/nginx/o/2019/01/25/11742711t1hc569.jpg)
Rietumbalkānu valstīm, kas tiecas pievienoties Eiropas Savienībai (ES), jāsniedz skaidra dalības perspektīva, ar noteikumu, ka tās atrisina savas domstarpības, piektdien norādījis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.
ES aicina Balkānu valstis risināt savstarpējās domstarpības (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tā dēvētā Berlīnes procesa valstu ārlietu ministru konferencē Māss uzsvēra, ka ir "ļoti svarīgi piedāvāt reģiona valstīm skaidru dalības perspektīvu," ja tās atrisina savstarpējās domstarpības, kas cita starpā ir arī pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu konfliktu mantojums.
Vācijas ierosinātais Berlīnes process apvieno ES kandidātvalstis - Albāniju, Bosniju-Hercegovinu, Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju, - kā arī vairākas ES dalībvalstis, un Varšavas konference sarīkota, gatavojoties vasarā Polijā paredzētajam ES paplašināšanas samitam.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons 29.aprīlī Berlīnē organizē arī Rietumbalkānu un ES samitu.
"Mūsu roka joprojām ir pastiepta, un tas nozīmē, ka eiropeiskā perspektīva Rietumbalkāniem nav domāta vienīgi kā solījums reģiona valstīm, bet ir arī Eiropas Savienības interesēs," vēlāk notikušajā preses konferencē norādīja Māss.
Māss mudināja Balkānu valstis rast risinājumus reģiona sarežģītajām problēmām, un kā "labās gribas" piemēru, kas nes veiksmi, viņš minēja Ziemeļmaķedoniju, kas nesen atrisināja konfliktu ar Grieķiju.
Ministrs brīdināja, ka tie, kas nemeklē izlīgumu ar kaimiņiem, paliek iestrēguši vēsturē.
Balkānu valstu savstarpējie konflikti un šķelšanās to sabiedrībās starp tiem, kuri atbalsts tuvināšanos ES, un tiem, kas iestājas par ciešāku saišu veidošanu ar Krieviju, šobrīd faktiski ir iesaldējusi bloka paplašināšanās procesu.