Kauli jāierok, varde jānoķer, ola ap kāju jāberzē! Uhh, kā Lieldienas senči svinēja!

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Lasot mūsu senču Lieldienu ticējumus, jāsmejas: ko viņi lietojuši, ko tādu izdomājot? Katrā ziņā mūsu senči bijuši ļoti radoši. Daži ticējumi ir mazāk zināmi, citi “ņemti par pilnu” gadsimtiem. Lai nu kā, bet pavasara saulgrieži, kad diena un nakts ir vienā garumā, ir īpašs laiks – gaisma ir uzvarējusi tumsu. Un kas zina – varbūt kāds ticējums piepildās!

  • Kas gribēja sev veiksmi nodrošināt, tam Lielās dienas rītā pār šūpoļu koku bija jāmet trīs olas tā, lai nesasitas.
  • Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad vajag Lieldienu rītā ar kailām kājām uzkāpt uz akmens.
  • Lieldienas olu ūdeni vajagot liet pār sētu un sacīt: «Puž, puž vanagam acis cieti ar olu pervi!» tad vanags vistas nenesot projām.
  • Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam, – derīgs visām slimībām.
  • Citiem neredzot, Lieldienas rītā jālasa skaidas, malkas gruži un jānoglabā mājās – vēlāk tie nesīs naudu.
  • Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.

Ja, bļodiņā griežot divas olas ar pirkstu, tās sasitas, tad nākamā gadā apprecēsies.

  • Lieldienas rītā, kad baznīcā zvana, ir jākāpj uz istabas augšu. Tur pie skursteņa redzēs vecu vīriņu sēdam, kam galvā būs cepure. To cepuri nu vajag steigšus noņemt un bēgt. Kas paspēj ar to cepuri nokāpt zemē, tam būs tāda cepure, kas nesēju padara neredzamu.

Meita var ieēdināt puisi ar olu pirmā lieldienas dienā: ola viņai jāapņem ap kreisās kājas gurnu un, puisim par to nezinot, jāiedod.

  • Puisim, kurš vēlas, lai visām jaunavām patiktu, lieldienas rītā priekš saules lēkšanas jānoķer varde un tā dzīva jāiemet skudru pūznī. Pēc deviņām dienām tas atradīs tur mazu āķīti ar pātadziņu. Ar šo āķīti var tad visas meitas pievilkt pēc sirds patikšanas, un ja kāda vairs nepatīk, vajag drusku uzsist ar mazo pātadziņu un tā tūdaļ aizbēgs.
  • Lieldienu rītā jāvāra gaļa, un kauli jānorok četros stūros, lai kurmji zemi neizrakņātu.
  • Lieldienas rītā, saulei lecot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati.
  • Lieldienas rītā priekš saules jāiet uz mežu pēc čiekuriem, kurus tad kaltē 99 dienas uz krāsns augšas; pēc tam saberž smalkus un nēsā līdzi, lai čūskas nedzeļ.
Uz augšu