdarbību un popularizēt Latviju kā tūrisma galamērķi savā mītnes zemē.
Pētījumā ļoti pozitīvi vērtēta diasporas iesaistīšanās starptautiskās sadarbības un eksporta veicināšanā. Pozitīvi vērtētas arī visa veida programmas, kas vērstas uz inovācijām, kā arī eksporta, investīciju un inovāciju mentoru programmas.
Tāpat pētījumā konstatēts, ka 29% jeb aptuveni 100 000 ārvalstīs dzīvojošo latviešu pēdējā gada laikā ir ziedojuši noteiktam mērķim vai līdzcilvēku vajadzībām Latvijā, bet ziedojumu summas nav zināmas.
Bela skaidroja, ka zināšanu, prasmju, vērtību, ideju un attieksmju pārnesi vai apmaiņu starp diasporas pārstāvjiem un Latviju ir sarežģīti izvērtēt kvantitatīvi, taču pētniecības laikā konstatētas vairākas Latvijas "neizmantotās iespējas". Piemēram, aptaujas rezultātā secināts, ka 82% diasporas zinātnieku saskata sadarbības iespējas ar zinātniekiem Latvijā, bet tikai 51% šādu sadarbību pēdējo divu gadu laikā ir īstenojuši, turklāt tikai 14% gadījumu bijusi cieša sadarbība.
Tāpat 30% aptaujāto diasporas pārstāvju saskata zināmas iespējas sadarbībai ar politikas veidotājiem un nevalstiskajām organizācijām Latvijā.
