Par ko liecina Igaunijas prezidentes tikšanās ar Putinu?

Kersti Kaljulaida un Vladimirs Putins

FOTO: EPA/Scanpix

Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu liecina par Igaunijas diplomātijas briedumu un gatavību runāt ar dažādiem spēlētājiem, aģentūrai LETA atzina Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.

Andžāns uzskata, ka Igaunijas prezidentes tikšanās ar savu Krievijas kolēģi kopumā ir pozitīvi vērtējama, jo tas liecina, ka Igaunijas diplomātija ir labi nobriedusi un šī valsts ir gatava runāt ar dažādiem spēlētājiem.

"Igaunija šajā gadījumā labi sevi ir parādījusi, un saruna, šķiet, bijusi konstruktīva. Krievija var jebkurā gadījumā mainīt masku, un tā vēlas demonstrēt normalizācijas iespaidu attiecībās starp austrumiem un rietumiem. Tajā pašā laikā nevajadzētu uzķerties un būt pārāk naiviem, jo tas ir skaidrs, ka Krievija savu kursu īpaši nemainīs," uzsvēra Andžāns, atgādinot Krievijas iepriekš ārpolitikā demonstrēto "uzmanības iemidzināšanu" attiecībās ar rietumvalstīm.

Eksperts arī uzskata, ka pēc šīs tikšanās nekādi būtiski uzlabojumi Baltijas - Krievijas attiecībās nebūs vērojami, jo no šīs vizītes arī nekas grandiozs netika gaidīts. "Varbūt nākotnē zināms pragmatisms parādīsies vai simboliski soļi. Iespējams, Krievija kādā brīdī mēģinās apburt ar kādām tranzīta iespējām," norādīja Andžāns, atgādinot, ka Igaunijas stratēģiskais virziens par robežlīguma noslēgšanu joprojām nav izpildīts.

Jau ziņots, ka Igaunijas prezidente 18.aprīlī apmeklēja Maskavu darba vizītē saistībā ar renovētās Igaunijas vēstniecības ēkas atklāšanu.

Kaljulaida pēc tikšanās ar Putinu Maskavā paudusi vēlmi uzaicināt viņu apmeklēt Igauniju, kad nākamgad Tartu notiks kārtējais Pasaules somugru tautu kongress.

"Tikšanās bija ļoti laba. Mēs daudz runājām par sarežģītiem tematiem un īpaši grūtos brīžos izrādījām savstarpēju cieņu," viņa piebildusi.

Kā pastāstījusi Kaljulaida, tikšanās laikā apspriesti jautājumi, kas skar Ukrainu un Gruziju, un viņa šai ziņā ieturējusi Eiropas Savienības (ES) nostāju.

Savukārt Putins paziņojis, ka Krievijai un Igaunijai objektīvi ir kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā. Vienlaikus viņš izteicies, ka kontaktu trūkums starp kaimiņvalstīm uzskatāms par "neveselīgu situāciju".

Uz augšu